Valters Vestmanis

Savākti 17 tūkstošI parakstu par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu | TV3 Play Tikai viena diena bija nepieciešama, lai platformā "Manabalss" savāktu vairāk nekā 10 tūkstošu parakstu, lai nepieļautu nodokļu reformā iecerēto budžeta cauruma lāpīšanu uz nākotnes pensionāru rēķina. Šobrīd ir savākti jau 17 tūkstoši parakstu un šodien tie sāks savu ceļu ...

Vai vēlies pidalīties LIVE auditorijā vienā no "Jauni un bagāti" epizodēm?

Septembra beigās runāsim ar Valdi Siksni no Indexo par to, kā būvēt veiksmīgu uzņēmumu piesātinātā tirgū un daudz ko citu. Valdim ir ļoti plaša pieredze biznesa pasaulē, tāpēc būs ļoti interesanti!

Ja gribi nākt skatīties dzīvajā un uzdot man ar Valdi jautājumus, pieraksties saitē zemāk.

Kā izveidot veiksmīgu uzņēmumu piesātinātā tirgū? 👀

Uz šo un citiem finanšu jautājumiem meklēsim atbildes ’’Jauni un bagāti’’ speciālizlaidumā. Piesakies un piedalies raidījuma filmēšanas procesā, iesaistoties ar savu klātbūtni un jautājumiem: https://ej.uz/Jauni-un-Bagati-25-09

Vai vēlies pidalīties LIVE auditorijā vienā no "Jauni un bagāti" epizodēm?

Septembra beigās runāsim ar Valdi Siksni no Indexoxo par to, kā būvēt veiksmīgu uzņēmumu piesātinātā tirgū un daudz ko citu. Valdim ir ļoti plaša pieredze biznesa pasaulē, tāpēc būs ļoti interesanti!

Ja gribi nākt skatīties dzīvajā un uzdot man ar Valdi jautājumus, pieraksties saitē zemāk.

Kā izveidot veiksmīgu uzņēmumu piesātinātā tirgū? 👀

Uz šo un citiem finanšu jautājumiem meklēsim atbildes ’’Jauni un bagāti’’ speciālizlaidumā. Piesakies un piedalies raidījuma filmēšanas procesā, iesaistoties ar savu klātbūtni un jautājumiem: https://ej.uz/Jauni-un-Bagati-25-09

Ļoti īss ieskats (ar komentāru no manis) Rob Dix grāmatā The Price Of Money, kas ir sarakstīta ļoti viegli lasāmā un izklaidējošā veidā.

Ja gribi saprast, kā strādā mūsdienu pasaule – iesaku.

Te būs īss ieskats naudas vēsturē, kā arī viena lieta, kas mani nedaudz pārsteidza.

Pats savā laikā studēju ekonomiku, un pēc grāmatas izlasīšanas sapratu, ka šo to īsti līdz galam tomēr nesapratu.

Proti, cik jauna un trausla ir sistēma, kurā dzīvojam.

Bet – cik patiesībā fundamentāli nekas nav mainījies.

Sistēma, kurā dzīvojam, ir ļoti jauna Senos laikos nauda bija faktiskas sudraba monētas – vērtīgs dārgmetāls. Bija skaidrs, kādēļ tai ir vērtība.

Ja 2. pensiju līmenis tiktu likvidēts, es būtu starp pirmajiem rindā, kas no tā iegūtu, jo:

- Es mācētu investēt savus līdzekļus ar zemākām izmaksām.
- Man kā darba devējam zemāks VSAOI nozīmētu vairāk naudu manā kabatā.
- Vairāk cilvēki kļūtu par “Neatkarīgais Investors” biedriem, lai iemācītos investēt savu naudu.

Bet šis gājiens būtu uzmetiens lielākajai sabiedrības daļai – īpaši tiem, kam finanšu pratība nav spēcīga un 2PL ir nepieciešams visvairāk…

Tāpēc es nespēju nepateikt skaļi, ko domāju par atsevišķiem viedokļiem INDEXO bankas atklāšanas pasākumā 2PL "likvidēšanas" kontekstā.

Pilno rakstu lasi šeit:

Vai likvidēt 2. pensiju līmeni? Ja 2. pensiju līmenis tiktu likvidēts, es būtu starp pirmajiem rindā, kas no tā iegūtu, jo: Es mācētu investēt savus līdzekļus ar zemākām izmaksām.

Vai tev ir autovadītāja apliecība? Pēc kādiem kritērijiem izvēlējies braukšanas instruktoru?

Darba stāžs? Izskats? Draugi ieteica?

Kā būtu, ja izvēli veiktu, uzdodot instruktoram jautājumu:

“Cik ātri tu vari izbraukt cauri Rīgai?”

Ko tas tev pateiktu par instruktora prasmēm?

Atbilžu varianti:

A - pilnīgi neko

B - vispār neko

C - absolūti neko

Ir neiedomājami daudz mainīgie, kas var ietekmēt rezultātu – gan kontrolējami, gan nekontrolējami. Piemēram:

-No kura uz kuru Rīgas galu brauc?

-Kādu maršrutu izvēlēsies?

-Kādās krāsās būs luksoforu gaismas?

-Vai būs sastrēgumi?

-Vai tev pa priekšu vilksies miskastes mašīna?

-Vai būs jāpalaiž gājēji pie pārejām?

utml.

Jebkurš normāls instruktors tev varētu pateikt “aizņems vidēji 1h”.

Instruktors Žipčiks varētu pateikt “es vakar izbraucu 34min”.

Vai tas nozīmē, ka Žipčiks ir labāks instruktors par pārējiem un viņa metode vienmēr strādās...?

⚡️ Lai saņemtu lietderīgu atbildi, ir jāmāk uzdot pareizi jautājumi.

⚡️ Veiksmīgam rezultātam, ir jāsaprot, kas vispār ir veiksmes kritēriji.

“Cik ātri tu vari izbraukt cauri Rīgai?” nepalīdzēs atrast labāko braukšanas instruktoru.

Tāpat, kā jautājums “kāda ir tava investīciju atdeve?” ļoti reti kad pateiks lietderīgu informāciju par uzņēmēju, investīciju treneri vai finanšu produktu.

Jo ir ļoti daudz mainīgie, kas var ietekmēt rezultātu.

Es, piemēram, investēju lielāko daļu savu uzkrājumu divos attīstīto valstu indeksu fondos, kas sevī ietver pāris tūkstošus uzņēmumu visā pasaulē.

Kāds manai gudrībai būs sakars ar portfeļa rezultātu?

Gandrīz nekāds – jo es nevaru ietekmēt, kas notiek ar pāris tūkstošiem uzņēmumu visā pasaulē.

Izņemot, ka esmu investējis zemu izmaksu fondos – kas braukšanas instruktora gadījumā būtu ieteikums izvēlēties auto ar zemu degvielas patēriņu.

💡 Lielākā vērtība no braukšanas instruktora nav zināt, cik ātri viņš var izbraukt cauri Rīgai.

Viņš tev iemāca, kā vispār vadīt auto, kā praksē pielietot teorētiskās zināšanas, kā rīkoties dažādās situācijās un faktiski izbraukt krustojumus, varbūt pat atpazīt dīvainus motora trokšņus…

Kad esi iemācījies teoriju un braukšanu – brauc, kā tu gribi.

Tev ir visas prasmes un zināšanas, uz kurām tālāk vari būvēt sarežģītākas prasmes, vai arī – vienkārši visu dzīvi satiskmē normāli braukt ar auto.

Precīzi tas pats ir ar normālu, saprātīgu investīciju treneri.

Viņš tev palīdzēs orientēties finanšu pasaulē, atpazīt dažādus finanšu produktus, runāt vienā valodā ar finanšu profesionāļiem, atšķirt melus no patiesības, izveidot saprātīgu ilgtermiņa plānu...

Bet visas izvēles, kur un kā investēt, paliek tavā ziņā.

Tavs galvenais ieguvums – zināšanas un praktiskas prasmes.

Un tā tam arī būtu jābūt – jo tev pašam ir jāsaprot, ko tu dari un kāpēc!

Un to nedrīkst novērtēt parāk zemu.

P.S.

Nesaistīti, bet ar šo Fiatiņu 2019 ar Zani apceļojām Spāniju. Bija diezgan episki, neskatoties uz to, ka man ļoti nepatika mans braukšanas instruktors.

"Jauni un bagāti" 2024. gadā ir starp Top 15 no ~200 raidījumiem Latvijas Radio.

Uzzināju, ka 2023. gadā pat bijām nominēti radio Multimediju gada balvai.

Tas viss man nāca kā ļoti liels šoks, jo es regulāri pie sevis kautrīgi domāju – vai vispār kāds šo klausās?

2022. gadā pirmo reizi devos ēterā – bez jebkādām prasmēm, ekspektācijām vai spēcīgas pārliecības, ka saprotu, ko daru.

2023. gada rudenī sākām organizēt garākas sarunas – atkal bez pārliecības, ka (es) saprotu, ko daru.

Es neesmu dabīgs raidījumu vadītāja materiāls.

Pirmkārt, būtu priecīgs, ja man būtu skaidrāka dikcija – pie tā es šobrīd strādāju.

Otrkārt, esmu lēns domātājs.

Man patīk veltīt laiku pirms sagatavoju atbildi – dažreiz patīk padomāt pat 2 dienas.

Tāpēc katrai epizodei es veltu kādas 2-3h, lai sagatavotos.

T.i., lai izskatītos, ka saruna notiek dabiski, bet pie sevis bieži esmu teju sacerējis pilnu sarunas skriptu.

Mēs bieži gaidām "perfekto brīdi", lai sāktu kaut ko darīt.

Jānoklausās vēl viens podcasts, jāizlasa vēl viena grāmata, jāaiziet uz vēl vienu semināriņu... un tad gan sākšu.

Brīžiem vienkārši vajag sākt.

Šī mūžīgā atlikšana ir ļoti populāra investēšanas pasaulē.

Tur, protams, likmes ir augstākas, jo runa ir par tavu naudu.

But that's my point exactly – runa ir par tavu naudu.

Diemžēl, bet naudas lietās lēmuma atlikšana arī maksā naudu.

Manā mājaslapā https://valtersvalters.lv/ vari pierakstīties jaunumu saņemšanai, kur reizi nedēļā sūtu foršus un izglītojošus e-pastus par naudas lietām.

Bet saproti, ka vienā brīdī arī ir kaut kas jāsāk darīt.

Minimums reizi gadā es nododu asins analīzes 💉

Parasti iztērēju 120+ EUR un pārbaudu teju visu, ko iespējams pārbaudīt – vitamīnus, minerālvielas, hormonus, cukura rādītājus, utt…

Tas dod pārliecību, ka ķermenim ir viss nepieciešamais, un nelietoju neko par daudz.

Un svarīgākais – laicīgi noķert potenciālas problēmas, kuru ignorēšana var novest pie neatgriezeniskām sekām…

Piemēram, regulāri klausoties tādus cilvēkus, kā Max Lugavere, Peter Attia un Andrew Huberman, esmu konstatējis arī savos analīžu pārskatos, ka šis tas nav ok, bet man pietrūkst zināšanas, kā to uzlabot, jo bioķīmija un endokrinoloģija tomēr ir sarežģīta.

Bet – es gribētu ticēt, ka zinu, ko meklēt un kā uzdot jēgpilnus jautājumus.

Tajā pašā laikā vairākas reizes esmu noķēris vieglu šoku, kad ārsts, redzot jaunu un atlētisku vīrieti, nevis kopīgi izanalizē rezultātus un piedāvā rīcības plānu, bet jautā:

"Tev ir kādas sūdzības? Kaut kas sāp? Vai arī tu esi no tiem grāmatvežu tipiem, kam vajag, lai viss ir smuki sakārtots?"

Tādos brīžos rodas pretjautājums – tad kādēļ noteiktam rādītājam ir references intervāls? Prikola pēc...? Un vai lieta ir jārisina tikai brīdī, kad tā ir kļuvusi par akūtu problēmu un rezultējusies sāpēs vai diskomfortā?

⚡️ Šādas situācijas man atkal un atkal atgādina, ka ikvienā lietā mums pašiem ir jāsaprot pamati, ja gribam cerēt uz jēdzīgu iznākumu.

Arī finanšu iestādes konsultants gandrīz noteikti tev iesmērēs dārgu, neizdevīgu produktu, ja nesapratīsi pamatus, kādus jautājumus uzdot un kā rīkoties ar saņemto informāciju.

Līdzīgi asins analīzēm, es ikdienā sekoju saviem izdevumiem 📝

Ne jau tāpēc, ka es no tā ķeru kaifu.

Tas vispār nav nekas interesants.

Bet es saprotu, ka tas vienkārši ir jādara, lai būtu lietas kursā par to, kas notiek ar maniem ienākumiem un izdevumiem – kur ir potenciālas problēmas un ko darīt, lai tās uzlabotu.

Kā veselībā tā finansēs ir pāris kontroles lietas, pēc kurām uzreiz vari pateikt, ka kaut kas nav.

Ja nezināsi, kuras tās ir, lēnām stūrēsi grāvī.

Mācies, kā strādā nauda – un taisi regulāras veselības pārbaudes 🙌

Our community keeps growing, so we’re looking for a skilled Member Success Manager to join our team. 🚀

If you love helping people succeed, the Index Masterclass is the right workplace for you.

⚡️ This is your chance to join a fast-growing startup with excellent opportunities for development and career growth.

Apply here 👉 https://www.linkedin.com/jobs/view/3971948752/

Es devos uz Dublinu apciemot Google un Meta ofisus.

Mums abās platformās ir t.s. Account Managers – cilvēki, kas palīdz optimālāk izmantot budžetu, efektīvāk izmantot platformā pieejamos rīkus, kā arī tikt galā ar dažādām operacionālām problēmām, kad tādas rodas.

Google un Meta paši izdomā, vai piešķirt tev Account Manager – visdrīzāk atkarībā, cik daudz tērē reklāmās un kāds ir uzņēmuma izaugsmes potenciāls. Šāds tiešais kontakts ar gigantiskajām platformām ir ļoti vērtīgs – īpaši, ja no tām ir atkarīgs tavs bizness.

Mēs tikām ielūgti uz Meta partneru pasākumu, un pie viena satikos klātienē ar mūsu jaunajiem draugiem.

Pēdējos ~5 gadus esmu ļoti daudz darbojies ar media buying – veidojis reklāmas, funeļus, stratēģijas, iztērējot 7 ciparu adspendu, un procesā mācījies no neskaitāmiem avotiem, kā lietas vislabāk darīt.

👉 Pēc Meta pasākuma man uznāca apskaidrība, ka lielais vairums mārketinga guru ir muldētāji, kas tikai grib dabūt tavu klikšķi, stāstot miskastes cienīgu informāciju.

Dzirdot, ko par platformām stāsta cilvēki, kas faktiski viņas veido un ikdienā uztur, daudz detaļas beidzot saliekas pa plauktiem caur lielu “āāh, tad tāpēc tur ir tas un tas” momentu.

Cilvēki, manuprāt, ir palikuši līdz slimam līmenim apmāti ar visu jomu un nozaru bio-hakošanām, un šāda atgriešanās pie informācijas pirmavota var palīdzēt izkliedēt miglu.

Pats, piemēram, nolēmu iziet cauri Meta un Google Certification apmācībām, lai nostiprinātu pamatus par platformām, kurus visdrīzāk iepriekš esmu palaidis garām – kaut arī es jau it kā "visu zinu".

✨ To pašu principu es ieteiktu ikvienam, kas grib mācīties, kā strādā nauda.

Jā, interneta saturs bieži ir vieglāk uztverams. Bet liela daļa no tā ir klusie telefoni, kas aizbraukuši ļoti tālu no patiesības.

Piemēram, esmu runājies ar kripto cilvēkiem, kas patiešām tic, ka inflācija ir pasaules lielvaru konspirācija – jo tas viņiem ir iestāstīts.

Ja palasīsi ekonomikas teoriju, redzēsi, ka inflāciju ietekmē t.s. cost-push un demand-pull faktori, kas ir viegli saprotami un sarežģīti kontrolējami.

Vai cilvēki domā, ka 7-10% gadā atdeve no akciju tirgus ir niecīga – jātēmē uz 20% vai vairāk! Taču, ja kaut nedaudz izproti statistiku, kas mēra tavu iespēju regulāri un konsekventi nopelnīt 20% vai vairāk, un risku pie konkrētās atdeves, paveras pavisam cita bilde.

Tieši to mēs darām “Neatkarīgais Investors” – sākam ar pirmavotiem.

⏰ Ceutrtdien, 11. jūlijā mums ir vienīgais vebinārs šovasar.

Ja esi domājis par pievienošanos, tad šis būs labs brīdis: https://go.neatkarigais.lv/?utm_source=valters&utm_medium=valters&utm_campaign=insta&utm_content=valters

Es nedaudz izspoilošu vienu no “Jauni un bagāti” epizodēm ar Aigaru Mami.

Izspēlē šo vingrinājumu kopā ar mani – izlasi jautājumu, iepauzē un izdomā atbildi pirms lasi tālāk.

“Kur tu meklē zināšanas?”

[Pauze]

Mana atbilde bija – grāmatās.

“Kur tu meklē informāciju?”

Mana atbilde bija – grāmatās un internetā.

“Kur tu meklē gudrību?”

Lielāka pauze. Tiešām – padomā.

Esmu šos jautājumus uzdevis vairākiem cilvēkiem, un pie pēdējā visi vienmēr iesprūst – es tajā skaitā.

Populārākās atbildes, ko esmu saņēmis un ko aprunājām ar Aigaru sarunā, ir pieredze un paaudžu gudrība (principā tā pati pieredze), kas bieži tiek pārnesta caur tradīciju.

Tu vari lasīt grāmatas, iet uz konferencēm, skatīties video un tu uzņemsi daudz informāciju un zināšanas.

Bet tu paliksi gudrāks tikai, kad izjutīsi to uz savas ādas, vai iziesi cauri procesam ar pieredzējušu mentoru.

Mums, Latvijā, saprast šo konceptu ir ļoti svarīgi.

Mana vecuma nobriedušie jaunieši ir pirmā paaudze, kas ir uzaugusi 100% brīvā kapitālistiskā Latvijā.

Trakajos deviņdesmitajos mēs bijām bērni. Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kad bijām skolnieki. Visa pieauguša cilvēka mūžu esam dzīvojuši brīvā valstī ar neierobežotām iespējām ceļošanai, darbam un informācijai.

Turpretī manu vecāku un vecvecāku paaudze uzauga pats zini, kādā laikā.

Viņiem sistēma, kas mums ir šķietami pašsaprotama, bija apzināti jāiemācās no nulles.

Ne tikai jāiemācās no nulles – bet vispirms jāsalauž viss, ko zināja iepriekš, un jāpārmācās no jauna. Tas ir krietni grūtāk nekā mācīties no nulles.

Runājot par investēšanu vai personīgajām finansēm, mūsu paaudžu gudrība bieži aprobežojas ar “iekrāj nebaltai dienai” – un pat tad sākas stāsti par rubli un repšikiem ar secinājumu, ka krāt patiesībā nemaz nav jēga.

Vai "nopērc un izīrē dzīvokli" – jo to ir viegli saprast un izstāstīt, kaut matemātiski tas nav gudrs ieguldījums.

Par investēšanu akciju tirgū nemaz nerunāsim – jo tāda opcija neeksistēja.

Lūk, mūsu paaudžu gudrība…

Bet kā ar zināšanām un informāciju?

ĻOTI liels informācijas apjoms, ko par investēšanu atradīsi internetā, būs mēsls vārda tiešajā nozīmē.

Ar to domāju tīru reklāmu, influenceru saturu (kas ir tā pati reklāma), sagrozītus faktus, lai tev pārdotu produktu, un veco labo krāpniecību.

Mums nav paaudžu gudrība, kas palīdzētu atšķirt melus no patiesības.

Un informācija ir daudz par daudz, lai bez gudrības mēs to spētu izdarīt paši. Vismaz ne ātri un uzreiz.

Tāpēc par naudu mums viss ir jāmācās pašiem.

Viens ceļš, ko nekautrējos ieteikt arī draugiem un ģimenei, ir mūsu programma Neatkarīgais Investors – aicinu reģistrēties bezmaksas vebināram, lai uzzinātu vairāk: https://go.neatkarigais.lv/?utm_source=valters&utm_medium=valters&utm_campaign=insta&utm_content=valters

Vebināra pirmā stunda ir tīri izlgītojoša – kā arī vebināra beigās dalāmies ar vērtīgu bezmaksas resursu, no kura sākt izglītoties tālāk. Būs vērtīgi ikvienam.

Sveiciens visiem no Īrijas ☕️

"Kāpēc mācīties investēt pašam?"

Īsā atbilde – tevi būs krietni grūtāk apvest ap stūri.

Tāpat, kā auto servisā tev var piedāvāt iepildīt vasaras gaisu riepās, arī finanšu pasaulē, ja nesapratīsi, ko dari, attapsies ar nejēdzīgi dārgiem produktiem, kas nepelna gandrīz neko.

Padalos ar vienkāršu google sheetu, ar kura palīdzību vari salīdzināt izmaksas starp diviem ieguldījumu fondiem, un redzēt, kā izmaksas ietekmē tavu gala uzkrājumu.

Tikt klāt rīkam vari šeit: https://mailchi.mp/neatkarigais/izmaksu-salidzinajums

https://youtu.be/PVdEflYb9EM?si=Zrgm8OeG8gXHNrW5

Par fonda komisiju ietekmi uz tavu portfeli Te varēsi tikt pie Google Sheets rīka: https://mailchi.mp/neatkarigais/izmaksu-salidzinajumsTe ir ieraksts uz minēto radio epizodi: https://lr1.lsm.lv/lv/rak...

Nesen viesojos “Kā labāk dzīvot”, un viens klausītājs dusmīgā tonī rakstīja – kā mums nav kauna runāt par uzkrājumiem, ja cilvēki knapi velk galus kopā, norādot uz augstajām procentu likmēm un dārgajiem kredītu maksājumiem.

No vienas puses – es klausītāju saprotu.

Bet – es neesmu iecietīgs pret pieaugušiem cilvēkiem, kas meklē, uz kuru pusi rādīt pirkstu, kad paši nav veltījuši 2h apsēsties un padomāt.

Īpaši brīdī, kad runa ir par lietu, kas vairumam ir lielākais izdevums dzīvē – hipotekārais (un kārtīgam latvietim, protams, arī autiņš), kuru ietekmē pilnīgi normāla ekonomikas parādība (procentlikmes).

Slēdzot līgumu ar aizdevēju, tiek norādīta fiksētā un mainīgā likme, kas summējas. Mainīgā nozīmē, ka viņa var mainīties – tamdēļ arī tāds nosaukums.

Mana vecuma nobriedušie jaunieši visu pieauguša cilvēka mūžu ir dzīvojuši ~0% EURIBOR laikā, tādēļ sašutums par likmju kāpumu ir saprotams.

Taču, skatoties vēsturiski, augstās EURIBOR likmes nav jaunums – ap 2008. gada krīzi likmes bija augstākas. Tā ik pa laikam var gadīties, jo procentlikmju raustīšana ir viens no mehānismiem, ar kuru centrālās bankas menedžē ekonomiku.

Varētu teikt – ja bankas darbinieks pie līguma slēgšanas šo neizskaidroja, viņš būtu pirmais, kam dot pa galvu.

Bet – ja tu neko no šī nesaproti, tā ir tava atbildība palikt malā ego un pajautāt: “Ko īsti nozīmē tā mainīgā likme? Kas man par to ir jāzina?”

Ja nepajautāji, jādod pa galvu sev. Tomēr esi pieaudzis cilvēks, un jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem.

Skatoties uz nākotni, jāatceras, ka EURIBOR visdrīzāk nebūs 0%, bet ap 2-3%, kā tas ir rakstīts ECB mājaslapā.

Mēs nevaram ietekmēt, kādas būs procentu likmes.

Bet mēs varam padomāt par savām fiksētajām izmaksām 2 soļus uz priekšu.

Pieņemsim, man tāda traka ideja.

Varbūt nevajag ņemt līzingu un hipotekāro tā, ka maksājumus izvelc līdz ar nagiem?

Tā vietā, piemēram, paņemt vienkāršāku mašīnu un dzīvesvietu un daļu no ienākumiem veltīt ilgtermiņa uzkrājumiem/investīcijām.

Brīdī, kad pienāk negaidīts procentlikmju kāpums vai cita šaize, naudu, ko regulāri virzīji investīcijās un uzkrājumos, vari novirzīt papildus maksājumiem.

Jā, uz gadu iepauzēsi uzkrājumu veidošanu, bet bikses nebūs sadegušas, un naktī gulēsi mierīgi, jo ir vēl drošības spilvens, kurā ielīst, ja tiešām nepieciešams.

Nav neviena maģiska formula, kas ātri un viegli atrisinās šī brīža problēmas – izņemot pārdot dārgo auto vai pārvākties uz lētāku dzīvesvietu.

Taču nevajag neko sarežģītāku par 3. klases matemātiku, lai uzliktu uz lapas ienākumus, izdevumus un padomātu, ko darīt, lai atstātu vietu uzkrājumiem un neparedzētiem izdevumiem.

Tas nav sarežģīti – be tas nav viegli, un tas nav uzreiz.

Ar naudu nekas nekad nenotiek uzreiz.

Tā ir pakāpen*ska paradumu maiņa laika gaitā.

Tikai šarlatāni tev solīs atrisināt naudas problēmas ātri un uzreiz.

Ierakstu uz sarunu atradīsi šeit: https://open.spotify.com/episode/1GMBsxWB7qFbmyPwxUOlcS?si=n0cTNXMwSNO3vUHP6Wox_A

Interesants piemērs – Apple tikko izziņoja par sadarbību ar OpenAI.

Akciju cena, protams, uzšāvās gaisā, jo atmosfērā virmo AI haips, un jebkas, kam šodien aiz nosaukuma pieliksi AI, automātiski būs nākotne.

Es nesaku, ka Apple sadarbība nebūs nākotne – pats esmu liels Apple fans.

Bet izmantošu izdevību jautājumam:

Kura tehniskās analīzes metode man būtu palīdzējusi pareģot, ka šis notiks, tādējādi ļaujot man ātri nopelnīt?

Ja tāda eksistētu, es to sauktu par Dumbledore metodi, kas ļauj iebāzt seju ūdenī un ieskatīties nākotnē.

Vai ko nu Harijs ar profesoru tajā filmā darīja.

Es, kā indeksu fondu turētājs, par ziņām esmu priecīgs – Apple akcijas ir daļa no mana indeksa, un šī izaugsme pozitīvi iespaido tā kopējo rezultātu.

Vai es būtu nopelnījis vairāk, ja pirmais būtu izlasījis ziņu virsrakstu un fiksi paspējis nopirkt Apple akciju?

Ļoti iespējams.

Bet būsim reāli – vai man tas izdotos ātrāk, kā HFT firmām, investīciju bankām vai fanātiem, kas sporta zālē sēž treidošanas forumā ar datoru (šodien tādu vienu redzēju – goda vārds, nemeloju)?

Visdrīzāk nē.

Brīdī, kad pamanīju ziņas, es strādāju pie Index Masterclass programmas materiālu uzlabošanas.

Esmu aizņemts cilvēks – man darba dienas vidū nav laika sēdēt un lūrēt ziņās, lai paspētu uzminēt, kas notiks ar vienu, otru vai trešo akciju.

Un ticu, ka tev arī nē.

Ja vien nevēlies, lai investēšana ir vairāk, kā pilna laika darbs, kam velti padsmit stundas dienā, labāk investē pasīvi, nestreso par tirgiem un fokusējies uz ģimeni un karjeru.

Tāda dzīve ir krietni foršāka (un mazāk stresaina).

Par to, kā investēt pasīvi, mēs soli pa solim iemācām programmā Neatkarīgais Investors. Mums šovasar būs tikai viens vebinārs 11. jūlijā un tādējādi arī viens jauno dalībnieku uzņemšanas riņķis. Ja interesē, droši pierezervē sev vietu: https://go.neatkarigais.lv/?utm_source=valters&utm_medium=valters&utm_campaign=email&utm_content=valters

P.S.
Man tika privāti norādīts, ka esmu nepareizi fakt-čekojis burvju bļodas referenci. Atvainojos, manas zināšanas maģijā nav līdz galam noslīpētas.

Man jautāja, ko domāju par "kripto ETF", kurus piedāvā atpazīstami uzņēmumi, kā BlackRock, u.c.

Tas man atgādināja paneļdiskusiju, ko organizēju sava kursa ietvaros SSE Riga.

Viens students ir novērojis, ka industrijās, kā azartspēles, ātrie kredīti, utml. piedāvā labākas algas, un viņam interesēja mūsu viedoklis – vai strādāšana šādā industrijā traucēs, ja nākotnē vēlētos iet “tīrākās” industrijās vai politikā.

Īstais jautājums ir nevis, ko domā citi, bet Tu pats – un kādas durvis Tu tici, ka potenciāli aizvērsi, pieņemot šādu lēmumu?

Pieaugušam, izglītotam cilvēkam jāpzinās, ka kriptovalūtas ir spekulatīvs instruments, kas pielīdzināms azartspēlēm – tāpat, kā tipisks forex, zelts, utml.

Tās nerada naudas plūsmu, kā ekonomiski produktīvi aktīvi (akcijas, obligācijas, nekustamais).

To vērtība ir tikai un vienīgi atkarīga no pircēju/pārdevēju viedokļa, kas diemžēl, bet mainās, kā viengadniekam, kurš pats vēl īsti nesaprot vai vēlas ēst, kakāt vai gulēt.

Ar riskantiem, spekulatīviem instrumentiem nevajag nodarboties, ja Tev nav sakārtoti pamati:

- stabili ienākumi,

- sistemātiski uzkrājumi,

- sakārtots 2. pensiju līmenis,

- uzstādīts finanšu mērķis un atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumi 3. pensiju līmenī vai diversificētos fondos.

Tikai tad vari skatīties riskantu, spekulatīvu instrumentu virzienā – pie nosacījuma, ka tas interesē.

Ja pamati nav, un Tavas vienīgās "investīcijas" ir spekulācijas, tu daudz neatšķiries no kāda, kas piepelnās ar pokeru, sporta likmēm vai tml.

Vai ar to ir iespējams nopelnīt? Protams. Vai azartspēles ir labs veids, kā rūpēties par ģimenes nākotni? Domā pats.

Cilvēkus gamblings uzrunā, jo tās (it kā) sola potenciālu ātrai, vieglai naudai.

Bet te ir atšķirība starp studentu, kurš domā par karjeru, un spēlmani, kurš grib ātri nopelnīt.

Studentam azartspēļu nozarē ir garantēts, ka alga būs lielāka – bet varbūt kādas durvis uz šī rēķina tiks aizvērtas.

Spēlmanim garantija uz labāku peļņu nav nekāda – tikai lielāks risks.

Bet kā ar "kripto ETF'iem"?

Es lieku pēdiņās, jo Eiropas Savienībā juridisku apsvērumu dēļ kripto kontekstā tiek piedāvāti ETN (exchange traded note). Tā ir maza, bet svarīga nianse.

Iegādājoties ETN, tev nepieder faktiskais aktīvs, bet tu nopērc tādu kā apsolījumu, ka tev tiks nodrošināts aktīva rezultāts.

Piemēram, tu nenopērc pašu bitkoinu, bet atvasinātus instrumentus, kas replicēs tā rezultātu. Bildē ienāk risks, ka rezultāts nebūs precīzs, būs laika novirze, papildus izmaksas, u.c.

Fakts, ka kriptovalūta tiek iepakota ETN formātā, nesamazina tirgus risku – tas joprojām ir riskants, spekulatīvs instruments.

Manā personīgajā skatījumā vienīgais risks, kas šeit tiek mazināts, ir krāpniecības risks.

Piemēram, iespēja, ka Blackrock notīsies miglā vai to uzhakos, kā tas ir novērots kripto iestāžu vidū, ir teju nulle.

Dienas beigās – vienkārši padomā, ko tu gribi, kam tev to vajag, un dari, kā tev liekas pareizāk.

Es tikmēr mēģināšu piedarbināt šo kosmosa raķeti.

Es trešdien atgriezos no Santjago ceļa – pieveicu teju 300km kājām no Porto līdz Santjago de Compostela aptuveni 11 dienās.

Camino de Santiago ir svētceļnieku ceļš, kas nu jau vijas viscaur Eiropai. Cilvēki to staigā dažādāko iemeslu dēļ. Kādam tas būs izklaides gājiens. Citam – atkopšanās no liela pārdzīvojuma dzīvē.

Es sapratu, ka nepieciešams mazs restarts.

Biju piefiksējis, ka kreatīvā galvas puse ir iesprūdusi vienā vietā, kā arī 2024 nesīs lielas pārmaiņa dzīvē.

Pirms gājiena es izdzēsu absolūti visas liekās aplikācijas no telefona (tu jau zini, kuras tās ir), un visiem noziņoju, ka mani varēs dabūt rokā tikai un vienīgi caur Zani.

Ja kāds zvanīs – necelšu.

Ja rakstīs – nav jēga, jo whatsapi, mesendžeri un instagrami telefonā nemaz nav.

Es gribēju noķert sajūtu, kā ir, kad ir garlaicīgi un īsti nav, ko darīt.

Jo, godīgi runājot, es nespēju atcerēties, kad pēdējo reizi dzīvē biju tā pa īstam garlaikojies.

No mūsu modernās ikdienas šī sajūta ir absolūti pazudusi.

Katrs mazs brīdis var tikt aizpildīts ar ielūrēšanu ziņās, sociālajos tīklos, epastos...

Mūsu mazais aparātiņš rūc nepārtraukti, un es gribēju saprast, ko smadzene gribēs darīt brīdī, kad nav, ar ko šos momentus aizpildīt.

Un zini, kāda ir atbilde?

Es pirmās 4 dienas nedaudz juku prātā.

Pirmā dīvainība, ko piefiksēju, ka man visu laiku gribējās "kaut kur paspēt" – bet es pat nebiju nopircis biļetes mājupceļam speciāli šī iemesla dēļ.

Otrā dīvainība, ka man nāca virsū stress par to, ka es neesmu efektīvs, produktīvs, neizmantoju visu brīvo laiku lietderīgi, bet vienkārši sēžu un skatos apkārt.

Trešā, ka prātam visu laiku gribējās kontrolēt lietas – izplānot ceļu, sekot google maps, mēģināt pierezervēt naktsmājas. Bet Camino de Santiago ir saorganizēts tā, ka tipiskās alberģes uz priekšu norezervēt bieži nav atļauts. Un ceļa garumā tev ir ļoti daudz norādes, kur jādodas. Respektīvi, vienkārši celies un ej. Bet mūsdienu modernā mērkaķa smadzene grib visu kontrolēt.

Pagāja ~4 dienas, līdz šīs sajūtas sāka izzust un es sāku justies ērti ar neplānošanu un nekā nedarīšanu.

Es būšu godīgs – ceļš nebija viegls.

Es nemelošu un neteikšu, ka tā bija fantastiski pozitīva pieredze. Bija grūti, garlaicīgi un brīžiem besīgi.

Bet tas bija precīzi tas, ko vēlējos.

Tā iemesla dēļ pieredze bija ļoti, ļoti vērtīga – un ieteiktu to ikvienam, kurš nespēj atslēgties.

Tu jau patiesībā pats zini vai esi tas cilvēks, vai nē – un vai kas šāds būtu tev noderīgs.

Es par šo plānoju uzrakstīt arī garāku bloga rakstu, citādi vienā rakstā šo ir grūti iespiest.

Ja tev ir kādi konkrēti jautājumi, ko vēlies, lai iekļauju blogā, droši ieraksti tepat komentāros.

Šobrīd braucu vilcienā uz Madridi un noklausījos savu epizodi ar Mikelis Bastiks Asketic podcastā.

Cilvēks, kas nekad nav bijis intervēts vai nav intervējis citus, brīžiem var nesaprast, kāda jēga pārklausīties savu sarunu – es taču tur sēdēju un visu dzirdēju, pareizi?

Bet mēģini atminēties, ko runāji ar draugu iepriekšējā vakarā, kad saruna izvērtās ļoti interesanta.

Grūti atsaukt atmiņā konkrētus faktus, vai ne?

Līdzīgi ir intervijās vai lekcijās – kad esi klausītāju priekšā vai aktīvā sarunā, domas šaudās, un esi tik traki nokoncentrējies, ka palaid garām svarīgas detaļas.

Diskutējām par uzņēmējdarbību, investīciju pasauli, pārdošanu un mārketingu, komūnu būvēšanu, 3 grāmatām, ar kuru palīdzību ieprogrammēt sevi uz panākumiem un daudz ko citu.

Iesaku! :)

Asketic Podcast #43 Valters Vestmanis – Investing & Brand Building Get ready for another insightful episode with Mikelis Bastiks, co-founder of Asketic, and Valters Vestmanis, Partner at Index Masterclass as they talk about ...

Esam ar The Index Masterclass komandu mazā izbraukumā Barselonā.

Mums ir ieplānoti divi klientu meetupi ar mūsu The Index Masterclass biedriem – viens Barselonā un otrs Madridē.

Tas ir līdzīgi, ko organizējam Neatkarīgo Investoru Apvienības ietveros, bet mazākā mērogā.

Kā arī filmējam šeit saturu sociālajiem tīkliem, programmai un reklāmām, lai veiglāk attēlot, ka mums ir starptautisks reach.

Ir tāda sirreāla sajūta.

Pirms aptuveni divarpus gadiem mēs ar Tom Kreicbergs divatā sēdējām Rūpniecības ielas dzīvoklī, vadījām pirmos vebinārus, likām kopā programmu, paši visu filmējām un montējām, sapņojām par tirgus apgūšanu Eiropā...

Un šonedēļ jau esam Barselonā, filmējam saturu un tiksimies ar ~70 mūsu dalībniekiem (kas kopā pa ~34 Eiorpas valstīm, neskaitot Latviju, patiesībā ir virs 2'000).

Te ir interesanta paralēle ar manu "Jauni un bagāti" podcastu.

Mani nesen paziņa uzaicināja uz kafiju padalīties ar manu podcasta pieredzi – ko varētu ieteikt cilvēkam, kas vēlas sākt.

Tikai apstājoties un padomājot, es sapratu, ka ir pagājuši aptuveni divarpus gadi kopš sāku darboties Latvijas Radio, bet tikai tagad es sāku just, ka raidījums ir sācis lēnām iekustēties un cilvēki par to runā.

Līdzīgi ir ar mūsu The Index Masterclass programmu – ir pagājuši divarpus gadi, un apmēram šobrīd sāk parādīties sajūta, ka bumba lēnām sāk kustēties. Lēnām.

Pacietība un fokuss ir ļoti vērtīgas īpašības.

Īpaši šodien – dzīvojot vidē, kur atbildes uz laimi dzīvē arvien biežāk meklējam reela un twitter garuma ziņās.

Bez pacietības un fokusa būs baigi, baigi grūti.

Jo tikai haļavas notiek ātri un uzreiz.

*Paturi šo domu prātā arī brīdī, kad domā par investīcijām.

P.S.

Kamēr komanda staigā pa Barselonu un filmē saturu, es patiesībā sēžu airbnb, jo esmu norāvis kaut kādu vīrusveidīgo. Bet miteklis ir ļoti foršs – no balkoniņa varam pat saskatīt slaveno Sagrada de Familia. Kafija gan jāpiecieš no kapsulām (esmu diezgan izvēlīgs, kad runa ir par kafiju), bet domāju aizstaigāšu uz kādu vietējo Syra coffee pēc svaigas tases.