Klementija dārzs

Augusts. Gaiss smaržo pēc medus ( tas ir alisīšu nopelns) un kritušiem āboliem. Dārzā jārējas ( nu, attīstās un iepazīst pasauli 😄) žagatu jaunieši. Noziedējušajās saulespuķēs dzīvojas zīlītes. Pa otri lāgi zied salvijas. Kliņģerītes, protams, zied nebeidzami. Kuplas un taureņiem pilnas ir Buenosairesas verbēnas ( ar šo bildes nav, jums nāksies ticēt uz vārda ). Ir arī divi īpašie šī augusta prieki. Viens ir uzziedējusī kletra - stādīta pirms trim gadiem, un nu beidzot! Otrs ir savvaļas burkāns Dara. Iesēju šopavasar, rēķinājos, ka ziedēs tik nākamgad. Bet ne, zied jau tagad! Apbrīnojama dabas māksla, paskatieties! Nu, un viss cits jau arī, katrs atsevišķi un visi kopā. Skaista, dikti skaista tā vasaras nogale šogad! 🌿

Jūlija nogale. Šodien prātoju, ka ar visu to agro un silto pavasari ir sajūta, ka vasara ilgst jau ļoti ilgi. Un jāatzīst, ka ir tāds neliels augu un dārza apgurums. Viss ir forši, bet nu, jāsaka godīgi, nav vairs tās sajūsmas, ar kādu maijā un jūnijā dārzā sagaidīju katru jaunumu. Tomēr teju salēcos, kad pamanīju, ka uzziedējis Rietumu cefalants. Brīnums jau bija tas, ka šis diezgan jūtīgais krūmiņš pārcieta šo ziemu ( turpat blakus esošie Japānas katsura un Afgāņu ceriņš nosala) un nu tik (salīdzinoši) agri arī sācis ziedēt! Riktīgs prieks! Prieks ir arī par hortenziju iznācienu un to, kā tās gadu no gada kļūst arvien kuplākas un krāšņākas. Zied un nozied visvisādas daudzgadīgās puķītes - agastahes, krāšņie jānīši, margrietiņas, daudzkrāsu pelašķi, monardas, flokši. Un kādu brīdi priecē arī viengadīgās puķītes. Tās, ko esmu izauklējusi no sēkliņām - skabiozas, rudbekijas, delfīnijas, arī rīkšu sāre. Un arī tās, kas sētas pa taisno dobē vai pašas iesējušās jau pagājušajā gadā. Nigellas, ešolcijas, kliņģerītes, šogad, veiksmīgā kārtā, arī Buenosairesas verbēnas. Šogad arī saulespuķu sēkliņas "sabakstīju" taisni dobē un amarantus tāpat. Kādu jau, droši vien, esmu piemirsusi, bet tas jūlijs tik blīvs un košs, ka pietiks jau ar šiem. :)

Vēl dažas vasaras vidus glezniņas. 🌿

4.jūlija glezna. 🌿

Jūnijs. Nu dikti pilns un blīvs. Darbi un tikšanās, un dzīves un visādu skaistu notikumu svinēšana. Un karstums kā vasaras vidū. Dārzā pa šo laiku arī savērpusies riktīga ballīte. Viss tik blīvi saaudzis, ka nezāles lāgā neredz, bet pirms Jāņiem tomēr pāris lielus klēpjus no visas šīs saimniecības izravēju. Tas parasti arī ir laiks, kad vajadzīgas lielākās rūpes. Vēlāk vasarā izrauju tik to, kas nu ikurāt krīt acīs. Izligzdojuši un tuvāko pasauli iepazīst žagatu bērni. Liekas, ka arī runā par visu, ko redz. :) Pēdējas dienas dārzā redzu pāris erickiņus. Uz vakariņām (vai drīzāk naksniņām) ierodas vismaz viens ezītis. Šķiet, ka reizēm arī vairāki. No rītiem magones pilnas bišu un kameņu. Pa dienu tās ir visur citur. Un vēl vesels lērums visādu lidonīšu. Ir patiešām milzīgs prieks par visu šo dzīvību te apkārt! Bilžu, protams, atkal bez sava gala, bet tik un tā visu jau nesaliksi.

Nu riktīgs ātrvilciens ir bijušas tās maija beigas. Un prātā tāds mērens apjukums, jo sajūta pēkšņi ir kā jūlija vidū. Zied un nozied gandrīz viss. Pie mājas svelmē burtiski cepas ziedošais jasmīns. Ir skaidrs, ka pasaule mainās. Tāpēc jau labu laiku cenšos dārzu veidot tā, lai tas varētu izturēt visas klimata pārmaiņu nestās turbulences. Vai vismaz daļu no tām. Stādīt sausumizturīgus augus. Stādīt tos blīvi. Stādīt "pamežu". Respektīvi, neatstāt brīvu, tukšu zemi. Domāju par šo kaut kad uzrakstīt atsevisķi. Bet te daļa no ātrvilciena pasažieriem. Visus, protams, nav izdevies piefiksēt. :)

Pirms kāda laiciņa izlasīju brīnišķīgo Sjū Stjuartes - Smitas grāmatu "Rūpīgi kopts prāts". Lasot bez apstājas jūsminājos un priecājos par to, cik ļoti autores rakstītais sakrīt ar visādām manām senākām un nesenākām pārdomām un atziņām. Bet nupat, šķirstot lielākā britu dārza šova "storijus", pretī "izleca" "mikrobiomu dārzu" jēdziens. Arī šis šķiet ļoti, ļoti uzrunājoši un jēdzīgi. Kā Tev šķiet?

Microbiome Garden - Bowel Research UK We are shining a spotlight on your microbiome at the RHS Chelsea Flower Show 2024, find out more about the microbiome.

"Šajā virtuālo pasauļu un viltus faktu laikmetā dārzs mūs atgriež realitātē. Tā nav zināmā un prognozējamā realitāte, jo dārzs vienmēr pārsteidz. Tajā varam gūt cita veida zināšanas - gan maņu, gan fiziskas-, kas turklāt stimulē mūsu esības emocionālos, garīgos un izziņas aspektus." /Sjū Stjuarte Smita, "Rūpīgi kopts prāts"/
Mazliet skaistas realitātes, draugi! :)

Maija vidus. Dārzā riktīga ballīte. Vēsums gan visu mazliet piebremzējis, par ko šoreiz prieks. Jo desmit dienas biju prom un pirms tam biju diezgan saskumusi. Likās, ka, atgriežoties viss būs noziedējis. Bet nē, pasperts vien pussolītis uz priekšu. Tad nu te staigāju, brīnos un priecājos. 🌿

Sveiciens, draugi, mūsu skaistās valsts Neatkarības atjaunošanas svētkos! Dievs, svētī Latviju! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻

1.maijs. Svētki, Ziedonis, Visums, Latvija. Sveiciens, draugi! 🌿

Svētdienas apgaitiņa. Zied mana mīļā mandelīte, sensenos laikos atvesta no omammas dārza Ūdrandē. Muskarīšu un anemoņu uznāciens. Priecē jaunpienācējas- eritronija un kaut kāda botāniskā tulpīte. Un vispār jau tik daudz dzīvības visapkārt, ka tik skaties un brīnies! Visvairāk šodien sabrīnījos par agrās peonijas ziedpumpumpuriem. Tiešām, jau?! Ak jā, un iznesu laukā daļu no sava bērnudārza. Jāsāk rūdīties, pavisam drīz domāju pārcelt uz dobēm. 🙂

Stādu medības. Jūs zināt, kā tas ir, vai ne? 🙂 Līdz šim kaut kā ne reizi nebiju bijusi nevienā stādu tirdziņā, vienmēr likās, ka lieli bari un tā, un labāk jau mierīgi audzētavās. Bet pirms pāris dienām nolēmu, ka uz Bulduriem tomēr došos. Braukšu agri, tad, droši vien, būs mazāk ļaužu. Ak, Tavu naivumu! 😀 Ap pusdesmitiem tur, protams, jau zumēja kā bišu stropā. Par laimi, man, tāpat kā pārējiem, tika precīzi ierādīta vieta, kur nolikt auto ( paldies visiem čaklajiem koordinatoriem! )un medības varēja sākties. Kā iegāju, tā uzreiz “ielipu” z/s Bērziņi stendā. Pie viņiem vienmēr, vienmēr atrodas kaut kas, ko ļoti sagribas. Šoreizīti tie bija divu veidu kazbārži ( man ir vājība uz šiem audziņiem, lēnām veidojas maza kolekcija), genciāna un maza smalka brūnvālīte. Blakus, pie Raunas audzētājiem atradu baltu skaistasteri ( Kalimeris) un burvīgu tiarellu, un tad mazliet tālāk iegādāju Viktora Gobas audzētās gilēniju un saulkrēsliņu anemonellu (mazs brīnumaudziņš ! 😍). Visbeidzot z/s Stūrīši stendā vēl iegādāju vienu skaistu anemoni un ložņu kāpnīti. Jāsaka, ka kopumā ļoti, ļoti patīkama pieredze un par guvumiem, protams, liels prieks! Nospriedu gan, ka šādā vietā ļoti noder zināšanas par augiem vai vismaz spēja aši sameklēt informāciju par to, kas tiek piedāvāts. Un, ja pārdevējs stāsta, ka audziņš pie mums mierīgi ziemo, bet google saka, ka pie -10 grādiem tas nosalst, ir vērts apdomāt, vai gribas riskēt. Vērts arī noskaidrot, kur augi audzēti. Šad tad jau, protams, arī tie vienas vasaras prieki ir jauki, bet man tomēr šķiet, ka tad par riskiem godīgi jārunā. Viktora Gobas audzētajiem stādiem, piemēram, sarakstītas klimatiskās zonas, kurās tie aug. Profesionāli un godīgi, paldies par šo! Nu tā. Vēl, starp citu, varat paspēt uz turieni aizdoties! Cik nu redzēju, bija arī visnotaļ jauka bērnu zona ar visādām foršām atrakcijām un nodarbēm.

Nav tā, ka tas ir pārsteigums, jo prognozes un brīdinājumi jau bija. Un tomēr, mīļuprāt bez šī būtu iztikusi. Pieņemu, ka augi arī.

Kā jau rakstīju, ārā šobrīd viss nolikts uz ( jācer, nelielas) pauzes. Bet nu iekšā gan viss notiek, ik pa brīdim ir tie “druvā minūtē dārga” momenti un palodzes džungļi un džunglīši plešas plašumā.
P.S. Par sēklām lielais paldies Dižzīles , Therapy of Flowers un arīdzan dažiem lielveikaliem. 🙂

Sajūta, ka iestājusies kaut kāda mazliet atvieglota ziemas versija. Dīvaini skatīties pa logu uz krietni saplaukušo dārzu. Jo skaidrs, ka nekāda pasēdēšana uz terases te tagad nebūs. Nu labi, var jau satuntulēties, bet tas nav tas. Augu pasaulē arī viss diezgan sabremzējies, tad nu dienas prieks ir viena ūsaina puķīte. :)

Nu tā te šodien. Tulpes diezgan saņēmušās un fritilārijas pavisam saņēmušās. Un ir tas brīnišķīgais caurspīdīgā un dažādā zaļuma un visādu struktūru un faktūru brīdis. Nenobrīnīties. :)

Nupat klāt brīdis, kad vērīgi jālūkojas uz visām pusēm. Daži redzami pa lielu gabalu, citiem jāpieiet tuvāk, un ir vēl tādi pavisam grūti pamanāmi. Un tad vēl viss tas istabas bērnudārzs. Ļoti dzīvīgs laiks. 🌿

Sveiciens visiem Otrajās Lieldienās! 🌿 Pasakaini skaisti un silti mums šogad šie svētki uzdāvināti! Te maza rīta apgaitiņa. Krokusi pilnziedā, plaukst prīmulas un atradu arī pirmo narcisīti.

“Pirmās vijoles” marta sākumā. 🌿 Šogad tiekam aplaimoti ar visnotaļ pavasarīgu marta sākumu un nu jau dienu var sākt ar dārza apgaitu. Pilnos ziedos šobrīd ir brīnišķīgā burvjulazda un sniegpulkstenītes. Visās dārza dobēs spraucas arī citu sīpolpuķu “pīķīši”. Šodien atradu arī erantes. Marta saulē košs jo košs ir grimonītis “Midwinter fire”. Un šī brīža īpašajā gaismā skaisti izceļas arī citu nesaplaukušo krūmu un koku zaru “grafikas”. Ak jā, zied arī parastā lazda un skaras vējā dejo maģiskas un fascinējošas dejas. Vēl ir laiks visu nesteidzīgi apskatīt un izpētīt. Drīz te tiks ieslēgts pavisam cits ātrums. Izbaudām martu! 🙂

Šķiet neticami, ka tik agri, februāra nogalē, kaut kas var dārzā ziedēt! Bet te nu viņa ir! Vidējā burvjulazda. Hamamelis x intermedia “Arnold Promise”.

Krietnu laiku dārza augu pasaulē un arī te valdījis liels miers (miegs 🙂), bet šonedēļ ir sajūta, ka sākusies tāda kā iešūpošanās tam virpulim, kas pārņems pēc pāris mēnešiem. Tie pirmie, kā zinām, ir jo īpaši. Un ar tiem te arī gribu padalīties. Uzziedējusi burvjulazda un gandrīz uzziedējušas sniegpulkstenītes. Bet iekšā pilnos ziedos saplaucis pārziemojušais čilli pipars. Un par to arī liels prieks! Ka bijis spēks pārlaist tumšo laiku! Gaisma nāk un pavasaris ir tepat aiz stūra! Man šķiet, ka drīz it visur sāksies liela rosība. 🌱

5.novembris. "Bet viņa zied un zied". Nu dikti maigi mēs šogad tiekam vesti uz to auksto un pelēko laiku. Un dikti daudz vēl dārzā ir ko redzēt un par ko priecāties.

Septembra beigās likās, ka nupat jau tā ballīte būs beigusies un dārzs tūlīt dosies ziemas miegā. Te nu mēs esam. Mēnesi vēlāk. Tādu īstu salnu nav bijis un viss vēl notiek. Šis tas mazliet iekrāsojies ( atzīšos, gribētos košāku šo laiku, bet ir tā kā ir), šis tas vēl zied atspēries. Šis tas saņēmies uz uzziedējis atkal.

Nu neticami, neticami siltas šogad ir septembra beigas! Bet pie skaistajām rasas bildēm var tikt arī dienas vidū. :)