FAVEO
FAVEO sociālais uzņēmums un fonds. Veidosim iekļaujošu sabiedrību kopā!
Lūk ieskats trešajos Dārza svētki "Ielūdz Kristers" Līdzdalība. Sadarbība. Iesaiste.Viesturdārzā 23. maijā.
Paldies visiem, kuri palīdzēja svētkiem tapt!
Paldies par sirds siltumu, atsaucību un mīlestību!
Paldies par mūziku, dejām un radošumu!
Dzelzs Vilks Aija Kaukule
DJ Uldis Rudaks
Masku izgatavošana un gleznošana Brekte
Grafiti meistardarbnīca: Artūrs Analts un Dainis Rudens
Demokātijas darbnīca: Inguna Elere
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs darbnīcas: Diana Dimza Dimme Elza Ēķe
Skaistumkopšanas pop-up Eva Strautmale
Hennas apgleznošana: Sofija Rosne, Rebeka Kota
Leļļu darbnīcas: Anna Jolkina, Una Eglīte
Seju apgleznošana: Anete Didrihsone
Komunikācija: Luīze Mizga
Vizuālā identitāte: Helena Vernere
Atbalsts: Latvijā Radīts Ilze Grīntāle
Foto: Aleksandra Zēberga
Paldies visiem svētku dalībniekiem, kuri ieradās pie mums no visas Latvijas!
Svētkus rīkoja FAVEO
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Paldies par atbalstu Giving for Latvia
Ieskats par to kā mums gāja:
FOTO: Viesturdārzā aizvadīti dārza svētki cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Ceturtdien, 23. maijā Rīgā, Viesturdārzā, aizvadīti jau trešie labdarības dārza svētki "Ielūdz Kristers".
https://www.youtube.com/watch?v=acRWXJeGpLE
Ielūdz Kristers – dārza svētki īpašiem cilvēkiem Ielūdz Kristers! Ar šādu devīzi šodien Rīgā, Viesturdārzā, tikās “mūžīgie bērni” jeb cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šie dārza svētki, kurus rīko so...
Draugi, aicinām uz trešajiem Dārza svētkiem “Ielūdz Kristers”, kas veltīti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
Mēs arī tur būsim - 23. maijā, Viesturdārzā! No 14.00
🌿🌿🌿
Svētki dos iespēju brīvā un nepiespiestā gaisotnē satikties tādiem cilvēkiem kā Kristers un plašākai sabiedrībai.
Seko ziņām te 👉 https://facebook.com/events/s/darza-svetki-ieludz-kristers/816865186526744/
Pasākumu vadīs Toms Liepājnieks.
Dejas un smiekli kopā ar "Dzelzs vilku".
DJ Uldis Rudaks.
Radoša darbošanās dažādās darbnīcās kopā ar Artūru Analtu, Kristianu Brekti, Ingunu Eleri un citiem atbalstošiem un iekļaujošiem māklsiniekiem.
Izgatavosim maskas, domāsim par demokrātiju, radīsim lelles un dažādi radoši darbosimies.
Dejosim, smiesimies, iesim rotaļās un priecāsimies!
Būs arī:
Skaistumkopšanas pop up stūrītis
Sejas apgleznošanas darbnīcas.
IEEJA BEZ MAKSAS
Lai labāka darbošanās paņemiet līdzi labu garastāvokli, varat paņemt arī dzeramo un kaut ko izsalkuma remdēšanai!
FAVEO fonds un Kristers ielūdz uz trešajiem Dārza svētkiem, kas veltīti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem!
Svētki dos iespēju brīvā un nepiespiestā gaisotnē satikties tādiem cilvēkiem kā Kristers un plašākai sabiedrībai.
Pasākumu vadīs Toms Liepājnieks.
Dejas un smiekli kopā ar "Dzelzs vilku".
DJ Uldis Rudaks.
Radoša darbošanās dažādās darbnīcās kopā ar Artūru Analtu, Kristianu Brekti, Ingunu Eleri un citiem atbalstošiem un iekļaujošiem māklsiniekiem.
Izgatavosim maskas, domāsim par demokrātiju, radīsim lelles un dažādi radoši darbosimies.
Dejosim, smiesimies, iesim rotaļās un priecāsimies!
Būs arī:
Skaistumkopšanas pop up stūrītis
Sejas apgleznošanas darbnīcas.
IEEJA BEZ MAKSAS
Paldies par atbalstu Giving for Latvia
💚Kopā stiprāki: NVO stāsti, pieredze un iedvesma
🌞Lai tiktos un tuvāk iepazītu NVO, kas sniedz atbalstu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un rūpējas par šo cilvēku ģimenēm, 18. aprīļa pēcpusdienā NVO namā noritēja tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākums “Kopā stiprāki”.
🌞Tīklošanās ideja bija pulcēt NVO, kuru darbības mērķi ietver dažādu sociālo, medicīnisku, izglītības un fiziskās kultūras problēmu risināšanu, lai cilvēki, tostarp bērni un jaunieši, ar funkcionāliem traucējumiem justos pilntiesīgi mūsu sabiedrības locekļi, sociāli nodrošināti, izglītoti, uzlabotu savu veselības stāvokli un dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi.
🌞Pasākumā izskanēja iedvesmas un drosmes stāsti - par savu organizāciju pieredzi, paveikto un nākotnes iecerēm stāstīja 5 NVO pārstāvji.
🙏Paldies par atsaucību, līdzdalību un iedvesmas stāstiem:
🌼Margitai Erelei no biedrības Biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"",
🌼Ievai Rosnei no nodibinājuma “Fonds Faveo foundation” FAVEO,
🌼Nataļjai Novikovai no biedrības “LiveIntegro” Bērnu un Jauniešu Para Sporta Apvienība. Youthparasportslv,
🌼Ilzei Skujai no nodibinājuma Palidzesim.lv ,
🌼Ilzei Kennei no biedrības Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem.
🙏Paldies Ginta Salmiņapar pasākuma vadīšanu un ritma uzturēšanu!
🌞Dalībnieku vidū bija gan NVO, kuras darbojas līdzīgās jomās, gan interesenti, kas vēlējās iepazīties organizāciju darbību un pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar atbalsta sniegšanu un rūpēm par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
🌞Lai pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā dzirdētie stāsti un satiktie domubiedri iedvesmo un kļūst par turpmākās darbības stiprinātājiem!
🌞Ceram, ka kopīgā tikšanās ikvienam dalībniekam raisīja jaunas pārdomas, idejas un vēlmi darboties aizvien jaudīgāk!
🙏Paldies visiem tīklošanās pasākuma dalībniekiem!
🤍 Turpinot attīstīt mākslas un kultūras pieejamību dažādām sabiedrības grupām sadarbībā ar fondu “FAVEO” un tā vadītāju Ievu Rosni, šodien noslēdzam trešo radošo darbnīcu ciklu, kas īpaši pielāgots cilvēkiem ar uztveres grūtībām.
🤝🏻 Šoreiz nodarbības bija veltītas neatkarīgas un demokrātiskas valsts vērtībām – līdzdalībai, sadarbībai un iesaistei. Paldies visiem par dalību!
Norises finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Jauki, ka izdevās radīt smaidus un prieku un lepnums, ka uz FAVEO nodarbībām Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā brauc cilvēki arī no citām Latvijas pilsētām, ne tikai no Rīgas.
Šoreiz - no apmeklējām muzeju un radoši darbojāmies kopā ar jauniešiem no Cēsīm.
Dienas centra dalībnieki no atbalsta centra "Pērle" devās uz LNMM Rīgā. 🎨 Tur mūs sagaidīja burvīga mākslas zinatniece Ieva Rosne, kura atklāja un iepazīstināja ar Atmodas laikam veltīto muzeja ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991".
Otrā daļā, Mākslas akadēmijas profesores Ingūnas Eleri vadībā, dalībnieki savas radošās prasmes atspulguļoja pašu veidotos plakātos. 🎨
Nevalstiskās organizācijas apmainīsies ar pieredzi pasākumā “Kopā stiprāki”! 🙌🏻
Pasākuma mērķis ir pulcēt NVO, kuru darbības mērķi ir dažādu sociālo, medicīnisko, izglītības un fiziskās kultūras problēmu risināšana, lai cilvēki, tostarp bērni un jaunieši, ar funkcionāliem traucējumiem justos pilntiesīgi mūsu sabiedrības locekļi, sociāli nodrošināti, izglītoti, uzlabotu savu veselības stāvokli un dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi.
ℹ Vairāk: bit.ly/3TPxfHd
Sirnīgs paldies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par lielisko sadarbību!
Šodien sadarbībā ar Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, veiksmīgi aizvadījām pirmo nodarbību ciklā “Iekļaujošās otrdienas: Līdzdalība. Iesaiste. Sadarbība” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Šodienas tēma “Tava balss”. Nodarbībā runājām par to kāpēc demokrātija ir svarīga, kā veidojušies demokrātiskas valsts pamati Latvijā, un cik liela bija mākslas un mākslinieku loma Atmodas laikā. Pēc sarunas devāmies aplūkot izstādi “Mūra nojaukšana”.
Nodarbības otrajā daļā dalībnieki kopā ar dizaineri, LMA profesori Inguna Elere kolāžas tehnikā veidoja savus plakātus par demokrātijas tēmu, atbildot uz jautājumu “Ko Tu vēlies pateikt”?
Liels paldies visiem, kuri atsaucās, piedalījās un līdzi darbojās - paldies par sirsnību, smiekliem un smaidiem! Paldies LNMM par mīļo uzņemšanu!
Uz tikšanos jau pavisam drīz - "Iekļaujošo otrdienu" nākamajās nodarbībās.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Radošās darbnīcas cilvēkiem ar uztveres grūtībām Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopā ar Ievu Rosni un Ingunu Eleri.
Vietu skaits ierobežots.
Piesakies!
T: (+371) 67 324 461
E: [email protected]
Vairāk informācijas šeit: https://www.lnmm.lv/latvijas-nacionalais-makslas-muzejs/pasakumi/darbnicas/lidzdaliba-mana-balss-758
12.03.2024. 14.30
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Radoša darbnīca cilvēkiem ar uztveres grūtībām: Līdzdalība. Mana balss.
Iekļaujošās otrdienas jaunā sezona jau pavisam drīz!
Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, vietu skaits ierobežots
T: (+371) 67 324 461
E: [email protected]
Vairāk informācijas sekos drīzumā.
"Lai turpinātu attīstīt mākslas un kultūras pieejamību dažādām sabiedrības grupām, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar fondu “FAVEO” aicina apmeklēt radošu darbnīcu, kas īpaši pielāgota cilvēkiem ar uztveres grūtībām.
Tikšanās pirmajā daļā muzeja Konferenču zālē fonda “FAVEO” vadītāja, mākslas zinātniece Ieva Rosne iepazīstinās klātesošos ar nodarbības tēmu. Šoreiz tā veltīta neatkarīgas un demokrātiskas valsts vērtībām - līdzdalībai, sadarbībai un iesaistei. Pēc tam dalībnieki dosies izzināt Atmodas laikam veltīto muzeja ekspozīciju “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”. Īpaša uzmanība tiks veltīta plakātu mākslai, kā arī vienam no Atmodas laika simboliem – žurnālam "Avots" un tā vizuālajam noformējumam. Dalībnieki tiks aicināti ieraudzīt, kādā veidā iepriekš pārrunātās tēmas atspoguļojas 80. un 90. gadu vizuālajā mākslā.
Noslēdzošajā daļā dalībnieki atgriezīsies Konferenču zālē, kur kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesori, H2E vadošo dizaineri Ingūnu Eleri attīstīs savas radošās prasmes. Iedvesmojoties no redzētajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas laika mākslas darbiem, ikviens varēs ļauties improvizācijai, lai veidotu plakātus kolāžas tehnikā un tādējādi paustu viedokli par sev būtiskām tēmām.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Līdzdalība. Mana balss - Mākslas muzeji Līdzdalība. Mana balss
HEPATHA komanda ir izveidojusi video par mūsu piedzīvojumiem Vācijā, par ko viņiem liels paldies!
Hephata MG
Pēdējās dienas pagājušas intensīvā darbā – jāpaspēj sasaiņot pasūtītās krūzītes ar Kristers Rosnis zīmējumiem.
Prieks, ka šogad tik daudz pasūtījumu!
Ar katru pirkumu Tu atbalsti Kristera ceļu uz neatkarīgu dzīvi.
Iegādājies krūzi ar Kristera zīmējumiem - tā ir jauka un sirsnīga dāvana svētkos! To var ērti izdarīt FAVEO interneta veikalā www.faveo.lv
Kāda ir pašreizējā situācija iekļaujošas un pieejamas kultūrvides īstenošanā? Kādu problemātiku iztirzā pētnieki un kādus risinājumus rada dizaineri?
Lai kartētu šī brīža situāciju Latvijas kultūrtelpā un iepazīstinātu ar pētījumiem un praktiskiem risinājumiem iekļaušanas, pieejamības, veselības un nespējas tematikā, pasākumā “Sarunas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Pieredze, pētniecība, risinājumi” tikāmies 7. decembrī neformāli akadēmiskajā sarunu vakarā ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām. Paldies Paula Stadiņa Medicīnas vēstures muzejam par organizēšanu, īpašs paldies @ Ieva Laube
Pasākuma video ieraksts ar tulkojumu zīmju valodā drīzumā būs pieejams muzeja Youtube kanālā.
Pasākuma fotogrāfijas: Lita Millere
Čau, čau!
Esmu uzrakstījusi e-grāmatu par metodēm, ar kurām iemācīju saviem bērniem, tai skaitā arī Kristeram lasīt: “Pieci soļi kā es iemācīju lasīt savam bērnam ar invaliditāti”(15 lpp).
Pieci viegli soļi kā iemācīt lasīt savam bērnam veltot tam mazāk par 10 minūtēm dienā un piecas lietas ko labāk nedarīt, lai sasniegtu ātrus un pārliecinošu rezultātus.
Es zinu – tas strādā! Lejuplādē grāmatu šeit: https://stan.store/IevaRosne
Paldies visiem, kuri tik kuplā skaitā piedalījās 30.novembra vebinārā par metodēm, ar kurām iemācīju lasīt savam sešgadīgajam bērnam ar smagu invaliditāti.
Tiem, kuri netika uz vebināru, vai vēlas to noskatīties atkārtoti, vebināra ieraksts pieejams šeit:
http://ievarosne.vhx.tv
Svarīgi, ka šo metodi ļoti veiksmīgi var pielietot darbojoties arī bērniem, kuriem nav veselības problēmas, turklāt pēc tās sākt lasīt mācīt var pat ļoti mazus bērnus.
Ievas Rosnes 30.11.23 vebinārs Vebināra ieraksts par metodēm, ar kurām iemācīju lasīt savam sešgadniekam ar smagu invaliditāti.
Varbūt Tev ir darbs ko piedāvāt?
raksti uz [email protected] un mēs ar Tevi sazināsimies!
Cilvēks ar specializāciju datoru jomā vēlas atrast darbu.
Vairāk darba meklētāju sludinājumi FAVEO nodarbinātības katalogā.
.lv www.faveo.lv
No FAVEO nodarbinātības kataloga. Maģistra grāds, labas komunikācijas spējas, vēlme atrast darbu.
Skanot smiekliem, čalām, aplausiem un ovācijām otrdien, 7. novembrī norisinājās Veļu laiku masku radošās darbnīcas kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Ar šo lielisko un iedvesmojošo pasākumu noslēdzās FAVEO cikla “Iekļaujošās otrdienas” 2023. gada rudens sezona - “Radošās darbnīcas cilvēkiem ar uztveres grūtībām”.
Ciklā kopā bija piecas nodarbības, kuru laikā īpašu uzmanību pievēršam dabas atspoguļojumam mākslā – gan to kā dabas motīvi izmantoti muzeja interjera rotājumos, gan izsekojot ainavas kā žanra attīstībai muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā, gan pievēršoties dabas aizsardzības tēmai, apmeklējot izstādi “Zaļš un vēl zaļāks”.
Nodarbību otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja radoši darboties Latvijā zināmu mākslinieku vadībā: tika veidotas kolāžas kopā ar Sandru Strēli, radīti mākslas darbi no pārstrādātas plastmasas kopā ar Artūru Analtu, teromo drukas tehnikā veidoti personalizēti auduma maisiņi kopā ar Ievu Krūmiņu un Diānu Janošoni, un veidoti sniegavīri kopā ar Olgu Šilovu.
Pasākums noslēdzās ar mielošanos ar dažādiem gardumiem.
Liels paldies visiem, kuriem pateicoties šis pasākums varēja notikt – paldies par atsaucību, atbalstu, smaidiem un sirds siltumu –visiem dalībniekiem, māksliniekiem Latvijas Nacionālā muzeja komandai un īpaši Elza Ēķei, VSAC aprūpes centra “Rīga” filiāles Ezerkrasti un Rīgas un Cēsu dienas aprūpes centru darbiniekiem, Helēnai Vernerei par grafisko dizainu un par transportu paldies Santai Beitānei un DIFTRAVEL.
Projekts tika līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Otrdiena bija sadalīta divās daļās – pirmajā dienas daļā apmeklējām specializēto darbnīcu, kurā strādā 330 cilvēki ar invaliditāti 60 grupu vadītāju uzraudzībā.
Kas strādā. Gluži kā pārējās darbnīcās šeit nešķiro un arī šajā strādā dažādi cilvēki ar ļoti dažādu invaliditāti. Šī darbnīca bija sadalīta divās daļās – “montage + “kā arī “montage” Šajā darbnīcā bija proporcionāli daudz cilvēku ar ārkārtīgi smagu fizisku un intelektuālu invaliditāti – paralizēti, tādi kuri tiek baroti ar zondi, kuru galvās ir speciālas ķiveres lai sākoties lēkmei viņi sevi nesavainotu. Ir personāls, kurš cenšas rast veidus kā komunicēt ar neverbāliem cilvēkiem, lai viņi varētu paust savu viedokli
Laikam cilvēkus ar tik smagām invaliditāties Latvijā esmu redzējusi tikai divreiz un nevis tāpēc, ka pie mums viņu nebūtu, bet tāpēc, ka viņiem nav iespēju nekur doties.
Strādājo montage plus – arī šiem cilvēkiem tiek piemeklēti jēgpilni darbi - viņi pēc savām iespējām liek skrūves kastītēs, loka instrukcijas, liek gumijas cimdus maisos, loka lupatiņas utt.
Arī šeit cilvēki strādā un jūtas ārkārīgi lepni par to ko dara, jūtas noderīgi un piederīgi sabiedrībai kā arī tā ir iespēja tomēr atrasties ārpus mājas.
Montāžas telpās strādā cilvēki, ar mazāku invaliditātes pakāpi ir mazāka.
To kurš kur strādās nosaka nevis kāda valsts izveidot mistiska komisija, bet gan cilvēki, kuri ar šiem cilvēkiem strādā ikdienā un piemērot
Vakardienas darbnīcai bija daudz darbības jomas.
Viņiem ir dārzniecības veikals, kurā tiek tirgoti gan pašu izaudzēti stādi, gan nopirkti stādi . Gadā tiek izaudzēti 1,5 miljoni augu, dārzniecības centru apmeklē gadā apmēram 10000 apmeklētāju un tajā stādā 38 cilvēki ar invaliditāti.
Ir galdniecības cehs, kurā tiek izgatavots galvenokārt iepakošanas materiāls (kastes, paletes), malka iekuram utt,
Ir montāžas cehs, kurā tiek montēti bērnu velosipēdi – līdz gadā 85 000, komplektētas dažādas detaļas autoindustijas un citām ražošanas vajadzībām.
Ir montāžas plus cehs, kurā arī tiek skrūvēts, šķirots, locīts u.tt.
Ir cehs, kurā tiek sagatavotas mēģnenes labratorijai.
Vēl kāda interesanta detaļa – šajā darbnīcā vairāki cilvēki nestrādā darbnīcas telpās, bet tiek izmantotas dažādas citas iespējas. Piemēram, viena 30 cilvēku grupiņa divu grupas vadītāju vadībā strādā velosipēdu ražotnē, vai ir cilvēki, kuri strādā veikalā, vai pie vietēja zemnieka utt. Šajā gadījumā organizācija, kurā cilvēks strādā, izraksta rēķinu par cilvēka padarīto, bet algu izmaksā cilvēkam Hepatha pēc iepriekšējos postos aprakstītajām metodes.
Darbnīcās ir arī dažādi pulciņi – mūzikas, futbola, gleznošanas….
Otrajā dienas pusē mums bija lieliska iespēja pievienoties kāpšanas sporta treniņam, jo vairāki no Hephata pušiem trennējas paralimpiskajai olimpiāde un kopā ar viņiem pavingināties kāpšanas sportā. Darījām to pirmo reizi un mums ļoti patika.
Dažas fundamentālas atšķirības starp Latvijas un Vācijas sistēmu un nē, tas nebūs par naudu.
1. Pirmkārt tā ir attieksme un domāšanas veids.
Attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, kas parādās jau terminoloģijā
Latvijā – sociālo pakalpojumu saņēmēji, klienti
Vācijā – kolēģi
t.i. komunikācijas ir nevis vertikāla, bet horizontāla.
Es laikam tieši NEKAD neesmu redzējusi Kristeru TIK laimīgu kā šeit - viņš tiek novērtēts, cienīts un pieņemts tāds kā viņš ir.
Cilvēkiem ļauj pašiem pieņemt lēmumus un viņu izvēle tiek respektēta un viņos tiek saskatīts attīstības potenciāls. Kristers - cilvēs ar invaliditāti to sajuta jau no pirmās dienas un burtiski atplauka tik ļoti, ka staroja laimē.
LOĢISKA UN PĀRDOMĀTA SISTĒMA.
2. Darbs specializētajā darbnīcā arī ir darbs. Par to pienākas atlīdzība proporcionāli padarītajam darbam, kas tiek vērtēts kontekstā ar cilvēka reālajām spējām, motivāciju un sociālo iesaisti. Alga tiek aprēķināta reizi gadā, izmaksāta reizi mēnesī un tā ir lieliska motivācija.
Latvijā strikts dalījums – sociālo pakalpojumu saņēmējs, ir klients, kuram nav tiesības saņemt atlīdzību par padarīto darbu.
3. Latvijā specializētās darbnīcas ir pieejamas vienīgi cilvēkiem ar ļoti ļoti vieglu invaliditāti (lai saprastu kontekstu – Kristeru Latvijā iesaistīt kādā no Latvijas darbnīcām būtu nelikumīgi) . Šeit neviens nešķiro, jo tiesības strādāt ir visiem. Specializētajās darbnīcās tiek atrasta nodarbošanās arī cilvēkiem ar tiešām ārkārtīgi smagu invaliditāti – redzējām šeit cilvēkus pilnīgi paralizētus, tādus, kuri tiek baroti ar zondi, cilvēkus,kuriem ir galvā ķiveres, lai viņi nesavainotos sākoties epilepsijas vai kādai citai lēkmei utt. tomēr arī viņiem tiek dota iespēja.
4. Produktivitāte. Darba vadītāju un cilvēku ar invaliditāti proporcija – šeit strādā grupas, kurās ir vidēji 10-18 cilvēki ar dažādām invaliditātēm un tās vada (drīzāk pat šeit būtu jālieto vārds pieskata, uzrauga, pārlūko) viens darba vadītājs. Viena šāda grupa samontē dienā līdz par 300 bērnu velosipēdus
Latvijā specializētajā darbnīcā strādā vidēji 15 cilvēki ar viegliem garīga rakstura traucējumiem invaliditāti un vismaz trīs darbinieki, un vispār Latvijā darbs specializētajās darbnīcās iespējams tikai tad, ja cilvēkam ir “garīga rakstura traucējumi” lai ko tas arī nozīmētu.
Šeit – ja cilvēks ar invaliditāti nevar iekļauties atvērtajā darba tirgū – viņš strādā specializētajā darbnīcā.
5. Pārdomāta un saprātīga atbalsta sistēma
Lielais darba tirgus ir mērķis, tomēr šeit reāli apzinās cilvēku ar invaliditāti iespējas un šķēršļus un atbalsta mehānismi ir daudzi un dažādi lai pēc iespējas veiksmīgāk to realizētu. Piemēram, ja cilvēks vēlas strādāt atvērtajā darba tirgū un ir darba devējs, kurš vēlas viņu pieņemt darbā divus gadus tiek sniegts atbalsts lai palīdzētu iekļauties darba tirgū un par to joprojām ir atbildīga tā pati organizācija, kurā cilvēks ar invaliditāti strādāja darbnīcā. Latvijā –viss uz darba devēja pleciem kaut kāds neliels atbalsts sešus mēnešus, vienīgā motivācija “Jūs taču iegūsiet lielisku darbinieku!” Cilvēkam ar invaliditāti, kad viņš kļūst “par nodarbnātu personu” moentā samazina sociālo pabalstu (t.i.vienīgo iztikas avotu) par kādiem 20%
6.
Un vēl..
Vācijā valsts maksā algu grupu vadītājiem specializētajās darbnīcās un darbnīca saņem arī nelielu naudu par katru cilvēku kas strādā darbnīcā
Latvijā – specializētā darbnīca ir sociālais pakalpojums par kura sniegšana ir pašvaldību kompetencē, visbiežāk tas tiek iepirkts kā ārpakalpojums no kāda no sociālo pakalpojum sniedzējiem, kuri arī saņem naudu par katru “klientu”.
Vācijā – specializētās darbnīcas strādā ar peļņu, bet tās izlietojumu valsts stingri regulē un tas ir sekojošs: 70% jāizmaksā algās cilvēkiem ar invaliditāti (šī nauda NETIEK aplikta ne ar kādiem papildus nodokļiem, pārējie sociālie atbalsta mehānismi paliek spēkā), 30% darbnīcas uzturēšanas izmaksas un investīcijas darbnīcas attīstībā. Vienā reģionā darbnīcas var būt tikai vienai organizācijai.
7. interesants fakts - šķiet, ka 95% no grupu vadītājiem ir vīrieši. Viņi visi ir profesionāļi (inženieri, elektriķi, galdnieki, pavāri utt) ar speciālo izglītību darbam ar cilvēkiem ar invaliditāti (par izglītības sistēmu uzrakstīšu citreiz)
Attēlā Kristers kopā ar FAVEO uzņemošās organizācijas vadītājiem.