Laimes dārzs

Ar sniegu kaut kā mazinās trauksme. Viss ir apsegts. Tas nekas, ka rozēm konusus neuzbēru. Tas nekas, ka lapu kaudzes palika nesavāktas. Tas nekas, ka āboli zaros. Tas, ko nepaspēju, tas paliek dabai - lapās dzīvotnei, zaros putniem. Viss ir līdzsvarā. Tad arī miers iestājas.

Šobrīd liekas, ka savvaļa teju pa durvīm nāk iekšā. Nevis ziedu dārzs, nevis dārzeņu dārzs, bet DABAS dārzs.

Gluži kā savējie. Vēlie āboli - vislielākais gardums.

Dārzs sāk sagurt pēc izaicinājumiem bagātās sezonas. Brīžiem pat liekas skumjš. Bet tas tikai no attāluma. Tuvumā tas joprojām pilns dzīvības. Sliekas rokas un turpat arī kurmis, odveidīgie bariem planē virs nosalušajiem ziemciešu lakstiem, krūmos iztraucēti izlido naktstauriņi un bītītes šodien aplidoja mani.
Šķiet, neviens vēl nesteidzas ziemas miegā. Gājputnu "tālos reisus" es šogad palaidu garām. Vai bija? Ābeles joprojām nesteidz nomest savas ābolu krelles, kas šogad bagātīgi rotājas zaros. Pēc salnām - tik saldi un sulīgi!
Šodien steidzu griezt peoniju nosalušos lakstus, stādīt aizmirstos dekoratīvos sīpolus, pie reizes ravējot aizaugušās dobes. Par īsu diena, lai paspētu zāli nopļaut. Beidzot vējš arī lapas norāvis lielai daļai koku. Tikai ozoli pilni zeltaini brūnām lapām. Un ābeles. Šodien izspiedām pēdējo sulu. Lai pārējie āboli tiek dabai - putniem un stirnām, kas šogad mums kā mājdzīvnieki.

Šogad tikai daļu peoniju izdevās sabildēt šādi. Vasaras sākuma vēl nebija tāda nodoma, tāpēc pavisam agrās gandrīz nav sabildētas. Un vēlākās - tās ap Līgosvētkiem vienmēr paliek otrajā plānā - starp svētkiem un ciemiņiem. Un tad jau viss ir pārziedējis. Nākamā gada apņemšanās - pēc iespējas izbaudīt peoniju ziedēšanas sezonu visā tās garumā!

Arvien vairāk smaržīgu peoniju. Šķiet, jo vēlāk zied, jo smaržīgākas tās ir. Lai gan saka, ka peonijām nepiemīt peoniju aromāts, bet parasti tām piedēvē citu ziedu aromātus, kā, piemēram rožu vai maijpuķīšu (dažām tiešām tā arī ir), taču, manuprāt, tas saldais peoniju ziedu aromāts nav sajaucams ne ar vienu citu puķi. Man peoniju smarža ir PEONIJU SMARŽA.

Lai vai cik skaistas būtu hibrīdās un košās peonijas, maigie toņi man tomēr vistuvākie. Arī smarža man ir ļoti svarīga peoniju izvēlē. Kā gribētos iegrimt tajos ziedlapiņu mākoņos!

Turpinot iesākto, te vēl daļa skaistuļu, kuras esmu iemīļojusi.

Vasaras sākumā centos sabildēt katru peonijas šķirni manā kolekcijā. Pamatīgs darbs, kuru sev apsolīju sakārtot rudens un ziemas mēnešos. Esmu sapratusi, ka ziedi ir kā cilvēki - dažādi, unikāli, ar savu raksturu, un arī fotogēniski un ne tik... Kaut gan visi skaisti savā unikalitātē.

Esmu šķendējusies, kādēļ katalogos nav normālu bilžu, pēc kurām noprast ziedu patieso izskatu. Bet mēģinot pati bildēt ziedus, esmu saskārusies ar to, ka bieži īsto toni nav iespējams notvert. Tā ir vesela māksla! Atrast īsto apgaismojumu, fonu, zieda rakursu, ziedēšanas stadiju, šķirnei raksturīgās īpašības un, jā, arī paspēt laicīgi nobildēt nogrieztu ziedu. Izrādās, ka ziedi pēc nogriešanas mēdz aizvērties un nemaz nevēlas pozēt un savu sirdi. Gluži kā cilvēki.

Kā es priecājos, ka beidzot pie mums arvien vairāk sāk runāt par dārza dziedinošo spēku. Par to, kā tas palīdz mūsu prātiem, dvēselei un pašsajūtai. Zinu, ka mani sapratīs ikviens, kam ir dārzs. Dzīve ir tur ārā!

"Aizejot uz siltumnīcu, es aizturu elpu pirms ieiešanas, jo negribu neko iztraucēt; es jūtu, kā iestājas dzīves miers. (..) Līdzīgi kā ielecot plūstošā upē, tiklīdz sēkliņas ir ieliktas augsnē, ir jāļaujas zemes kalendāra enerģijai."

Šis ir noteikti par mani: "Kad esmu sākusi, es pat negribu apstāties. Es turpinu arī, kad sāk krēslot, līdz ir gandrīz pārāk tumšs, lai saskatītu, ko daru."

Mana dārza sezona vēl nav galā. Visticamāk, tā iestiepsies novembrī.

Kur palika vasara?
Es ceru, ka dārzs uz mani nav apvainojies. Šosezon gaužām maz sanāca tam palīdzēt. Bet pilnīgi noteikti varu apgalvot - viens no maniem dārza sapņiem ir piepildījies. Tas dzīvo savu dzīvi! Brīžiem liekas, ka dārzā ciemiņš esmu es.

Pak, pak, pak...

Ābolbiris pirms lapbira. Laimes dārzā ābolu gads ir katru gadu. Cerams, ka tā būs kā laimes aka, kas neizsmeļama. Bet itin neko nevajag uzskatīt par pašsaprotamu. Āboli pietiek gan mūsu punčiem, gan caurceļotājiem, gan vietējiem (putniem un kukaiņiem), gan sulām. Šogad īpaši daudz.

Paldies ābeļu stādītājiem! 🙏 Katru gadu, garšojot ābolus, novērtēju tos ābolu gurmānus, kuri izvēlējušies un sastādījuši visas šīs dažādās šķirnes, sākot no vasaras līdz ziemas āboliem. Ja man būtu no kādas ābeles jāatvadās, tas būtu kā izraut gabalu no dārza, no manas mozaīkas. Tā vietā es stādu vēl! Katrs, kas te dzīvojis, papildinājis ābeļdārzu ar sev ko tīkamu.

Kad uzzied dālijas, tad nav šaubu, ka to audzēšana ir visu pūļu vērta.

Kā man pietrūka darbošanās ar ziediem. Ziedi - tā ir mana terapija. Šovakar līdz pat saulrietam izbaudīju dālijas - griezu un liku savu ziedu paklājiņu. Būtu turpinājusi. Kas zina, varbūt vēl šosezon izdosies.

Rudens darbi ir sākušies. Kur palika vasara? 😱

Raža izdevusies, par to ir prieks.

Šovakar pirms negaisa steidzu glābt to, kas jau rīta negaisā bija sagāzts zemē. Pirmo gadu savlaicīgi paspēju iesēt amarantus. Skaistus, nokarenus. Nepaspēju nogalotņot, un tagad ir gandrīz divmetrīgi monstri. Ja jādekorē lielas telpas - ideāli! Bet vāzes tādiem gan vajadzīgas pamatīgas.🫢

Dālijas IR svētki!

Kad dārzs sāk veidot pats savu musturu, atliek tik vērot un bijīgi apbrīnot dabu.

Kad dārzs sāk izskatīties kā no Klimta gleznām, sirds gavilē. Vasaras pilnbrieds.

Labā ziņa, ka vēl nelīst un dārzā dzird sienāžus, ir pilnīgs mieriņš, un kūkas arī vēl ir! Brauc ciemos!😍

https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=268903929233460&id=100083415634841&sfnsn=mo

Hei, hei!

Jau otro gadu pēc kārtas aicinām ciemos uz Laimes dārzu un KLĒTS Mājas kafejnīcu dienās Valmieras novadā!

Pērnā gada ungunskristības aizmirstas, tāpēc ar jaunu sparu esam koncentrējuši labāko, ko piedāvāt! Tikai vienu dienu, 5. augustā, piedāvāsim labākās kūkas un sāļos pīrāgus jeb kišus, un pie viena arī mana lolotā Laimes dārza apskati.

Tā kā sola nepastāvīgu laiku, labāk līdzi paķert kādu lietusmēteli un gumijniekus, lai var staigāt dārzā bez bēdu! Rēķināmies gan ar saulainu, gan lietainu laiku. Bet cerēsim uz saulīti, jo pagājušā gada lietainā diena pie mums vēl palikusi atmiņā.

Šoreiz esam nolēmuši uzņemt viesus bez rezervācijas. Sākam sestdien plkst. 12.00 un tā līdz beidzamajam kūkas vai kiša gabalam. Ja nu apetīte nebūs gana liela, tad gaidīsim ciemos līdz astoņiem vakarā!

Tiekamies!

P.S. Starp citu - būs iespēja iesēsties mūsu slavenajā rūtainajā kamīnkrēslā. Jo šis iemanījies nokļūt uz Mājas kafejnīcu dienu plakātiem.

Vāirāk par pasākumu:
https://majaskafejnicas.lv/galamerki/valmieras-novads-ziemelvidzemes-sirds/

Te mūsu piedāvājums un kontakti: https://majaskafejnicas.lv/galamerki/valmieras-novads-ziemelvidzemes-sirds/klets/

Ak! Par spīti dzestrajiem vakariem, dārzs atdzīvojies. Nu jau zied lilijas, un, kamēr nelūgtais viesis kādu laiku nav rādījies, arī rozes izziedina pa kādam steidzīgam ziedam. Lai arī sausums darījis savu, zied hortenzijas, flokši un dienziedes. Un, protams, manas lolotās vasaras puķes - cinnijas, kosmejas un daudzas citas. Esmu pārsteigta, ka, neskatoties uz vēlo stādīšanu, apsalšanu vēlajās salnas un baisāko sausumu, jau sāk ziedēt dālijas. Nudien izturīgas!

Laikam sākšu audzēt kartupeļus ziedu dēļ.

Kas ir laime?

Salīt, dārzā stādot kosmejas, tik ļoti, ka lietus lāses rit pār vaigiem kā asaras.
Dzirdēt, kā ozols san pagalmā, tiklīdz atver durvis, jo tur iespietojušas bites.
Redzēt, kā pirms lietus no zemes izlido skudras kā pieneņpūkas pavasara vējos.
Vērot, kā erickiņu vecāki pašaizliedzīgi pienes barību šķūnī mītošajiem mazuļiem.
Satikt krupīti, katru vakaru laistot siltumnīcu.
Sajust sikspārņa spārnu vēzienu tuvu virs galvas siltos vasaras vakaros.
Vai turpināt?

Mana laime ir pieREDZĒT un pieDZĪVOT.

Ne velti dārznieki vasarā neatļaujas atvaļinājumus. Pirmo reizi atļāvos šādu vaļību. Izkaltušais dārzs ar sauso zāli pārvērties zaļumā. Peonijas noziedējušas, rozes joprojām cenšas atgūties no neaicinātajiem viesiem, šis un tas nozied, bet kas jauns jau sāk ziedēt. Dārzs dzīvo savu dzīvi ar vai bez savas dārznieces. Dārzam varbūt arī nav svarīgi, vai dārzniece nogriezusi pārziedējušos ziedus vai izravējusi nezāles, taču dārzniece pati (proti, es) gan priecājas par savām nupat apfrizētajām apdobēm. Tas ir tikpat līdzīgi kā aiziet pie friziera nolīdzināt matu galus. Sīkums, taču sajūta, it kā iegūta jauna frizūra!

Priecīgu Jāņu dienu!

Kad rozes apēstas, tad, izrādās, arī atraitnītes nav smādējamas.

Šīs gandrīz vai Jāņu zāļu vietā būs turpmāk jāizmanto. Skaistules un šogad īpaši garas - vainaganemones un Āzijas gundegas. Te šodienas guvums no dobēm, kas pilna ziediem un pumpuriem. Sekoju padomam, ka viņas jāgriež regulāri un ziedkāti jāgriež līdz zemei, jo tad viņas bagātīgāk steidz ziedēt un arī nākamie ziedkāti aug arvien garāki. Šis padoms nudien strādā!

Peoniju pilnziedā...

🍅Ja Tev ar tomātiem šopavasar neveicās tik pat ļoti un vēl sliktāk kā man, tad varbūt vēlies savu pustukšo siltumnīcu papildināt ar kādu no šiem komplektiem?

Kamēr mani tomāti domāja dīgt vai nedīgt, siltumnīcā paspēja iemājot gan vīramātes tomāti un gurķi, gan eikalipti un lizantes. Tagad, kad manējie pēkšņi saprata, ka vasara jau klāt, tad, protams, ka siltumnīcā visiem vairs vietas nepietiek.

Tāpat kā pērn piedāvāju savus interesantos un krāsainos tomātus. Man liekas garšīgāk, ja tomāti salātos ir krāsaini, jo tos tad gribas ēst pat tad, kad vasaras beigās visiem tomāti jau ir līdz kaklam.

Piedāvāju 3 komplektus - katrā pa 4 stādiem. Komplekta cena - 4 eiro. Nodošu rokās Valmierā, pie manis Kocēnos vai varam sarunāt Rīgā pirmdien vai otrdien, iepriekš vienojoties par savstarpēji izdevīgu laiku.

Peoniju ziedēšana rit pilnā sparā. Nupat hibrīdajām peonijām ziedēšanā pievienojušās arī pienziedu peonijas. Tās, kuras smaržo vislabāk! Šogad pirmo reizi pierakstu, kuras šķirnes kurā datumā atvērušās. Laikam pirmo reizi, kopš audzēju peonijas, ziedēšanas kulmninācija nebūs uz Līgosvētkiem, bet agrāk. Šis gads visiem augiem ir ļoti grūts. Laikapstākļu ietekmē jau otro gadu dārzā iepazīstu, kas ir pelēkā puve. Iepazinu arī to, ka peonijas kādā gadā var arī neziedēt, jo apsaluši ziedpumpuri. Arī to, ka ziedi var būt sala/salnu bojāti. Vēl - ka pildītās peonijas var kļūt mazāk vai nemaz pildītas. Un tomēr par spīti visam, kā var nemīlēt šos ziedus! Tik daudzveidīgi, tik krāšņi un arī atturīgi, tik smaržīgi!

Šogad pirmais anemoņu pušķis. Likās, ka laiks līdz pirmajiem ziediem vilkās mūžīgi. Lai gan modināju viņas agrāk kā pērn, bet zied tāpat ap to pašu laiku.

Vai Valmieras pusē ir kāds aitkopis, kas varētu padalīties ar nemazgātu aitas vilnu?

Der arī no citurienes, ja iespējams maisu nosūtīt ar pakomātu. 🙏

Rīkoju savu rožu pēdējo glābšanas akciju.🙈

DZĪVE IR ROŽU DĀRZS!

Nezinu, kurš izgudroja zināmo teicienu, apgalvojot pretējo. Viņam noteikti nekad nav bijis rožu, jo citādāk viņš zinātu, ka rožu dārzā viss ir kā dzīvē. Laikam neviena "kultūra" manī nav raisījusi tik plašu emociju gammu, tik daudz iemācījusi un joprojām māca, tāpat kā dzīve. Te ir viss - "no priekiem līdz bēdām", "jo vairāk zini, jo vairāk saproti, ka neko nezini", "piedot un pieņemt" - tā varētu turpināt šos klišejiskos teicienus par dzīvi attiecināt uz rožu dārzu. Jo tikai īsts rozomāns zina, cik grūti ir tikt līdz ziediem, cik daudz rūpju un darba tas prasa, bet atalgojums - tā ir bauda, par ko raksta, ka "dzīve nav rožu dārzs". IR! Viss ir kā dzīvē - bez darba, nav saldo darba augļu. Un dažkārt pat ar darbu nepietiek, vajag veiksmi, jo kādā dienā tavā "dārziņā" var notikt jebkas. Es to zinu no savas dzīves, ne no rožu dārza.
Un vispār ir sasodīti ļoti jāmīl tās rozes, lai viņas audzētu!

Kamēr Latviju pārņēmusi hokeja eiforija un mērens haoss saistībā ar šodienas svētkiem, tikmēr bitītes pirmo dienu atkal rosās gan pa manu seno ozolu pagalmā, gan nupat atklājot peoniju ziedēšanas maratonu. Arī mēs gluži kā bitītes rosāmies pa dārzu un plānojam vasaru. Šodien fotosesija peonijām un vēl... uzmini, kam?😍

Tulpīšu laiks pagājis gandrīz nemanot - kaut kur starp agroplēvēm, sargājot no sala, un cepinošo sauli, kas izkaltējusi zemi. Nupat sāk ziedēt peonijas - daudz agrāk kā ierasts. Šogad nespēju izskriet līdzi - kaut kā šķiet, ka viss pārāk ātri notiek. Tā gribas iesēsties šūpuļkrēslā zem ziedošajām ābelēm! Tik pasakains ziedonis un salda smarža! Aizvērt acis un starp saules stariem, kas iespīd ābeles vainagā, ieklausīties tur sanošajās skaņās - kamenēm un bitēm darba pilnas rokas, tāpat kā mums pavasarī.

Beidzot pēc pāris gadu pārtraukuma man ir izdevušies redīsi. (Jā, man nav "zaļo īkšķīšu" uz visiem augiem, un, jā, es audzēju ne tikai puķes 🤫)
Kāda ir tava redīsu izdošanās recepte?

Ja nu ikurāt' šodien vajag tikt pie jaunas puķes dārzā, piedavāju šo peoniju vārdā 'Paula Fay'! Augusi podiņā, nupat sāks ziedēt. Var stādīt dārzā tagad vai "pamocīt"vēl līdz rudenim. 🫣🌱
Neparasti, krokaini pumpuri, kas uzplaukst kruzuļotās, rozā ziedlapiņās. Bildēs redzams dabūjamais stāds un zieds no krūma, no kura nācis stāds. Dārzā viņa vēl tikai raisa pumpurus. Podiņā stāds vēl nerāda šķirnes potenciālu - aug spēcīga un lielu lapojumu.

8 eiro
Var saņemt Kocēnos vai Valmierā, iepriekš vienojoties par abpusēji ērtu laiku un tikšanās vietu.

Tulpju kaleidoskops😵‍💫