Jogita Kupča Myofunctional

Kā sākās mans Myo Munchee stāsts un lietošanas principu un protokolu apgūšana, izejot sertificēta praktiķa kursus?

Šim pamatā bija 2 problēmas, abas pietiekami bieži sastopamas mūsu sabiedrībā.

1. Sarunas gadu garumā par to, ka mūsdienās mūsu galvaskausi un žokļi sašaurinās, un viens no iemesliem - MĒS KOŠĻĀJAM PAR MAZ! Nudien, par šo es laikam nevaru beigt runāt, jo pārtika, ko mēs patērējam bieži ir mīksta, kur nav nepieciešamības darbināt košļāšanas muskuļus, jo ar dažām košļāšanas reizēm viss jau ir norīts. Gadiem jautājot saviem mazajiem pacientiem par to, kas ir viņu mīļākais ēdiens (izņemot saldumus, protams), atbildes variē, bet lielākajā vairumā gadījumu tie ir bijuši makaroni, cīsiņi, frī kartupeļi u.tml., bieži negaršo cietāki ēdieni - svaigi dārzeņi, augļi, rieksti utt. Protams, arī restorānu un kafejnīcu bērnu ēdienkartes neiepriecina šai ziņā.

2. Kad saņēmu jautājumus no jums par to, ko tad darīt ar mazajiem (zem 4 gadu vecuma), kuriem pamanītas miofunkcionālu traucējumu pazīmes. Bieži arī ilgstoši ieradumi - pārmērīga knupīša lietošana, pirksta sūkāšana vai citi. Protams, ka vērot un gaidīt nav laba pieeja, ja mēs pamanām problēmu. Vēl pie tam apzinamies, ka tā eksistē, taču esam ar “sasietām rokām”, jo tas mazais ķipars vēl tik mazs, ka nekādus vingrinājumus jau nepildīs. Un tad nāk neliels izmisums, ko tad ar to visu iesākt.

Šie divi faktori mani pamudināja pastudēt tālāk par miofunkcionālām aparatūrām. Ar Myo Munchee biju pazīstama jau pasen, bet ne šādā līmenī, un ne ar tik lielu iedziļināšanos.

Tāpēc esmu priecīga, ka izmantoju vasaru, lai iegūtu jaunas zināšanas un izstudētu šo ierīci visos iespējamajos scenārijos, kur tā var palīdzēt.

Šai ierakstā stāstu arī jums par to, kas tas ir, kam domāts, kā var palīdzēt.

Lai noder jauna informācija,
turpinām košļāt,
Jogita ❤️

Faktori pa vecumposmiem, ko vērts ņemt vērā, lietojot knupīti.

Vēl dažas piebildes:
❌ Nesāciet lietot knupīti, kamēr nav pilnībā sakārtota zīdīšana. Konsultējieties ar ārstu vai zīdīšanas konsultantu, ja jūtat, ka jūsu mazulim tas ir jālieto šajā agrīnajā posmā. Izņēmums ir priekšlaicīgi dzimušiem vai slimiem bērniņiem, kas atrodas slimnīcā.
❌ Nekad nedodiet knupīti barošanas vietā.
❌ Nemērcējiet knupīti medū vai cukurā.
❌ Nekad nesieniet knupīti mazulim ap kaklu.
❌ Nekad nemēģiniet pats izgatavot savu knupīti.
❌ Neļaujiet bērnam staigāt ar knupīti mutē visu dienu, neļaujiet košļāt knupīti.
✅ Vienmēr pārliecinieties, vai jūsu mazulis nav izsalcis, noguris vai garlaikots, pirms dodat viņam knupīti.
✅ Sterilizējiet knupīti, ieliekot to verdošā ūdenī uz 5 minūtēm pirms pirmās lietošanas reizes. Pirms došanas bērnam pārliecinieties, vai tas ir pilnībā atdzisis. Pēc tam uzturiet to tīru, mazgājot to ar karstu ziepjūdeni.
✅ Pārbaudiet, vai nav plaisu vai plīsumu, pirms dodat mazulim knupīti.
✅ Izvēlieties knupīšus, kas izgatavoti no drošiem materiāliem, nesatur BPA. Izvairieties no knupīšiem ar lateksu, ja mazulim ir alerģija pret to.
✅ Vēlams viengabalains knupītis bez daudzām detaļām, kas varētu radīt aizrīšanās risku.

Avoti:
M.Bourke, C.Clayton, 2019 "Evidence based guidelines for safer use of pacifiers"
Child Health, 2003 "Pacifiers (soothers): A user’s guide for parents"

Ko mēs zinām par knupīšiem līdz šim? ⬇️

📚Šis raksts ir pētījumu apkopojums par knupīšiem. Gan par pozitīvajām lietām, gan par riskiem pārmērīgai knupīša lietošanai.

❗️Svarīgs ir līdzsvars.

Pārāk agra knupīša ieviešana var ietekmēt zīdīšanu, pārāk vēla atradināšana var atstāt sekas uz mīkstajiem audiem un sakodiena attīstību.

❗️Raksta mērķis INFORMĒT, nevis nosodīt!

Būsim zinoši! 🙏🏻
Ceru, ka Jums būs noderīga šī informācija.

Avoti:
M.Bourke, C.Clayton (Munchee 2019)
Marter et al, 2007 “An update on use and misuse”
Neloson, 2012 “A comprehensive review of evidence and current recommendations related to pacifier usage”
Zimmer et al, 2016 “Anterior open bite in 27 Months old children after use of a novel pacifier - cohort study”
Poyak, 2006 “Effects of pacifiers on early oral development”
Kair et al, 2017 “Association between in-hospital pacifier use and breastfeeding continuation and exlusivity”
Jaafar et al, 2016 “Effect of restricted pacifier use in breastfeeding term infants for increasing duration of breastfeeding”
Gomes et al, 2006 “Surface electromyography of facial muscles during natural and artificial feeding of infants”
Jackson et al, 1999 “Pacifier use and otitis media in infants twelve months of age or younger”
u.c.

"Mans bērns elpo caur muti." Kā iemācīt bērnam elpot caur degunu?

Jūs kā vecāks varat darīt ļoti daudz, lai palīdzētu savam bērnam iemācīties elpot caur degunu! Šeit būs daži ieteikumi, kas var jums palīdzēt!

Atgādinājumam par deguna elpošanas nozīmi attiecībā uz jūsu bērnu veselību:
✅ UZLABOTS MIEGS: deguna elpošana var uzlabot bērna miega kvalitāti, kas ir būtiska viņa augšanai un attīstībai;
✅ SKĀBEKLIS: deguna elpošana nodrošina labāku ķermeņa apgādi ar skābekli, kas var uzlabot fizisko un garīgo veiktspēju;
✅ KONCENTRĒŠANĀS UN UZMANĪBA: pareizi elpošanas paradumi var palīdzēt bērniem koncentrēties un noturēt uzmanību skolā, kas var uzlabot akadēmisko sniegumu;
✅ SAMAZINĀTS STRESS UN TRAUKSME: deguna elpošana var palīdzēt mazināt stresu un trauksmi bērniem, kas var pozitīvi ietekmēt viņu garīgo veselību;
✅ VESELĪBAS PROBLĒMU NOVĒRŠANA: elpošana caur muti var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp sakodiena izmaiņas, sausu muti, sliktu elpu, zobu problēmas, miega apnoju, elpceļu problēmas, izmainītu sejas augšanu u.c.

Labu elpošanas paradumu attīstīšana bērnībā sniedz labumu bērna veselībai un labklājībai visa mūža garumā!

Avoti:
Guilleminault, Christian; Huang, Yu-Shu; Chen, Chia-Mo; Lian, Yi-Lun; Hwang, Feng-Yuan, 2019 "Pediatric obstructive sleep apnea and the critical role of oral-facial growth";
Zylowska, Lidia; Ackerman, Diane L.; Yang, Mimi H.; Futrell, Jennifer L.; Horton, Nicholas L.; Hale, Tamara S.; Dodson, Chadwick D.; Schwartz, Robert C., 2008 "Effects of mindfulness-based breathing exercises on children with ADHD";
Mattos-Graner, Renata de Oliveira; Rontani, Regina Maria Puppin; Gavião, Maria Beatriz Duarte, 2013 "Oral breathing in children"

Pēc CDC datiem (1990. - 2020. gads) pēkšņās zīdaiņu nāves sindroma sastopamība samazinās (uz 100'000 dzīvi dzimušiem bērniņiem - no 130 uz 38), bet diemžēl pieaug nāve nejaušas nožņaugšanās vai nosmakšanas dēļ (uz 100'000 dzīvi dzimušiem bērniņiem - no 3 uz 25). Attēls ņemts no https://safetosleep.nichd.nih.gov/about/by-the-numbers

Gulēšanas vides drošībai ir MILZU nozīme. Par to vairāk lasiet Bērnu klīniskā universitātes slimnīca lapā www.veselapasaule.lv :)

https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs

Gulēt vai negulēt? 🤔

Šādam jautājumam vispār nevajadzētu eksistēt… ❌

😳Pēdējo simt gadu laikā cilvēki ir atteikušies no savas bioloģiski noteiktās nepieciešamības pēc pietiekama, pilnvērtīga miega.
❗️Miega samazināšanās visās industrializētajās valstīs ir katastrofāli ietekmējusi cilvēku veselību, drošību, darba ražīgumu un mūža ilgumu.
💯Šī klusā miega epidēmija ir lielākais publiskās veselības izaicinājums, ar kuru 21.gs. saskaramies attīstītajās valstīs.
❗️Ja vēlamies izvairīties no šīm problēmām, mūsu katra personīgajā, kultūras, profesionālajā un sabiedrības izpratnē par miegu jānotiek radikālām izmaiņām! ✅
😴 Pienācis laiks atgūt savas tiesības uz pilnvērtīgu, spirdzinošu naktsmiegu!
🌜Jāsāk izmantot savs visspēcīgākais labsajūtas un vitalitātes instruments, lai beidzot atgūtu spēcinošos atmiņu par to, kāda ir sajūta, dienas laikā patiešām esot nomodā un piepildīti ar visdziļāko esības labsajūtu! ❤️

Lai veselīgs un labs miegs, un katra jauna diena enerģijas pilna! 💃🏻

Avoti:
Metjū Volkers, 2017 “Kāpēc mēs guļam?”
NIH Medline Plus, Bedhesda, 2012 “Tips for Getting a Good Night’s Sleep”

Par izmainītu rīšanas stereotipu.
❗ Kāpēc vispār būtu svarīgi domāt par rīšanas stereotipu un ko tas ietekmē?
Gan bērniem, gan arī pieaugušajiem var būt izmainīts rīšanas stereotips, un tas var ietekmēt nepareiza sakodiena veidošanos un ne tikai...
❗ Vienkāršoti - rīšanas laikā mēlei būtu jāspiež uz augšu - pret aukslējām, lai atbalstītu augšžokļa augšanu, kas vēlāk nodrošinātu pietiekamu vietu patstāvīgajiem zobiem, tomēr, ja mēle to nedara - var rasties izmaiņas sakodienā, tāpat arī izmainīta rīšana var ietekmēt jau uzsākto vai plānoto ortodontisko ārstēšanu, kā arī ortodontiskas ārstēšanas rezultātu - ilglaicīgu sakodiena stabilitāti.

Avoti:
John R.C. Mew, 2004 "The postural basis of malocclusion: A philosophical overview";
Koichiro Matsuo, Jeffrey B. Palmer, 2008 "Anatomy and Physiology of Feeding and Swallowing – Normal and Abnormal";
C Maspero, C Prevedello, L Giannini, G Galbiati, G Farronato, 2014 "Atypical swallowing: a review";
Jean-Marc Foletti, Gregory S Antonarakis, Camille Galant, Delphine S Courvoisier, Paolo Scolozzi, 2017 "Is Atypical Swallowing Associated With Relapse in Orthognathic Patients? A Retrospective Study of 256 Patients";
Kazuhiro Hori, Hiroshige Taniguchi, Hirokazu Hayashi, Jin Magara, Yosh*tomo Minagi, Qiang Li, Takahiro Ono, Makoto Inoue, 2013 "Role of tongue pressure production in oropharyngeal swallow biomechanics";
Christian Guilleminault, Farah Akhtar, 2015 "Pediatric sleep-disordered breathing: New evidence on its development"

Kāpēc runāju par sīko motoriku, tās attīstību un nozīmi vispārējā bērna attīstībā?

Sīkās motorikas prasmes ir būtiskas bērnu attīstībai dažādās jomās, tostarp fiziskajā, kognitīvajā, akadēmiskajā, sociālajā un emocionālajā jomā. Zemāk tikai daži piemēri, kur liela nozīme sīkās motorikas attīstībai:
✅ Pirmsrakstīšanas prasmes: sīkās motorikas prasmes ir būtiskas, lai attīstītu rakstīšanai nepieciešamo kontroli un koordināciju. Bērniem ir jānostiprina roku muskuļi, jāpilnveido pirkstu kustības un jāattīsta roku-acu koordinācija, lai efektīvi turētu un kontrolētu rakstīšanas instrumentu.
✅ Artikulācija un runas veidošana: sīkās motorikas prasmes ir cieši saistītas ar oro-motorām prasmēm, kas nepieciešama runas veidošanai. Tādas aktivitātes kā spēlēšanās ar maziem priekšmetiem, roku leļļu izmantošana un manipulācijas ar rotaļlietām var uzlabot oro-motoro kontroli, mēles kustības un žokļa stabilitāti, netieši atbalstot runas un artikulācijas attīstību.
✅ Pašaprūpes prasmes: sīkās motorikas prasmes ir būtiskas, lai bērni kļūtu neatkarīgi, veicot pašaprūpes aktivitātes, piemēram, aizpogājot drēbes, sasienot kurpju šņores, izmantojot traukus un aiztaisot rāvējslēdzējus.
✅ Rokraksts un lasītprasme: sīkās motorikas prasmes ir ļoti svarīgas rokrakstam, kas ir neatņemama lasītprasmes attīstības sastāvdaļa. Labi attīstītas sīkās motorikas prasmes ļauj viņiem precīzi veidot burtus un formas, tādējādi uzlabojot lasīšanas un rakstīšanas spējas.

Avoti:
A.Vētra, 2019 "Agrīna funkcionēšanas traucējumu atpazīšana iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai jaundzimušajiem un bērniem, kam konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku"
Kelly, A. M. (2013). Child development. In Seal, A., Robinson, G., ... Williams, J. (Eds), Children with Neurodevelopmental Disabilities

Par itkā tik vienkāršām un ikdienišķām darbībām... arī rīšana var notikt pareizi un nepareizi.
Kraniofaciālo attīstību ietekmē ne tikai elpošanas un košļāšanas funkcijas, bet arī rīšana.
Šodien par pareizu rīšanas stereotipu. Rīšana iekļauj 3 stadijas:
🔴 Orālā fāze, kas ir gribai pakļauta, kur ēdiens vai šķidrums nonāk mutes dobumā un lūpas aizveras, apakšžoklis ceļas augšā un zobi tiek sakosti, lai nodrošinātu stabilitāti rīšanas muskuļu kontrakcijām, mēles gals paceļas pie aukslējām un ēdiena kumoss tiek virzīts uz mugurpusi un nogādāts līdz mēles saknei.
🔴 Faringeālā jeb rīkles fāze, kas nav gribai pakļauta. Šajā fāzē barības kumoss kairina receptorus mēles saknē, tiek ierosinātas vairākas reakcijas: mīkstās aukslējas ceļas uz augšu, lai noslēgtu ieeju deguna dobumā, uzbalsenis nosedz ieeju elpceļos, paplašinās barības vada atvere, peristaltikas vilnis nogādā kumosu barības vadā.
🔴 Ezofageālā fāze, kas arī nav gribai pakļauta. Kumosam nokļūstot barības vadā, tā virzību uz kuņģi nodrošina barības vada muskuļu peristaltika.

Avoti:
Koichiro Matsuo, Jeffrey B Palmer, 2008 "Anatomy and physiology of feeding and swallowing: normal and abnormal";
A review of: MyofunctionalTherapy in Dental Practice: Abnormal
Swallowing Habits, Diagnosis--Treatment, 2nd ed., 1974;
Daniel Garliner, 1975 "A Handbook for the Practicing Myofunctional Therapist";
Christian Guilleminault, Farah Akhtar, 2015 "Pediatric sleep-disordered breathing: New evidence on its development"

Kāpēc labāk izlaist snīpīškrūzīšu lietošanu?

Lasi bilžu karuselī zemāk!⬇️

Avoti:
ASHA, Melanie Potock, 2017 “Sippy cups: 3 reasons to skip them and what to offer instead”

Ikdienā mums reti sanāk aizdomāties par to, kā elpojam... kāds ir mūsu elpošanas tips - vai elpojam caur muti vai caur degunu? Kur nu laiks aizdomāties par to, cik daudz gaisa mēs ieelpojam, vai kāds ir mūsu elpošanas biežums un elpošanas apjoms?

Domājot par savu elpošanu, nereti varam novērot disfunkciju vai pat pieķert sevi pie hiperventilācijas, kas apvieno gan paātrinātu elpošanu (tātad - elpojam pārāk ātri), gan padziļinātu elpošanu (tātad - ieelpojam vairāk gaisa kā mums vajadzīgs).

Un, iespējams, kāds aizdomāsies - kas par to, ka elpoju par daudz un par biežu? Vai tas var nodarīt kādu kaitējumu manai veselībai?

Un pirms kāda no ķibelēm ir tiešām skārusi mūsu veselību dziļākos līmeņos, būtu noderīgi zināt, kādas ir pazīmes, ka mana elpošana nav kārtībā un ko tad es varu darīt - gan preventīvi, gan jau ar esošiem simptomiem.

Tāpēc šodien par hiperventilāciju.

Avoti:
Rosalba Courtney A Multi-Dimensional Model of Dysfunctional Breathing and Integrative Breathing Therapy – Commentary on The functions of Breathing and Its Dysfunctions and Their Relationship to Breathing Therapy. 2016;
Jack et al. Ventilatory Responses to Inhaled Carbon Dioxide, Hypoxia, and Exercise in Idiopathic Hyperventilation. 2004;
Jones et al. Breathing exercises for dysfunctional breathing/ hyperventilation syndrome in adults. 2013;
Jim Bartley. Nasal Congestion and Hyperventilation Syndrome. 2005.

Sarkanie karogi bērnu elpošanas traucējumiem miegā:

🚩 MUTES ELPOŠANA
🚩 ZODA MUSKUĻA SASPRINGUMS
🚩 MANDEĻU HIPERTROFIJA
🚩 CIEŠA ZEMMĒLES SAITĪTE
🚩 ZOBU NODILUMS
🚩 ŠAURAS AUKSLĒJAS

Avoti:
James Oh DDS, Soroush Zaghi MD, Cynthia Peterson PT, Clarice S Law DMD MS, Audrey J Yoon DDS MS, 2021 "Determinants of Sleep-Disordered Breathing During the Mixed Dentition:
Development of a Functional Airway Evaluation Screening Tool (FAirEST 6)"

Cieša zemmēles saitīte un tās sekas.

Cieša zemmēles saitīte ietekmē ne tikai mēles kustību amplitūdu un mobilitāti, bet tā var ietekmēt arī funkcijas - barības uzņemšanu, košļāšanu, runu, zīšanu, rīšanu un citas...

❗ Zemmēles saitīti nevar izstiept un tā nepazūd pati no sevis!
❗ Neārstēta zemmēles saitīte var ietekmēt ne tikai mutes dobuma veselību, bet arī vispārējo veselību dzīves laikā.

🔺 Ja mazulis nevar kustināt lūpas pilnā kustību diapazonā, tas var apgrūtināt zīdīšanu. Zīdainis var tikt barots ilgu laiku, bet vēl arvien būt izsalcis, neņemties svarā, var būt netipiskas skaņas zīšanas laikā, aizrīšanās ar gaisu, mātei var būt sāpīgs zīdīšanas process, tas var izraisīt krūtsgalu sāpes, asiņošanu, kā arī var rasties pārmērīgs vai nepietiekams piena piedāvājums.

🔺 Ja bērnam ir cieša zemmēles saite, viņa mēle neieņem pareizu mēles miera stāvokli mutē, neradot nepieciešamo kontaktu ar aukslējām miera stāvoklī un rīšanas laikā. Tā rezultātā aukslējas var izveidoties šauras, kas samazina deguna elpošanai nepieciešamo vietu, kas var veicināt arī atvērtu lūpu stāvokli un mutes elpošanu.

🔺 Pieaugušā vecumā problēmas nepaliek mazāk. Tās var izpausties dažādi - gan sakodiena izmaiņās, gan elpošanas traucējumos, zobu griešanā, temporomandibulārās locītavas disfunkcijā...

❗ Cieša zemmēles saite tiešām mēdz izskatīties dažādi, tādēļ ir jāveic pilns anatomisks un funkcionāls novērtējums, lai to izvērtētu.

Avoti:
Baeza et.al., 2017 "Assessment and Classification of Tongue-Tie";
Anna Messner, Lauren Lalakea, 2002 "The effect of ankyloglossia on speech in children";
Caroline Rambaud, Christian Guilleminault, 2012 "Death, nasomaxillary complex, and sleep in young children";
Christian Guilleminault, Farah Akhtar, 2015 "Pediatric sleep-disordered breathing: New evidence on its development";
Audrey Yoon, Soroush Zaghi, Rachel Weitzman, Sandy Ha, Clarice S Law, Christian Guilleminault, Stanley Y C Liu, 2017 "Toward a functional definition of ankyloglossia: validating current grading scales for lingual frenulum length and tongue mobility in 1052 subjects"

Īsumā par to, kas būtu jāzina pirms un pēc zemmēles saitītes atbrīvošanas no funkcionālā skatu punkta.

Saskaroties ar ciešu zemmēles saitīti, kur tiek nozīmēta tās ķirurģiska atbrīvošana, svarīgi:
▶ Laikus pieteikt pirmreizēju vizīti pie audiologopēda (miofunkcionālā terapeita), kurš izvērtēs saitīti no funkcionālā skatu punkta (izvērtējot ne tikai mēles mobilitāti (izbāšanu, pacelšanu u.tml.), bet arī funkcionalitāti - runu, rīšanu, košļāšanu utt.);
▶ Kopīgā ārstēšanas plānā iekļaut miofunkcionālo terapiju pirms un pēc zemmēles saitītes ķirurģiskas atbrīvošanas (ilgums pirms un pēc ir ļoti individuāls - tas var atšķirties katram pacientam, ņemot vērā vecumu, problēmas smagumu, spējas, sadarbību, līdzestību u.tml.);
▶ Paturēt prātā, ka zemmēles saitītes atbrīvošana ir tikai viens posms no miofunkcionālās terapijas! (Tā nav 1x pirms un 1x pēc ķirurģijas pie miofunkcionālā terapeita);
▶ Starpdisciplināras komandas darbs - var būt nepieciešamība apmeklēt otorinolaringologu, ortodontu, miega speciālistu, osteopātu u.c. speciālistus pirms un/vai pēc zemmēles saitītes ķirurģijas;
▶ Neskriet atbrīvot zemmēles saitīti pie pirmās izdevības, ja bērns/pieaugušais nav tam gatavs - tas tikai palielina risku, ka manipulācija var būt jāatkārto;
▶ Skaidrs rīcības un ārstēšanas plāns, speciālistu apmeklējumi un ieteikumi, sasniedzamie rezultāti!

Avoti:
Soroush Zaghi, Sanda Valcu‐Pinkerton, Mia Jabara et al., 2019 "Lingual frenuloplasty with myofunctional therapy: Exploring safety and efficacy in 348 cases"
Elvira Ferrés-Amat, Tomasa Pastor-Vera, Eduard Ferrés-Amat et al., 2015 "Multidisciplinary management of ankyloglossia in childhood. Treatment of 101 cases. A protocol"

Iedomājieties, ka brīvi pastaigājoties Jūsu priekšā parādās kādas briesmas, piemēram, dusmīgs tīģeris. Ko Jūs darītu?
Bez "fight or flight" sistēmas Jūs, iespējams, nedarītu neko. Jūs nevarētu baidīties no tīģera, tāpēc Jūs arī nezinātu, ka Jums ir jābēg. Pat ja Jūs to darītu, Jums nekas nepalīdzētu. Tas būtu kā iesaistīties cīņā, bet nespēja izmantot pietiekami daudz spēka vai ļoti ātri reaģēt.
Tāpēc Jums ir "fight or flight" atbildes reakcija. Šī reakcija ir izmaiņu plūdi Jūsu hormonos, neirotransmiteros un ķermenī, lai sagatavotu jūs tūlītējai bēgšanai vai cīņai. Tas ir izstrādāts, lai aptvertu visas pamatnostādnes: uzlabojot asins plūsmu tajās vietās, kur tas ir nepieciešams, saglabājot ķermeņa vēsumu, nodrošinot jums vairāk enerģijas, palīdzot jums redzēt un reaģēt ātrāk, uzlabot jūsu domāšanas veidu utt.
Pateicoties šai sistēmai, jūs uzreiz zinātu, ka, ieraugot tīģeri, jūs izjutīsiet bailes, jums pietiktu enerģijas bēgt un jūs šajā procesā nenodarītu pāri savam ķermenim.

❗Problēma nav šī sistēma, jo tā mums tiešām ir nepieciešama. Problēma ir tā, ka šāda "pretoties vai bēgt" atbildes reakcija mūsdienās aktivizējas arī tad, kad briesmas nemaz nedraud. Piemēram, visiem zināmās stresa situācijas darbā - prezentācijas sniegšana lielas auditorijas priekšā, noslēguma termiņi darbā, tāpat arī ikdienas dzīves situācijas - suņa sastapšana skriešanas laikā, dažādas fobijas, sarežģītāku uzdevumu izpilde, pat domas par rītdienas darba pienākumiem!
❗Dzīvošana ilgstošā "fight or flight" stāvoklī (ja tam nav īsta iemesla) var kaitēt jūsu fiziskajai un garīgajai veselībai.
❗Vienkāršs veids, kā pārvarēt “pretoties vai bēgt” simptomus ir izmantot relaksētu
elpošanu, jo šīs stresa reakcijas padara mūsu elpošanu seklu un ātru, palielinot skābekļa daudzumu, padarot mūsu ķermeni gatavu darbībai. Ja mēs neizmantojam šo papildus skābekli bēgot vai cīnoties, tad rodas disbalanss starp skābekļa un CO2 daudzumu asinīs. Šis disbalanss izraisa trauksmes simptomus. Relaksētas/mierīgas elpošanas tehnikas palīdz, palēninot mūsu elpošanu, līdzsvarojot skābekļa un CO2 daudzumu mūsu organismā.

Kad Tu centies aizmigt mierā un klusumā, iegūt nepieciešamo atpūtu, kas vajadzīga gan Tavam fiziskajam ķermenim, gan Tavai mentālajai veselībai, bet blakus kāds skaļi krāc... 💤

❗️Sakarā ar krākšanas biežumu un slogu, ko tā rada skartajām personām, krākšana pieaugušajiem prasa ekspertu konsultāciju, diagnozi un, ja nepieciešams, ārstēšanu.
‼️Krākšana var traucēt gan paša krācēja miegu, gan arī ietekmēt partnera miegu un labsajūtu.
❗️Pat ja pašu krācēju tas pārāk netraucē, krākšana nav simptoms, ko ignorēt! Tā var izpausties gan kā neatkarīga parādība, gan arī kā miega traucējumu simptoms, kas var liecināt par nopietnu veselības stāvokli, piemēram, par obstruktīvo miega apnoju.

Avoti:
Boris A. Stuck, Benedikt Hofauer, 2019 "The Diagnosis and Treatment of Snoring in Adults"
Boris A. Stuck, Alfred Dreher, Clemens Heise et al., 2014 "Diagnosis and treatment of snoring in adults–S2k Guideline
of the German Society of Otorhinolaryngology, Head and Neck
Surgery"

Obstruktīvā miega apnoja. Ko tas nozīmē, kāda ir OMA izplatība un klīniskās izpausmes?
Guļot augšējo elpceļu (mutes, mēles, rīkles, trahejas) muskulatūra atslābst. Ja to papildus kaut kas nosprosto vai saspiež (piemēram, adenoīdi no iekšpuses vai taukaudi no ārpuses), tad elpceļi saplok un epizodiski var novērot īslaicīgu elpošanas apstāšanos.
Tas savukārt var novest pie skābekļa koncentrācijas pazemināšanās asinīs. Šajā mirklī smadzenes parasti mēģina pamodināt cilvēku, lai tas nenosmaktu. Bieži šīs pamošanās cilvēks pats nemana, bet tās izjauc miega arhitektūru – cilvēks tiek „izsviests” no dziļā miega, kas nepieciešams kvalitatīvai ķermeņa un prāta funkcionēšanai.
Ja šādu „mikropamošanos” ir daudz, tad, lai gan cilvēks it kā ir gulējis pietiekami daudz stundu, miegs ir nekvalitatīvs un nedod atpūtas sajūtu.
OMA ir nopietna saslimšana, kas pasliktina
dzīves kvalitāti.
❗ Lai gan OMA biežāk tiek saistīta ar vīriešiem pusmūža gados, ar lieko svaru vai aptaukošanos, tā raksturīga arī bērniem!

Avoti:
Sateia, M., 2014 "International Classification of Sleep Disorders" 3rd edition;
Peppard, P. E., Young, T., & Hla, K. M., 2013 "Increased Prevalence of Sleep-Disordered Breathing in Adults";
Amal, O., Carter, S., Carberry, J., & Eckert, D., 2018 "Obstructive sleep apnea: current perspectives";
Tauman, R., & Gozal, D., 2011 "Obstructive sleep apnea syndrome in children";
Dehlink, E., & Tan, H.-L., 2015 "Update on paediatric obstructive sleep apnoea";
Tan, H.-L., Gozal, D., & Gozal, L. K., 2013 "Obstructive sleep apnea in children: a critical update"

Kā Metjū Volkers raksta savā grāmatā: "Miegs ir viens no svarīgākajiem un mazāk izprastajiem mūsu dzīves, labsajūtas un ilgmūžības aspektiem. Vēl pavisam nesen zinātnei nebija atbildes, kapēc mēs guļam, kādu labumu gūstam no gulēšanas un kādēļ negulēšana izraisa tik nopietnas veselības problēmas"

Pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi zinātniskā interese par miegu, kas palīdzējusi izcelt to gaismā.

Smadzenēs miegs bagātina spēju mācīties, iegaumēt un pieņemt loģiskus lēmumus. Tas atkārtoti kalibrē mūsu emocijas, atjauno imūnsistēmu, precīzi noregulē vielmaiņu, kā arī apetīti. Savukārt sapņošana mazina sāpīgas atmiņas un rada virtuālās realitātes telpu, kurā smadzenes apvieno pagātnes un tagadnes zināšanas, tā veicinot mūsu radošumu.

Ar elpošanu ir tāpat.

Pat nelieli elpošanas traucējumi var būtiski (un negatīvi) ietekmēt funkcionēšanu, veselību un uzvedību.

Par laimi, lielākajai daļai no mums elpošana notiek automātiski un netraucēti, bez apzinātas piepūles. Diemžēl, mūsdienu straujajā, uz sasniegumiem orientētajā pasaulē veselīga un pareiza elpošana bieži tiek uzskatīta par pašsaprotamu, it īpaši naktīs, miega laikā. Apmēram vienu trešdaļu savas dzīves mēs pavadām miegā, un tas, kā šajā laikā elpojam, būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti pārējās divās trešdaļās nomoda laika.

Avoti:
Nicole Archambault, 2018 "Healthy Breathing, ’Round the Clock: Problems with airway functioning during sleep can hurt children’s health. And SLPs, alongside other professionals, are on the front lines of identification and intervention";
Matthew Walker, 2017 "Why We Sleep?";
Zada et.al. 2019 "Sleep increases chromosome dynamics to enable reduction of accumulating DNA damage in single neurons"

Pareiza elpošana?
Ikdienas skrējienā mēs ļoti reti aizdomājamies par to, kā elpojam.
Elpošana patiesībā ir ļoti sarežģīts process, kas lielā mērā ir atkarīgs no elpošanas muskuļu un elpošanas centra koordinētas darbības.

Šeit būs daži pieturas punkti, lai apzinātos un izprastu, kāda ir Tava elpošana ikdienā.

❗ Elpošana optimālai veselībai sākas ar elpošanu caur degunu dienā un naktī.

Avoti:
Sheldon R. Braun, 1990 "Clinical Methods: The History, Physical, and Laboratory Examinations. 3rd edition"
Lynn Reid, Ninian Hewitt, Lothian, Wendy White, Fran Bailey "Anatomy and Physiology: Anatomy and physiology of the lungs; Normal breathing"
Brant, Parreira, Mancini, Becker, Reis, Britto, 2008 "Breathing pattern and thoracoabdominal
motion in mouth-breathing children"
Richard Boulding, Rebecca Stacey, Rob Niven, Stephen J. Fowler, 2016 "Dysfunctional breathing: a review of the literature and proposal for classification"
Jim Bartley, 2005 "Nasal congestion and hyperventilation syndrome"
Timmons B.H., LeyR., 1994 "Behavioral
and Psychological Approaches to Breathing Disorders"

Sveiciens pirmdienā!
Attiecībā uz manu iepriekšējo ierakstu par miegu..
Latvijas miega projekts - šeit ir lieliska iespēja piedalīties projektā par un ap miega jautājumiem, kas noteikti ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas par miegu un tā nozīmi mūsu dzīvēs, kā arī par to, kā mainīt savus ieradumus, lai nodrošinātu labāku miegu.

Lai visiem labs miegs katru dienu, produktīva darba nedēļa un noturīgi ikdienas ieradumi, kas veicina labāku dzīves kvalitāti!

Ar sveicieniem,
Jogita

Draugi!

Mums ir liels prieks paziņot, ka Latvijas miega projekts šogad startēs 23. oktobrī!

Jau šobrīd projektam var pieteikties! Saiti uz pieteikšanos atradīsi profila aprakstā! ⬆️

✨ Katru svētdienu projekta dalībniekiem būs iespēja pieslēgties plkst.19.00 lekcijai Zoom platformā.

✨ Katra lekcija tiks ierakstīta un ieraksts būs pieejams 1 mēnesi.

✨ Tāpat lekcijas laikā katram dalībniekam būs iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu.

23.10. Oskars Grīslis - produktivitāte un ikdienas ieradumi.
30.10. Dr. Marta Celmiņa un Dr. Natālija Bērziņa
- prevencija un konsultāciju pieredze.
06.11. Raivis Lucijanovs - miega higiēna un miega ieradumi.
13.11. Anna Rozite - uztura ietekme uz miegu un miega ietekme uz uztura izvēlēm.

✨ Visi projekta dalībnieki tiks apvienoti kopējā whatsapp grupā, kur tiem tiks nosūtīti arī nelieli ikdienas uzdevumi lekciju kontekstā miega ieradumu un veselīgas ikdienas veidošanai.

✨ Projekta autoru mērķis ir palīdzēt tā dalībniekiem ne tikai gūt svarīgas un nozīmīgas zināšanas par miegu, bet arī kopīgiem spēkiem veidot paliekošus ieradumus.

Pieteikšanās šeit: https://intelektacentrs.lv/latvijas-miega-projekts-2/