DILLE Ropażu novada amatierteātris

😍Sirsnīgs paldiesĶeipenes Tautas nams par jauko uzņemšanu! Mums bija patiess prieks pie jums viesoties! Uz tikšanos kādreiz atkal! ✅

Rīt pēdējie skatuves uzstādīšanas darbi Ķeipenes Tautas nams , lai “Kailais viesis” varētu ierasties uz 17:00 😀

😍Un atkal iekrāmējam dekorācijas, sapošamies un dodamies ceļā uz jauniem piedzīvojumiem! Mēs nākam!🎭

Interesanta satikšanās! Laipni lūgti! 😉Amatierteātris DILLE no Ulbrokas!

❤️❤️❤️

Šodien “Dille” ar “Kailo viesi” pirmo reizi viesojās Liezēres kultūras centrā ( Liezēres pagasts), kur mūs sagaidīja sirsnīgi smaidoša Kultūras nama vadītāja un ārkārtīgi atsaucīga publika, mums bija patiess prieks un gandarījums uzstāties jūsu priekšā! Paldies par jauko uzņemšanu! 😍

❤️Liels un sirsnīgs paldies Jaunpiebalgas Kultūras centrs par jauko uzņemšanu! Skaista vieta, atsaucīgi un sirsnīgi cilvēki - Jaunpiebalga ne pirmo reizi mūs pārsteidz ar pavasari, sauli, ziediem un patiesu smaidu. Nudien sajutāmies kā īsteni Likteņa izredzētie! 😍❤️❤️❤️foto: Ingrīda Balode

Brauksim ciemos!

Maija brīvdienas noslēdzam ar teātra izrādi!
🎭
DILLE Ropażu novada amatierteātris

❤️ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS IR AIZVADĪTS! 💪
Kā teicis Karels Čapeks: “Ja grib lai pirmizrāde norit gludi, tad ģenerālmēģinājumā noteikti jäbut kãdam tracim! Kaut kas patiess tur ir. Vismaz, nav iespējams pierādīt pretējo, jo neviens ģenerālmēģinājums līdz šim nav noritējis bez skandaāla.”
Un
“Pievienosim šim tehniskajam juceklim vẽl
trako tempu, kādā tas attīstās, to, ka parasti nekas nav pabeigts, ka režisors brēc uz izrāžu vaditaju, izrāžu vaditājs uz pārejiem, ka ir jau pēcpusdiena, bet generālmēģinājums vēl nav sācies, tad jūs aptversiet ģenerālmēģinājuma sasprindzināto un katastrofālo atmosfēru.”
Gaidīsim uz izrādi 2.03. Ulbrokas Pērle !

🎄Vēlam visiem laimīgu, radošiem panākumiem pildītu jauno gadu!❤️

😍“Dille” jau mēģina uz skatuves❗️Ieplānojat laiku - 27.09. 19:00 Kultūras centrā Ulbrokas Pērle viesosies “Kailais viesis”.

Esplanādē un Vērmanītī jau rimusies ap amatnieku daiļdarbiem kūsājošā pirkšanas un pārdošanas kņada, izskanējušas koru un ansambļu balsu balsis, vējā aizskanējušas mūzikas skaņas, deju soļiem nodimdējuši pilsētas bruģi un izspēlēti dažnedažādi teātru stāsti, tomēr sirdī vēl saglabājusies piederības sajūta mazas tautas gaišajam garam, kas viegli kņudina pakrūtē un liek atplaukt sejā smaidam. Jā! Svētki ir izdzīvoti un, kaut ar nelielu laika atskatu, gribas atgriezties un atgriezties tais mirkļos no mūžības, kad pārvietojāmies no punkta līdz punktam kādu sprīdi virs zemes un nekas nebija par grūtu, nebija vienaldzības - vien spīdošas, laipnas acis un sirdis, kas lielākas par pašiem! Mums, latviešiem, vienmēr vajag visu vētīt, tā sakot, atdalīt graudus no pelavām, bet es, pat ar laika distanci, nevaru atrast nevienu pelavu un ne jau tikai tāpēc, ka to nebija, bet tāpēc, ka tas ir tik maznozīmīgi, ka nav vērts pievērst uzmanību. Šogad, esot amatierteātra “Dille” mazā koordinatora lomā, es skaidri redzēju un ļoti augstu vērtēju visu Dziesmu un deju svētku un Ropažu novada koordinatoru darbu, kas arī ir kā tāds orķestris , kura izspēlētās uvertīras ietekmējušas katru dalībnieku, katru klausītāju un pat katru garāmgājēju. Tāpēc, “Dilles” kolektīva vārdā un patiesi no sevis , gribu sacīt tik lielu kā paši Dziesmusvētki “Paldies” Intai Kalniņai, Vitai Pinnei par mums veltītajām rūpēm un Ropažu novada domei par šo brīnišķo iespēju būt piederīgiem šiem svētkiem! P a t e i c a m i e s!
Cieņā , amatierteātra Dille kolektīva vārdā - Ingrīda

Milzīgs un sirsnīgs paldies,Ropažu Novada Dome,
Ropažu novada pašvaldība,Ulbrokas Pērle,Vita Pinne Inta Kalniņa

Sveiciens svētkos!

Dille dodās uz Rīgu!

Mēs jau zinām, ka Dziesmusvētki ir mūsu tautas vienojošais, emocionāli pacilājošais un vārdos neietērpjamais ģenētiskais kods, kas tiek iezīsts ar mātes piena pirmajiem malkiem un nodots nākamajām paaudzēm, pa dzīves ceļiem staigājot, un pat vāķēšanas mirklī, kā mazi, neredzami dvēseles kristāliņi, ieelpoti, iedziedāti, ieraudāti katrā no mums. Tāpat mēs visi zinām, ka Dziesmusvētki ir dziesmas, pūtēju orķestri un dejas, bet vai mēs zinām, ka Dziesmusvētki ir arī …. Amatierteātri? Ir! Šī gada Dziesmusvētku dalībnieku kopā ar pateicību, prieku un lepnumu būsim arī mēs Stopiņu pagasta amatierteātris “Dille” ar mūsu režisoru Induli Smiltēnu priekšgalā. Tik spirdzinošas, pacilājošas, dzirkstošas sajūtas kā Latvijas plaukstošais pavasaris, kā Saules draiskuļošanās ezera ūdeņos, kā pļavu tīkamā smarža un tālais zvaigžņu rāmums ir pārņēmušas mūsu kolektīva katru sirdi. Ko, nu, vilksim mugurā? Kā spēsim izskatīties līdzvērtīgi mūsu pārējiem kolektīviem ar skaistajiem tautas tērpiem? Vai dilles būs jau saziedējušas līdz Gājiena rītam? Daudz jautājumu, tātad jāgūst visiem atbildes un ,protams, vienmēr jābūt kādam variantam “B”.
Te, nu, varam likt lietā Covida laikā iegūto pieredzi plānot un organizēt attālināti, bet cik tad ilgi pie datora var nosēdēt, ja ārā tik reibinoši rapšu lauki un pieneņu pļavas? Aiziet katrs savā pļavā pēc idejām! Tikko viena noķerta, tā mezgls jāiesien kabatas lakatiņā – ka neaizmirstas, kad satiksimies mēģinājumos, raisīsim tos vaļā un tad jau redzēs, kas tanī domu apcirknī iekšā. Vienu gan atklāsim – tur ir tik daudz vienojošas mīlestības kā lepnums par mūsu hokeja izlasi!
Kas no tā visa būs iznācis? Redzēsim! Nozīmīgākais ir BŪT VIENOTIEM! Tiekamies Dziesmusvētku laikā!

Kā pērlenīca paver savus perlamutra vākus, parādot tanī dusošo mirdzumu , tā pirmā aprīļa rītā Ulbrokas Pērle atvēra savas durvis jaunam notikumam, šoreiz par godu Teātrim – teātru maratonam “Teātris mirdz Pērlē”. Iemirdzējās, mirdzēja un aizmirdzēja, bet sirdi joprojām silda tas starojums, ko var notver, Imanta Ziedoņa domām piekrītot, tikai no ”cilvēka uz cilvēku ejot pa atspulgiem”. Uz atspulgu ceļa satikās un draudzīgos pinekļos sapinās treju teātru radošie kolektīvi, kas rampas ugunīs spēj atkailināt katrs savu dvēseli, lai dalītos ar tās bagātību un arī skatītājam ļautu apjaust viņā mītošo gara spēku. Rēzeknes Tautas teātris ar Jurgas Viles izrādi “Sibīrijas haiku” tiek ierakstīts Ulbrokas Pērles vēstures annālēs kā pirmā teātru festivāla atklājēji Ropažu novadā. Izrādi iestudējusi un tanī arī piedalās režisore Māra Zaļaiskalns, kurai ir izdevies aktieros mītošo vitālo, sirsnīgo, atvērto, drosmīgo latgaļu dabu niansēti smalki caurvīt lietuviešu ģimenes izsūtīšanas stāstam caur bērnu Aļģa un Daļas piedzīvoto Sibīrijā. Aktieri, bez lieka patosa un bez izsūtījumiem raksturīgās brutalitātes smaguma, kā pa smalku pavedienu līdz cilvēciskās sirds smeldzei izsāp visus tā laika notikumus ,ar maigumu sagrauj visus dvēselei uzceltos aizsargmūrus un, patiesi un atklāti, ļauj izsāpēt, izraudāties skatītāju dvēselēm. Ar vienkāršiem elementiem izveidotā scenogrāfija īpaši paspilgtina ne tikai aktieru izspēli , bet arī kopējo izrādes šarmu-krītošas zostēviņa pūciņas, origami, video projekcijas, oriģināla mizanscēna ar iemīlējušos jauniešu pastaigu. Vērtīga izrāde visos tās aspektos, paldies, rēzeknieši! Paldies arī par sirsnīgajiem smaidiem, mīļajiem vārdiem un par skanīgo “Daudz baltu dieniņu” mūsu jubilārei!
Pēc Ulbrokas Pērles sarūpētām un Mazās Pērles pagatavoto gardo pusdienu notiesāšanas kāpām uz skatuves arī mēs- vietējais amatierteātris “Dille”. Mēs skatītājiem piedāvājām Imanta Ziedoņa epifāniju izrādi “Likteņa izredzētie” ar mūsu režisora Induļa Smiltēna radošo redzējumu uz tām. Bijām jau mazliet vairāk satraukušies nekā citkārt, jo ,nu, mūs skatījās kolēģi un mēs jau saprotam , ka viņu acs pamanīs citiem nepamanāmo, bet tā gribas parādīt to labāko! Emocionāli mūs nomāca kāds negadījums, kurā cieta mūsu Laimdota un kā vēlāk izrādījās, ka lauzusi roku. Tagad lūdzu ikvienu, kurš lasa, piecelties cieņā – Laimdota nospēlēja mūsu izrādi ar lauztu plecu un neviens to nepamanīja! Paldies, Laimiņ! Lai ātri sadzīst! Tomēr, kā saka mūsu tautasdziesma: “Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādama”. Tūlīt pēc izrādes turpat uz skatuves skaistā dzīves jubilejā suminājām citu kolēģi - mūsu Lailiņu, kura izrādē, mizojot kartupeļus, izspēlē neparastas, izredzētas draudzības iespējamo stāstu. Lai nākamajās izrādēs nepietrūktu, Laila dāvanā saņem arī kartupeļu maisu. Par šo maisu jubilāre, caur aizkustinājuma asarām , priecājās tik patiesi, ka smējās viņa, mēs un arī skatītāji zālē. Par mūsu sniegumu no kolēģiem dzirdējām labus vārdus un tas rosina domāt, ka I. Ziedoņa domu dziļumu esam pratuši nodot tālāk.
Un, nu, par vakara naglu…jeb, pareizāk būtu teikt… par “Sudraba naglu” Baldones amatierteātra Marka Kamoleti izrādi “Pidžama sešiem” režisores Zigrīdas Ezeriņas režijā. Visu iepriekšējās izrādēs gūto noskaņu tagad vajadzēja noglabāt citos dvēseles kambaros vēlākām pārdomām, jo uz skatuves situācijas komēdija ar atraktīvu aktieru ansambli krāšņos tērpos, ar dzirkstošām mizanscēnām un teju neiespējamiem notikumiem. Aktieri apbrīnojami! Tāds materiāla apjoms jādabū galvā un jāizspēlē partnerībā, un dažādās intonācijās! Te ,nu, skaidri ir saprotams – komēdiju žanrs tiešām ir tas grūtākais! Bet izspēlēja uz “Uh”,t.i., vienā elpas vilcienā un tik smieklīgi!!! Piesmējām pilnu Lielo zāli, pat aizejot šodien, gan jau kāda smieklu šalts vēl atrastos šņorbēniņos! Pārsteidzoši labs darbs! “Sudraba naglas” trupa ar dzīvespriecīgo, mums zināmo, feino režisori Zigrīdu priekšgalā, ir tik dzirkstoša kā šampanieša burbulīši glāzē! Paldies, mīļie!
Tā aizmirdzēja pirmais teātru maratons Ulbrokas Pērlē ar nosaukumu “Teātris mirdz Pērlē” priekš skatītājiem, bet mums vēl bija iespēja sirsnīgām sarunām pie kopīgi klāta galda. Iespēja pārrunāt redzēto un sajusto, iespēja pateikties un pieskarties nepieskaroties.
Mīļš paldies mūsu kultūras centra sirsnīgajai vadībai par rasto iespēju šādu notikumu sarīkot, par koordinēšanu, par padomiem, par palīdzību un piedalīšanos tā organizēšanā, par sarūpētajām pusdienām, smaidiem, silto uzņemšanu un tik bezgala mīļo komplimentu – baudīt īpašo kafiju!

Nu, jau ir pagājis laiks no pirmā aprīļa, tagad jau zied un reibina ievas, un, kā ierasts pavasaros, cilvēku dvēseles, brīvību alkstošas, uzspurdz debesīs līdz ar cīruļu treļiem, bet tomēr ļoti gribētos dzirdēt skatītāju atsauksmes par Teātra dienu. Lūdzu uzrakstiet!

MĪLESTĪBAS PILLA SIRDS VIENMĒR DARA GAIŠU, KĀ SACĪT JĀSAKA, DIENU GĀJUMU...
/ “ Iz Ķenča gara gaišuma” Dzidra Kuzmane /

Tā, nu, sanāca, ka savas dienas gaišo gājumu amatierteātris Dille ar K. Čapeka izrādi “Kā top izrāde” pavadīja Jaunpiebalgā tieši Jurģu dienā, proti, 23. aprīlī. Piebalga sagaidīja mūs ar brīnumaini skaistiem padebešiem un vēl neizkusušajiem sniega rakstiem Vidzemes augstienes pakājēs, ar Latvijā tik raksturīgajām viensētām, kur, gluži vai katrā pagalmā , gozējās izbērtās skaldītas malkas kaudzes, gaidīdamas pavasara vēju žāvēšanu, lai pēcāk, pagalei pie pagales piekļaujoties, skaisti tiktu sarindotas malkas grēdās.
Autobusam, līgani ripojot pa ainavisko šoseju, ar meistarīgo šoferīti Imantu pie stūres , kādam ataust nostaļģija pēc bērnības dzīves ainām laukos, citam domas par jaunajām mājām, kurp pavisam drīz doties, vēl citi klusi atkārto lomas, vēl cits iesnaužas pēc rīta darbiem - tā rāmi iebraucam Jaunpiebalgā, kuru sajūtās mēdz saukt arī par Ķenča zemi. Ar TĀDU Mīlestību tur mūs sagaida kultūras nama saimniece Egita un viņas kolēģe Una, arī ar tikko ceptu plātsmaizi , karstiem , gardum gardiem, pīrādziņiem , rosolu un karstu kafiju. Pēc īsa atkalredzēšanās prieka mirkļa un saštellētām dekorācijām sākās mēģinājums, kas beidzās tikai pusstundu pirms izrādes. Izrādi nospēlējām pilnai skatītāju zālei! Publika ir aktiera nozīmīgākais atbalsta punkts un, spriežot pēc skatītāju smiekliem, aplausiem , ziediem un tīkamās ņurdoņas, luga bija patikusi! Vienmēr taču ir gandarījums sniegt otram patīkamus mirkļus, ko ,cerams ,”Dilles” kolektīvam izdevās atstāt Jaunpiebalgas skatītājiem.
Pēc izrādes mūs sagaidīja kāds jauks pārsteigums - mēs iepazināmies ar Jaunpiebalgas amatierteātra “Triksteri” kolektīvu un viņu režisori vitālo Ainu Damrozi! Tik silti acu skatieni, draudzīgi vārdi, gaumīgi joki un patīkama patērzēšana par kopēju lietu ir tikai sākums kādai draudzībai. Paldies Jums,!
Jaunpiebalgas KN pagrabstāvs glabā vēl kādu pārsteigumu! Turp mūs aizveda un ar lepnumu iepazīstināja ar savu radošo novadnieku mākslas darbiem, kas tapuši aizgājušo divu gadu laikā - brīnišķīgas gleznas un lietišķās mākslas izstrādājumi. Ļoti skaisti – paldies!
Nevarēja nepamanīt lepnumu, ar kādu Egita Zariņa mums rādīja izstāžu zālē izveidoto novada tautisko rakstu stūrīti, kas ietver ekspozīciju, ko veido sienas dekors ,masīvkoka galds un krēsli, kuros iestrādāti Jaunpiebalgas novada četru rakstu austi brunču fragmenti, kas iemājoti sienas dekorā un krēslu pamatnēs un atzveltnēs. Kā īpašu novada kultūrvēsturiskas nozīmes relikviju varējām apbrīnot arī dekora rāmi, veidotu no 100 gadīga koka, kurš savu mūžu izdzīvojis turpat Jaunpiebalgā. Tagad koka mūžā piedzīvoto varam sajust dekorā, draudzīgo siltumu – austajos rakstos, bet kopējo Mīlestību – Jaunpiebaldzēnos! Pateicamies par brīnišķīgo dienu Jaunpiebalgā!
Ir skaisti ciemos, bet vēl patīkamāk – ar prieku atgriezties mājās, kur vienmēr gaida mūs “Ulbrokas Pērle” ar vienmēr līdzās esošo vadītāju Vitu, paldies par atbalstu!

“Dod tik lielu mieru mūsu vārdiem, ka viņu skaļums tiem nelīdz” / Imants Ziedonis /


Pār Zemi, kārtējo reizi, varmākas pārklāj savas ļaunās agresijas tīmekļus, bet ikkatrs Cilvēks uzdod sev jautājumu: “ Kā es varu palīdzēt, lai naidnieki nespētu rast gandarījumu savai slimajai apziņai par postu, ko nodara Cilvēkam? “ Kādas augstākas apziņas vadīti, Amatierteātra “Dille” aktieru kolektīvs , režisora Induļa Smiltēna vadībā, ir atgriezies pie Imanta Ziedoņa un ir iestudējis jaunu epifāniju izrādi “ Likteņa izredzētie”, kura iesākas ar lūgšanu Miera kodolam. Lūgsim!
Epifānijas ir sarakstītas tā, ka to domas uzrunā pāri laikiem. Arī šai izrādei mūsu izvēlētajās, epifānijās Imants Ziedonis it kā virza mūs vairot gaismu, atklāt Patiesību un mīlēt. Un katrai mūsu pašu apziņas šūnai ir iespēja asimilēt šo gaismas ceļu sevī, vairojot Mīlestību sevī vispirms, tad līdzcilvēkos un Pasaulei. Šobrīd šķiet, ka izrāde ir kā izkalts ierocis pret ļaunumu, augstprātību, trulumu , kūtrumu vai saprāta aklumu.
Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” ir viss , lai izrādi bagātinātu ar video projekcijām un mūziku.
Epifāniju tēlos iedzīvosies : Ritma Moženaite, Laimdota Bogatirēviča, Laila Pavlovska, Inga Mackeviča, Guna Bērziņa, Arturs Lazda, Normunds Mackevičs, Dana Ozola, Ingrīda Balode un Uldis Bērziņš.

Dille dzelzceļa svētkos.

Te vēl dažas atmiņas:)

❤️Labvakar mīļie draugi, līdzjutēji, skatītāji un visi sekotāji! Ir pienācis fināla stāstiņš par “Dilles” dalībniekiem! Milzīgs paldies par gaismiņu no sirds, ko saņēmām! 😍🤗😘❤️

Ingrīda: “Uz īsu brīdi mūsu teātrī iespēlējās arī Kristaps Ārgalis un godam atklājās izskatīgā Otrā aktiera lomā K.Čapeka izrādē “Kā top izrāde”, bet tad skatuves ceļu atstāja lai piepildītu kādus citus dzīves uzdevumus.
Inese Nartiša – simpātiska, jūtīga sieviete, ienāca starp mums ar savu savdabīgo dvesmu, nospēlēja dažas I.Ziedoņa epifāniju izrādes “Es iegāju sevī” un , kā rīta vējš, aiztraucās citos pasaules līkločos, atstājot mums “Dilles” vārdu Stopiņu novada amatierteātra vēstures annālēs, jo nosaukums radās viņas ierosināts.

Lūk, esam pavēruši priekškaru un ļāvuši ieskatīties aizkulisēs, lai iepazīstinātu ar sevi un pastāstītu par radošo gaisotni kāda valda “Dillē”. Tiesa gan, īsto sajūtu var noķert tikai pašam darbojoties uz skatuves. Teātris tā patiešām ir dzīve, kuru aktieris izdzīvo mijiedarbībā ar teksta autora domu dziļumu, režisora izloloto materiāla inscenējumu un skatītāju sajūtām. Skatītāju aplausi, smiekli vai asaras ir gandarijums, ko saņem aktieri un balva visiem, kuri ir strādājuši pie izrādes. Caur jūsu sirsnīgajiem komentāriem vai mīļajiem simboliņiem pēc katra rakstiņa mēs esam satikušies ar Jums digitālajā vidē, nevis mūsu burvīgajā Pērlē, un esam pateicīgi Jums , ka veltījāt mums savas gaišās domas! Esam ļoti sailgojušies atkal satikties Ulbrokas Pērlē, lai varētu vēlreiz Jums parādīt to “brīnumu namu” par ko rakstīja K. Čapeks pirms 100 gadiem un rādīt tās “burvestības”, kas maz ir mainījušās arī šodien.
Un noslēgumā vēl gribu uzmundrināt ikvienu , kuram “nav laika”, “tāda darba specifika” vai “mazi bērni” spert pirmo soli pretī savai radošajai būtībai un nākt pulciņā, tādējādi ,stiprinot mūsu pašvaldības kolektīvus un darot viens otru mazliet laimīgākus!
“Dille” vēl ir jauna un maza, bet mēs sapņojam par lieliem un skaistiem iestudējumiem, tāpēc ir nepieciešama liela un raiba trupa, lai piepildītu skatuves Pērlē un Līgo parkā. Mēs gribam teātru festivālu Ulbrokā un sagaidīt viesus pie mums, un mēs vēlamies paši braukt viesizrādēs un sastapties ar miljons labiem cilvēkiem!
Tikai viens solis pretī Ulbrokas Pērlei un sapņosim kopā!”

Priekškars......Uz drīzu tikšanos atkal! 😍