SIA Brīvs

🧐 Šeit ir rudens! 🍂

😎 Ir jau augusts!

🌦☀🥳

Sveiks, Jūlij!

🧐📆

Interesanti, ko mums nesīs jūnijs?

☀🫐🌦

🌿🌼 Oho, ir jau maijs!

Nāk vasara 👣

☀ Nu sveiks, siltais aprīlis!

🐰 Šodien Lieldienas🥚

Laika gaitā savijušies gan baznīcas rituāli, gan tautas tradīcijas. Un šoreiz mazliet ar smaidu no no tautas "pūra lādes"😉:

👀 Lieldienas rītā ikkatrs, kas tikai spēj, steidzas uz baznīcu. Mājās paliek tikai bērni, slimnieki un nespējnieki. Baznīcā ceremonijas ir garas, kādēļ mājinieki nevar baznīcēnu sagaidīt, jo bez tiem nevar iesākt ēst. Šo ēšanu sauc par atgavēšanos. Vispirms skaita kopā lūgšanas. Tad māte pasniedz katram savu svētīto olu, jeb arī vienu svētīto olu sagriež gabaliņos, lai katram iznāktu savs. Ēdot piemin visus, kas pagājušās lieldienās ēduši, kur neaizmirst arī mirušos. Pēc brokastīm iesākas olu
sišanās un šūpošanās, kas notiek šūpolēs jeb airēs. Senāk notikusi arī lunkošanās ar olām, kur olas vāļātas pa smiltīm, lai aizķertu otru olu. Pēc brokastīm saimniece rūpīgi noslaucījusi no galda čaulas, kaulus un maizes druskas, lai tās netiktu
cūkām. Citiem lopiem tās atliekas varot dot. Svētīto ēdienu neapēd pirmā dienā, bet atstāj drusku arī otrai un trešai dienai. /B. Eriņa, Latgale./

👀 Ja Lieldienu rītā priekš saules nomazgājas skaidrā avota ūdenī, tad to vasaru nav karsti, un arī neviens nevar nekā ļauna padarīt. /M. Macpāne, Alsunga./

👀 Ja lieldienas rītā dzird šaujam, tad tas nāk no kāda burvja. Šāvējs grib uzsūtīt uz otra laukiem vai mežiem tārpus vai kukaiņus. Uz tādu šāvienu ir jāatbild: "Tavā laukā pieēst, manā sētas malā gulēt!" Cits saimnieks, dzirdot šāvienu, šauj pretī un sūta nelaimi atpakaļ. Tas beidzot paspēlē, kas vairs nevar atbildēt. Vienam saimniekam pietrūcis biszāļu, tad tas uzkāpis uz lubu jumta un sitis tur ar kāju, kamēr palicis pēdējais.

👀 Lieldienas rotaļa ir vistiņas ķeršana. Vienam aizsien acis, un tas nu prasa: "Kur tu mani vedīsi?" - "Uz cūkkūtiņu putru ēst." - "Vai karote ir?" - "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt un ķērējs lūko kādu sagūt. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./

📅 2.marts – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.

1945. gadā 2. martā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Toreiz ap 350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildu zaudējumiem.

Kā norādījuši likumprojekta autori, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos.

📅 1.marts
Lai arī šodien joprojām turpinās astronomiskā ziema, sirds līksmo: nu jau pavasaris pavisam tuvu! Citi pat saka, ka šodien jau tas sācies... Bet kā tad īsti ir ar to pavasara sākšanos?

Tātad:
☀️ Visagrāk iestājas solārais pavasaris - 45 dienas pēc ziemas saulgriežiem - tātad 5.februārī. Arvien straujāk sāk pieaugt Saules spīdēšanas ilgums, un ko izjūtam vislabāk - diena kļūst arvien garāka.

🌡 Meteoroloģiskā pavasara sākumu iezīmē diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 0 grādiem. Parasti tas Latvijā iestājas marta trešajā dekādē, bet šogad tas iesākās 13.februārī.

Gan dienas pagarināšanās, gan diennakts vidējās temperatūras paaugstināšanās un saulainās dienas veicina to, ka šogad jau februāra otrā pusē dabā bija vērojama atmoda.

🪿Tomēr ik gadu visvairāk tiek gaidīts fenoloģiskais jeb bioloģiskais pavasaris. Pieņemts uzskatīt, ka fenoloģiskais pavasaris sākas ar sniega kušanu. Par fenoloģiskā pavasara iestāšanos vēsta sulu cirkulācijas sākums kļavās, pēc tam bērzos, gājputnu atgriešanās un agro ligzdotāju putnu riests, sāk ziedēt agrie pavasara augi.

💫 Astronomiskais pavasaris (pavasara ekvinokcija), ko nosaka Saules atrašanās pavasara saulgriežu punktā, šogad sāksies 20.martā plkst. 5:06.

Nu ko agrie gājputni jau ir klāt, zied sniegpulksteņi, tūlīt ziedēs lazdas un "pūpoli" un pats galvenais, lai sirdīs visiem pavasaris!

📅 27. februāris. Polārā lāča diena 🐻‍❄️

❗ Šajā dienā Planētas iedzīvotāji tiek aicināti pārdomāt, ko katrs varētu darīt, lai samazinātu enerģijas patēriņu un neveicinātu globālo sasilšanu.

📅 24. februāris – Igaunijas Republikas neatkarības diena 🇪🇪

Cauri gadsimtiem, kad igauņi bijuši pakļauti svešām varām, tie nekad neaizmirsa sapni par savu neatkarību un valsts suverenitāti. 1918. gada 23. februārī Pērnavā no Endla teātra balkona tika paziņots par Krievijas atteikšanos no Baltijas provincēm un par Igaunijas atzīšanu par neatkarīgu un suverēnu valsti.

Neatkarības pasludināšanas manifests tika publicēts nākamajā dienā - 24. februārī, kas tiek uzskatīta var Igaunijas Republikas dzimšanas dienu.

Par pirmo Igaunijas prezidentu kļuva Konstantīns Petss. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem pirmskara Igaunijas Republikas politiķiem. Petss atteicās no prezidenta pilnvarām 1940. gada 21. jūlijā pēc Igaunijas iekļaušanas PSRS sastāvā un lēmuma par Igaunijas PSR izveidošanu.

Igaunijas neatkarība tika atjaunota 1990. gada 8. maijā.

Interesanti, ka Igaunijas un Somijas nacionālajām himnām ir viena un tā pati melodija, kuru autors ir Fredriks Pacius. Igaunijas himnas vārdus 1869. gadā radījis Johans Voldemārs Jansens un tās nosaukums tulkojumā ir "Mana dzimtene, mana laime un prieks".

📅 Pārskatot 23.februāra notikumus vēsturē, jāsecina, ka šajā datumā pārsvarā tie bijuši ar agresīvu un postošu raksturu.

Tā piemēram, 1887. gada Franču Rivjēru satricināja spēcīga zemestrīce, kas prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

1917.gada 23.februārī (pēc vecā stila) Krievijā sākās Februāra revolūcija, savukārt 1918.gadā Krievijas Tautas Komisāru padome publicēja manifestu "Sociālistiskā tēvzeme briesmās!", bet kopš 1923.gada šo dienu atzīmēja kā Sarkanās armijas (vēlāk Padomju armijas un Jūras kara flotes, vēlāk Tēvijas aizstāvju) dienu. Te nu viela pārdomām tiem, kas joprojām 23.februāri atzīmē kā vīriešu dienu...

1919.gada 23.februārī Benito Musolīni Itālijā nodibina Fašistisko partiju (Fasci del Combattimento), bet 1933. gadā Vācijas parlaments atdod varu Ādolfam Hitleram un viņa vadītajiem nacistiem.

1944.gadā notika čečenu un ingušu tautu masveida deportācijas uz Centrālāziju. 1966.gads - Sīrijā valsts apvērsums, 1981.gadā - Spānijā valsts apvērsuma
mēģinājums. 1998. gadā Osama bin Ladens pasludina svēto karu pret visiem ebrejiem un "krustnešiem".

1999.gada 23.februārī sniega lavīna izpostīja Galturas ciemu Austrijā, bet orbitālajā stacijā Mir notika ugunsgrēks.

1989. gadā Interfrontes manifestācija un gājiens Rīgas centrā pret migrācijas pārtraukšanu. 2007. gadā naktī izceļas ugunsgrēks Alsungas sociālās aprūpes centrā "Reķi".

Bet, protams, ne jau datums vainojams! Varam atrast arī interesantus pozitīvus piemērus.

Piemēram, 1455. gadā tiek izdota Gūtenberga Bībele. 1941. gadā amerikāņu zinātnieks Glens Sīborgs pirmo reizi izstrādā un izolē plutoniju. 1947.gada 23.februārī dibināta Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO).

Šobrīd tikai daži neapzinīgi ļaudis ignorē piesprādzēšanos automašīnā, bet 2003. gada 23.februārī Ceļu satiksmes drošības direkcija sāka realizēt sociālās reklāmas kampaņu "Izdzīvo, kas piesprādzējas!", kuras mērķis bija mudināt autobraucējus un pasažierus lietot drošības jostas.

2003. gadā Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Siguldā notiekošajās pasaules čempionāta sacensībās izcīna sudraba godalgu.

📅 Starptautiskā dzimtās valodas diena tiek svinēta visā pasaulē katru gadu 21. februārī kopš 1999. gada, kad UNESCO izveidoja valodas piemiņas dienu. Tās izveidošanas mērķis ir veicināt izpratni par pasaules valodu un kultūru daudzveidību, jo liela daļa no pasaules valodām ir apdraudētas un vairums no tām var kļūt par mirušām valodām. Šī diena ir būtiska jebkurai nācijai pasaulē.

👉 Pasaulē pašlaik runā no sešiem līdz septiņiem tūkstošiem valodu (etnoloģija).

97% pasaules iedzīvotāju runā aptuveni 4% pasaules valodu un otrādi — aptuveni 96% pasaules valodu izmanto 3 % pasaules iedzīvotāju.

❗️Tikai 3% pasaules valodu izcelsmes vieta ir Eiropa. Visām valodām, kuras uzskata par atsevišķām valodām, nevis par dialektu, ir ISO kods.

📚 Šobrīd Eiropas Savienībā ir 120-128 valodas, kas ir uzskatāmas par apdraudētām. Latvijā tāda ir lībiešu valoda. Dažās no apdraudētajām valodām runā vairāki tūkstoši cilvēku, citās - vien pāris desmiti vai pat tikai daži. Viens no Eiropas oficiālajiem mērķiem ir veicināt daudzvalodību. Tomēr neoficiālo valodu aizsardzībai pašreiz tiek darīts maz. Vairāk kā puse no 7000 valodu, kas tiek izmantotas pasaulē, var izzust pāris tuvāko paaudžu laikā.

📅 18.februārī atzīmējam starptautisko Bateriju dienu 🔋 un šī ir arī Alesandro Džuzepes Antonio Anastazio Voltas dzimšanas diena. Tieši viņš 1800. gadā izveidoja pirmo ierīci – galvanisko jeb Voltas bateriju. Izgudrotājs pat nevarēja iedomāties, cik plaši pielietojams produkts tas būs nākotnē. Šodien būtu grūti atrast māju, kurā nebūtu nevienas ierīces, kas darbojas ar baterijām.

🪫🪫🪫
Bet jāatceras, ka izlietotās baterijas ir drauds videi, ja tās izmetam nepiemērotā vietā. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šie atkritumi nepiesārņo dabu un neapdraud mūsu veselību, bet tiek savākti un nekaitīgi pārstrādāti.

📅 16.februāris. Lietuvas Republikas neatkarības diena 🇱🇹

1915. gada vasarā, kad vācu rokās bija krituši plaši Krievijas impērijas rietumu apgabali, tai skaitā praktiski visas lietuviešu apdzīvotās teritorijas, lietuvieši izteica nepārprotamo tiecību uz sava valstiskuma atjaunošanu, jo lietuvieši sevi vienmēr uzskatījuši par viduslaiku Austrumeiropas lielvalsts – Lietuvas dižkunigaitijas – mantiniekiem.

Taču pagāja trīs gadi, ldz 1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome pagaidu priekšsēdētāja Jona Basanaviča vadībā pieņēma Lietuvas neatkarības deklarāciju. Tobrīd gan tā bija tikai deklarācija bez iespējām to īstenot, tomēr tieši 16. februāris tiek svinēts kā Lietuvas Neatkarības diena.

📅 15.februāris – Pasaules antropoloģijas diena.

📚E timoloģiski jēdziens "antropoloģija" veidojas no grieķu vārdiem "anthropos" un "logos", kas nozīmē "cilvēks" un "saprāts".

👥 Tātad antropoloģija nozīmē "saprāts par cilvēku" vai "mācība par cilvēku". Antropoloģijas pirmsākumus var saskatīt jau ap 484. - 420.gadu pirms Kristus, sengrieķu vēsturnieka Hērodota darbos, kuros detalizēti atspoguļota svešzemnieku dzīve – viņu ieražas, valoda, izpausmes, nevērtējot tās kā pareizas vai nepareizas, bet gan cenšoties atspoguļot tā, kā to redz sabiedrības indivīdi. Hērodots uzskatīja, ka tikai klātbūtne un piedalīšanās konkrētā notikumā, nevis cilvēku runas par to, var sniegt pilnīgu izpratni par šo notikumu. Viedi vārdi!

💖14. februāris – Svētā Valentīna diena (angļu Saint Valentine’s Day, St. Valentine’s Day, vācu Valentinstag, franču le jour de la Saint-Valentin).

Svētku diena cēlusies no seno romiešu pagāniskajiem svētkiem, cieši saistīta ar mīlestības apvītām leģendām par Svēto Valentīnu. Kā bija patiesībā, kas to vairs zina. Bet svētku taču nekad nav par daudz, it īpaši, ja tie veltīti Mīlestībai!

Šodien daži leģendu fragmenti no Nacionālās enciklopēdijas.
Viena no leģendām stāsta, ka šī diena nosaukumu aizguvusi no priestera un ārsta, kurš kļuva par mocekli kristiešu vajāšanas laikā ap 270. gadu imperatora Klaudija II (Claudius II Gothicus) valdīšanas laikā. Atrazdamies apcietinājumā, priesteris Valentīns iemīlējās jaunavā, kas esot bijusi cietumsarga meita. Naktī pirms nāvessoda priesteris atklāja savas jūtas jaunavai un parakstīja vēstuli “no Tava Valentīna”. Līdz pat mūsdienām šī frāze tiek lietota Valentīndienas apsveikumu kartītēs.

Vēl kāda leģenda vēsta par priesteri Valentīnu, kurš pārkāpis imperatora pavēles un slepeni salaulājis pārus, lai izglābtu vīriešus no došanās karā. Tieši šī iemesla dēļ svētku diena esot asociēta ar mīlestību. Imperators Klaudijs secinājis, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kuriem ir ģimene, tāpēc aizliedza jauniem vīriešiem precēties. Kad imperators atklāja priestera pārkāpumu, to sodīja ar nāvessodu, kas ticis izpildīts 270. gada 14. februārī.

Vairākus gadsimtus sena ir tradīcija 14. februārī mīļotos cilvēkus iepriecināt ar apsveikuma kartītēm. 16. gs. Eiropā parādījās “valentīni” jeb īpašas svētku kartītes ar vēstījumiem. Sākumā tos rakstīja ar roku, un 18. gs. beigās Valentīndienas kartītes sāka iespiest tipogrāfijās ar jau gatavu nodrukātu vēlējumu vai dzejas rindām. Dažkārt kartītes tika sūtītas arī anonīmi – slepeni iemīlētiem cilvēkiem.

Mūsdienās saskaņā ar atklātnīšu ražotāja Hallmark datiem 85 % Valentīna dienas kartīšu iegādājas sievietes. Kartīšu noiets (apmēram 145 miljoni kartīšu visā industrijā kopumā) padara Valentīndienu par otru nozīmīgāko dienu gadā aiz Ziemassvētkiem. Mūsdienās Valentīndienas nozīme ir paplašinājusies, izrādot mīlestību arī radiniekiem un draugiem, un pat mīļdzīvniekiem.

📅13.februāris – Pasaules radio diena. 📟 Šī diena pēc UNESCO ierosmes tiek atzīmēta 13. februārī, jo 1946. gada 13. februārī tika dibināts Apvienoto Nāciju radio. Diena tiek atzīmēta, lai atgādinātu sabiedrībai par radio lomu ne tikai kā izklaides jomā, bet arī par tā nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā.

📻 Latvijas Radio dzimšanas dienu svin 1. novembrī. Radiofonu, kā toreiz sauca radio, atklāja 1925. gada 1. novembrī ar Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi, to noklausījās 331 abonents. Radiofons bija izvietojies pavisam nelielā telpā Galvenā pasta augšstāvā, kur atradās mikrofons, klavieres un daži krēsli. Pirmsākumos radio raidīja vien divas stundas dienā un gramofona un klavieru spēle bija vienīgais klausītāju muzikālais iepriecinājums.

❄ FEBRUĀRA PIEZĪMES ❄

Gan ar salu, gan ar peļķēm un pat plūdiem aizsteidzies janvāris un klāt februāris un cerība, ka biežāk uzspīdēs saule. 😍 Dienas kļuvušas garākas un to īpaši labi izjūtam pēcpusdienā, kad piecos vairs nav melna nakts, bet tāda īpaša pavasarīga krēsla.

Cerēsim, ka februāris mūs nepārsteigs ar kādām ekstrēmām temperatūrām, jo izrādās, ka meteoroloģiski februāris Latvijā skaitās aukstākais mēnesis. Tā, piemēram, pagājušā gadsimta vidū vairākas ziemas februārī gaisa temperatūra pazeminājusies zem -40 grādiem, bet 1956. gada 🥶 8.februārī Daugavpilī tā bijusi mīnus 43,2 grādi.

🌡 Savukārt 1989.gada 26.februārī Liepājā fiksēti plus 15,5 grādi.

❄ Daudzviet sniega sega ir pazudusi un ziņkārīgos degunteļus izbāzuši pavasara sīpolpuķu asniņi, bet erantes jau pilnos ziedos. Ja arī vēl būs kāda puteņaina diena, tad mums noteikti nedraud tāda sniega sega kāda tā bija 1931.gada februāra beigās Vidzemes augstienē – apmēram metru bieza.

🇦🇹🇦🇹🇦🇹 🇦🇹🇦🇹🇦🇹 🇦🇹🇦🇹🇦🇹

26. janvārī 1921. gadā Antantes Augstākā padome (Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas sastāvā) atzina Latviju de jure un ar šo brīdi Latvija kļuva par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

🫣🫣🫣 😍😍😍 🤩🤩🤩

❄️ Ja vēl neesi iegādājies kalendāru 2024.gadam, tad šis ir izdevīgākais brīdis to darīt!
Visi Apgāda Brīvs sienas kalendāri maksā tikpat, cik kafija līdzņemšanai, taču kafiju izdzēri - un viss! Bet kalendārs noderēs un priecēs visu 2024.gadu.

📅 Kalendāriem cenu atlaide līdz 50% no sākotnējās cenas.

💡 Šodien bērnu – izgudrotāju diena. 📆 Šis datums izvēlēts par godu Benjamina Franklina (Benjamin Franklin) dzimšanas dienas datumam. Benjamins izgudroja pirmās peldpleznas, viņam tolaik bija tikai 12 gadi un tas notika gandrīz pirms 300 gadiem. 🏊 Peldot, viņš saprata, ka būtu vieglāk nirt, palielinot roku un kāju atspēriena virsmu. No ovālas formas dēļiem viņš izgatavoja rokām un kājām piestiprināmas spuras, kas kļuva par aizsākumu mūsdienu nirēju pleznām.

🧐 Ausu sildītāji, Braila raksts, batuti, arī ziemassvētku gaismiņu virtenes un daudzas citas ikdienišķas lietas ir bērnu izgudrojumi.

📆 6. janvāris. Zvaigznes diena (Triju ķēniņu diena, Trijkungu diena).🌟 Leģenda vēsta, ka šajā dienā trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi aplūkot jaundzimušo jūdu ķēniņu Jēzu Kristu.

💡 Latviešiem šī nebija svinama diena, taču tika vērotas laika zīmes. Ja Zvaigznes dienas nakts gaiša un debesīs zvaigznes mirguļo, būs labs ogu gads. Ja Zvaigznes dienā nespīd saule, vasara būs lietaina, bet jo sevišķi – siena laiks. Ja tomēr saulīte parādās un spīd vismaz tik ilgi, līdz zirgu var aizjūgt, būs labs siena laiks.

🤩🤩🤩 Ja vēl joprojām esi bez jaunā 2024.gada kalendāra 📆- Apgāda BRĪVS galda vai sienas kalendāri būs īstā izvēle!

🙃 Meklē grāmatnīcās, pasta nodaļās vai mūsu e-veikalā!

https://apgads.brivs.lv/

🎄 Laimīgu Jauno 2024. gadu! 🤩🥳🎅

📆 Lai darbīgas un prieka pilnas gada pēdējās stundas!🎅

🎅 Līdz Jaunajam gadam atlikušas tikai divas dienas😲

📆 Ja Tev vēl nav kalendāra 2024.gadam, Apgāda BRĪVS košie stāstu kalendāri varētu būt laba izvēle.

💡💡💡 Tajos ir ne tikai vārda dienas un Mēness fāzes, norādītas oficiālās un citas populāras atzīmējamās dienas, bet arī stāsti. Stāsti par Latvijas upēm un ezeriem, par klintīm un ūdenskritumiem, par ceļiem un purviem, par pilīm, par naksnīgo Rīgu... un protams, arī kaķa padomi un putnu stāsti. Atliek tikai iegūt kādu no šiem kalendāriem savā īpašumā:

👉 https://apgads.brivs.lv/

☝️ Līdz Jaunajam gadam atlikušas trīs dienas 🎄🤩🥳

📆 Ja Tev vēl nav kalendāra 2024.gadam, Apgāda BRĪVS košie stāstu kalendāri varētu būt laba izvēle.

💡💡💡 Tajos ir ne tikai vārda dienas un Mēness fāzes, norādītas oficiālās un citas populāras atzīmējamās dienas, bet arī stāsti. Stāsti par Latvijas upēm un ezeriem, par klintīm un ūdenskritumiem, par ceļiem un purviem, par pilīm, par naksnīgo Rīgu... un protams, arī kaķa padomi un putnu stāsti. Atliek tikai iegūt kādu no šiem kalendāriem savā īpašumā:

https://apgads.brivs.lv/

🥳🤩🎄 Līdz Jaunajam gadam atlikušas četras dienas 🎄🤩🥳

📆 Ja Tev vēl nav kalendāra 2024.gadam, Apgāda BRĪVS košie stāstu kalendāri varētu būt laba izvēle.

💡💡💡 Tajos ir ne tikai vārda dienas un Mēness fāzes, norādītas oficiālās un citas populāras atzīmējamās dienas, bet arī stāsti. Stāsti par Latvijas upēm un ezeriem, par klintīm un ūdenskritumiem, par ceļiem un purviem, par pilīm, par naksnīgo Rīgu... un protams, arī kaķa padomi un putnu stāsti. Atliek tikai iegūt kādu no šiem kalendāriem savā īpašumā!