Žurnāls "Latvijas Tirgotājs"

🔴Jaunākie publicētie rūpniecības dati sākas ar prieka vēsti – nozare gada laikā augusi par 1,4%. Taču to ir nodrošinājusi enerģētika ar 66% lēcienu, ko savukārt radījis pēkšņs koģenerācijas apjomu kāpums. Tajā galvenais izmaksu postenis ir importa dabasgāze, tātad tas lielus papildus ienākumus mūsu ekonomikai nerada.
🔴Diemžēl galvenā ziņa ir krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā, kas sasniegusi antirekordu kopš 2020. gada pavasara juku laikiem, bet pirms tam pēdējo reizi tik mazs sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija 2018. gada aprīlī.
📌Vairāk lasi portālā:

Antirekords – krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā – Latvijas Tirgotājs 2024. jūlijs / augusts / septembris Antirekords – krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā Par apstrādes rūpniecību 2024. gada jūlijā Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists Jaunākie publicētie rūpniecības dati sākas ar prieka vēsti – nozare gada laikā a...

🔴No šā gada bioloģiski noārdāmus atkritumus jāšķiro obligāti. Kā mums visiem ar to veicas?
"Prasība par obligātu bioloģisko atkritumu šķirošanu ir stājusies spēkā šī gada 1. janvārī, bet mēs par to jau laikus esam domājuši, gan pagājušajā, gan aizpagājušā gadā īstenojot dažādus pilotprojektus, piemēram, veicot šo atkritumu morfoloģisko analīzi, izvietojot konteinerus, nodrošinot daļai iedzīvotāju arī mazos konteinerus šķirošanai mājās, īstenojot izglītojošas aktivitātes. Tomēr šķirošanas apjoms un kvalitāte nepieaug tik ātri, lai mēs varētu sasniegt valsts un Eiropas Savienības izvirzītos mērķus.
Mainoties likumdošanai attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem, tiek meklēti jauni motivējoši faktori, un viens no tiem, protams, ir cena. Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir noteikta ar likumu visās Latvijas pašvaldībās – tai jābūt par 40% lētākai nekā sadzīves atkritumiem. Tas ir viens no “burkāniem”. Tāpat šķirošanas veicināšanā liela loma ir pašvaldībām, piemēram, Rīgas, Jūrmalas valstspilsētas un Ropažu novada pašvaldības saistošajos noteikumos atrunāts, ka tad, ja iedzīvotāji šķiros, sadzīves atkritumus varēs izvest retāk nekā noteiktais minimums, kas attiecīgi samazinās klientu rēķinus. "
🔴Intervija ar SIA “CleanR” valdes priekšsēdētāju Valeriju Stankeviču:

Kā atkritumus pārvērst resursos un dot tiem otru dzīvi – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Kā atkritumus pārvērst resursos un dot tiem otru dzīvi Par klimatneitralitātes ceļu, atkritumu pārstrādi un šķirošanu, ilgtermiņa plāniem, modernākajiem jauninājumiem sarunājamies ar SIA “CleanR” valdes priekšsēdētāju Valeriju Stankeviču. Kā...

🔴Finanšu ministrija ir publicējusi dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumus tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.
🔴Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB” nodokļu vēstis (2024. g. jūlijs):

Nodokļu režīmu izvērtējumi – Latvijas Tirgotājs 2024. jūlijs / augusts / septembris Nodokļu režīmu izvērtējumi Freepik.com Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB” nodokļu vēstis (2024. g. jūlijs) 1.Dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi Finanšu ministrija ir publicējusi dabas resursu nodokļa un klimata nodok....

🔴Uz ko jāorientējas uzņēmējiem, attīstoties un strādājot degvielas nozarē? Par alternatīvajiem degvielas veidiem, tirgus situāciju Latvijā un nākotnes prognozēm salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, stāsta Jānis Vība, “Virši-A” (CEO) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Kāda ir degvielas nozares nākotne? – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Kāda ir degvielas nozares nākotne? Jānis Vība, "Virši" CEO Uz ko jāorientējas uzņēmējiem, attīstoties un strādājot degvielas nozarē? Par alternatīvajiem degvielas veidiem, tirgus situāciju Latvijā un nākotnes prognozēm salīdzinājumā ar kaimiņva...

"Gada prece 2023"apbalvošanas ceremonija

🔴Guntis Gūtmanis: “Sabiedrības un valsts nostāja ir tāda – iebāžam galvu smiltīs un neredzam, ka ir problēma.”
Saeimas solījumos ir milzīgas pretrunas. Principā no valsts budžeta pazudīs miljards ar tādiem nostādītiem mērķiem, ko mēs nevaram reāli izpildīt Latvijā. Jautājums – uz kā rēķina to kompensēs valdība – no iedzīvotāju, tirgotāju, zemnieku maciņiem?
Mums būtu jāiet uz Eiropas Komisiju un jāsaka, ka mēs nevaram īstenot izvirzītās direktīvas, regulas, jo neesam sasnieguši kā valsts Eiropas dzīves līmeni. Esam pārāk mazi, un mums ir īpaša situācija ar pierobežām. Mums ir jāmaina mērķi jau tagad, jo tos nav iespējams izpildīt tā, lai Latvijas ekonomika neietu zudumā. Valdība saka vienu, bet dara otru. Tas ir tas, kas mūs zemniekus ļoti uztrauc, un domāju, ka arī tirgotājiem ir tāda pati problēma.
Dodam savus argumentus, sakām, ka mēs to šobrīd izpildīt nevaram, domājam citu variantu.
🔴Vairāk lasi:

Guntis Gūtmanis: “Sabiedrības un valsts nostāja ir tāda – iebāžam galvu smiltīs un neredzam, ka ir problēma” – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Guntis Gūtmanis: “Sabiedrības un valsts nostāja ir tāda – iebāžam galvu smiltīs un neredzam, ka ir problēma” Freepik.com Par nerealizējamām Eiropas direktīvām un regulām Latvijā, ekonomikas lejupslīdi un investīciju ieplūšanas barjerām Helēn...

🔴DIO: Taromātos labdarībai saziedots vairāk nekā pusmiljons eiro.
Depozīta sistēma ir spējusi ne vien uzlabot apkārtējās vides tīrību, bet arī kalpojusi par pieejamu un ērtu platformu iedzīvotājiem, lai ziedotu naudu labdarībai. DIO novērojumi liecina, ka gada laikā sistēmas lietotāji ziedo vidēji 1% no atgūtās depozīta maksas.
Kopš 2022. gada decembra Latvijas iedzīvotāji ziedošanas iniciatīvas “Ziedo savu depozītu” ietvaros taromātos labdarībai novirzījuši vairāk nekā 585 000 eiro. No tiem 39% no kopsummas (~ 230 000 eiro) novirzīti Ukrainas un Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam, vēl 37% (~ 216 000 eiro) ziedoti dzīvnieku patversmēm, bet 16% (~ 95 000 eiro) ziedoti trūcīgiem senioriem. Savukārt smagi slimiem bērniem, kuriem ziedojumu taromātos var novirzīt kopš 2023. g. decembra, šobrīd saziedoti nepilni 8% no kopsummas jeb 44 500 eiro.
Visaktīvākie ziedotāji dzīvo Rīgā, kur ar taromātu starpniecību novirzīti nepilni 36% no visas saziedotās kopsummas. Bet aktīvāko ziedotāju trijnieku noslēdz Jelgava un Cēsis.
🔴DIO: Paldies tirgotājiem par sadarbību un šo divarpus gadu laikā paveikto – kopā mēs varam sasniegt ļoti labus rezultātus un veicināt pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā, kā arī uzlabot situāciju pludmalēs, parkos, mežos un citās mūsu ģimeņu, draugu un klientu iemīļotās dabas vietās!
📍Vairāk lasi:

DIO iepazīstina ar tirgotāju aptaujas rezultātiem un citiem depozīta sistēmas jaunumiem – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs DIO iepazīstina ar tirgotāju aptaujas rezultātiem un citiem depozīta sistēmas jaunumiem Depozīta Iepakojuma Operators: Kā liecina SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) maijā veiktās aptaujas[1] rezultāti, lielākā daļa (75%) tirdzniecības vietās str....

🔴Uzņēmumi bez savas taktikas un ilgtermiņa stratēģijas ar laiku zaudē savu pozīciju tirgū, tāpēc aplūkosim nepieciešamos klientu analīzes aspektus, kas nepieciešami uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izveidošanai.

🔴Atsauksmju ievākšana
Runājot par klientu atsauksmēm – uzņēmums var veidot atsauksmju skalu, reitingu. Nepieciešams ievākt datus par to, cik ļoti klienti vispār vēlas atstāt atsauksmi, lai saprastu klientu “iesaistītības” līmeni. Jāmudina viņus to darīt, klientus jāiedrošina veidot atgriezeniskā saite ar uzņēmumu, jo tas ir ļoti svarīgi uzņēmumam ar uz patērētājiem vērstu uzņēmuma vadīšanas pieeju. Piemērs – ja uzņēmuma mājaslapa nestrādā un nav iespējams veikt pasūtījumu konkrētam produktam, tad klients to tūlītēji ziņo un uzņēmums var izlabot situāciju. Ja klients neziņo, mājaslapas kļūdu grūtāk pamanīt, ilgu laiku var būt nepieejama konkrēta funkcija, kuras dēļ pazūd klienti. Otrs piemērs – uzņēmums rīko pasākumu vai semināru, bet viņš nav pārliecināts par to, vai nākt vai nē. Ja klients pazvana vai uzjautā uzņēmumam vairāk pastāstīt par pasākumu, vai semināru, uzņēmumam tiek dota iespēja mainīt klienta domas un pārliecināt iegādāties produktu vai pakalpojumu, kamēr viņš vēl ir “neizlēmības” stadijā. Jāatceras, ka klientiem vienmēr ir grūti pieņemt lēmumu par pirkumu (lieliem pirkumiem) patstāvīgi, tāpēc lielākoties lēmums ir atkarīgs no uzņēmuma radītās vides, reputācijas, uzticamības.

📌Zinot klientu vērtību, uzņēmums spēj prognozēt ienesīgumu, pielāgoties patērētāja vēlmēm, veidojot ļoti ejošus produktu portfeļus, jaunus un esošas produktu līnijas un pakalpojumus. Praktiska metode lojalitātes skalas izveidošanai, ko katrs uzņēmums var izmantot ikdienā. Vairāk lasi portālā:

Nepieciešamie klienta analīzes aspekti mūsdienās – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Nepieciešamie klienta analīzes aspekti mūsdienās Freepik.com  Helēna Rozalinska Uzņēmumi bez savas taktikas un ilgtermiņa stratēģijas ar laiku zaudē savu pozīciju tirgū, tāpēc aplūkosim nepieciešamos klientu analīzes aspektus, kas nepieciešami uz....

🔴Veselības ministrs Hosams Abu Meri:
“Rītdienas tehnoloģijas veselības aprūpē ne tikai būtiski atvieglos medicīnas personāla darba ikdienu, tās uzlabos pacientu pieredzi un iesaisti savas veselības saglabāšanā vai uzlabošanā.
Veselības nozares digitālās attīstības pārvaldība jau septembrī tiks nodota jaunajam Latvijas Digitālās veselības centram, bet līdz ar digitālo risinājumu un datu pārvaldības attīstību būs vajadzīgi lietotāji ar atbilstošām prasmēm.
Vienotas datu platformas izveidošana gan nozīmēs, ka visām veselības aprūpes iestādēm jābūt gatavām ieviest vienotus IT standartus, lai dati ir savietojami, un jāveicina sava personāla digitālo prasmju uzlabošana. Neuzticēšanās datiem un atsevišķas neveiksmīgas iepriekšējās pieredzes ar ne pārāk labi funkcionējošām sistēmām ir, iespējams, būtiskākais šķērslis ceļā uz straujāku nozares digitalizāciju. Cilvēks neuzticas tam, ko nepazīst vai neprot lietot. Uz nepietiekamo digitālo prasmju līmeni gan veselības nozarē strādājošajiem, gan pacientiem norāda arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2023. gada dati: tikai 43 % Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī (ES vidēji – 56 %), un tikai 16,5 % digitālās prasmes ir virs pamatlīmeņa (ES vidēji – 31 %). Turklāt tikai 15 % uzņēmumu nodrošina digitālo prasmju apmācību saviem darbiniekiem salīdzinājumā ar vidēji 22 % ES valstīs."
📍Vairāk lasi portālā:

Jaunās paaudzes digitālajai veselībai būs vajadzīgas atbilstošas prasmes – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Jaunās paaudzes digitālajai veselībai būs vajadzīgas atbilstošas prasmes Veselības ministrs Hosams Abu Meri Veselības ministrs Hosams Abu Meri Rītdienas tehnoloģijas veselības aprūpē ne tikai būtiski atvieglos medicīnas personāla darba ikdienu, tās u...

🔴Joanna Zavistovska, Eiropas Komisija:
ES mazumtirdzniecība ir lielākā rūpnieciskā ekosistēma (11,5% no ES pievienotās vērtības). Tā ietver: pārtikas un ne-pārtikas preču mazumtirdzniecību, tostarp e-komerciju, un attiecīgo vairumtirdzniecību, kā arī piegādātājus, transportēšanu, loģistiku, attiecīgos nekustamos īpašumus un patērētājus. Mazumtirdzniecība tieši nodarbina vairāk nekā 29 miljonus cilvēku 5,5 miljonos uzņēmumu, no kuriem 99% ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Mazumtirdzniecības MVU ir ļoti svarīgi pilsētu un lauku kopienām. Tie piedāvā tuvumu un ir daļa no sociālās struktūras, veicinot dinamiku pilsētu centros.
🔴Pārejas ceļš mazumtirdzniecības ekosistēmai
Šobrīd Eiropas Komisija konstatē, ka šī ekosistēma ir apdraudēta. Tāpēc tā piedāvā tās atdzīvināšanu un vīziju 2030. gadam un turpmāk. Mērķis ir atbalstīt MVU zaļo un digitālo pāreju un palielināt ekosistēmas noturību, nodrošinot konkrētas darbības. Pamatojoties uz mazumtirdzniecības ekosistēmas analīzi un ieinteresēto personu ieguldījumu, ir izstrādāts plāns, ņemot vērā nesenās krīzes, piemēram, COVID-19 un Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tas balstās uz 6 pīlāriem, kas sevī ietver vairākas darbības, piemēram: Mazināt administratīvo slogu, Sagatavot nākotnes krīzēm, infrastruktūras attīstīšana lauku apvidos, vienkāršot pieeju finansējumam (MVU) u.c.
📍Vairāk lasi:

Mazumtirdzniecības ekosistēma Eiropā – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Mazumtirdzniecības ekosistēma Eiropā Joanna Zavistovska Joanna Zavistovska, Eiropas Komisija ES mazumtirdzniecība ir lielākā rūpnieciskā ekosistēma (11,5% no ES pievienotās vērtības). Tā ietver: pārtikas un ne-pārtikas preču mazumtirdzniecību, tostar...

🔴Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Var secināt, ka “LIDL” sākums bija daudzsološs un likās, ka šādam tirgus spēlētājam ienākot tirgū vajadzētu būt graujoši labam rezultātam, jo tika investēti milzīgi līdzekļi ķēžu izbūvē, bet, kā to redzam šobrīd, nostrādājis “Latvijas efekts” un cenas no acīmredzami zemākām kļuvušas augstākas, izlīdzinoties ar pārējiem tīkliem. Var teikt, ka Latvijā mēs paliekam diezgan dārgi.”
📍Vai veikalu ķēžu konkurenci uzlaboja «Lidl» ienākšana? Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, veikalu tīklu konkurenci, vietējiem ražotājiem:

Peļņa uz vietējo tirgotāju un zemnieku asinīm – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Peļņa uz vietējo tirgotāju un zemnieku asinīm Freepik.com Vai veikalu ķēžu konkurenci uzlaboja «Lidl» ienākšana? Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, veikalu tīklu konkurenci, vietējiem ražotājiem. Diskusijā iesaistītie eksperti:  Henriks Danus...

🔴Henriks Danusēvičs, LTA prezidents: "Sākoties karam, cenas strauji uzkāpa, bet, ja skatīties vairāku gadu griezumā, tad jāsaka, ka cenu starpība nav tik krasa. Protams, ir daļa produktu, kam pieauga straujāk, piemēram, pienam tie ir 80% (10 gados), tēja par 50% (10 gados) u.c. Sasummējot 10 gadu griezumā, cenu kāpums nebija tik straujš un jūtams, bet, protams, karam sākoties bija lēciens. Pārtika ir tāds produkts, kas prasa daudz roku darbu un energoresursus, tāpēc tikai loģiski, ka, pieaugot energoresursu cenai, kāp produktu cenas, jo gan zemniekam, gan pārstrādātājam ir dārgāk saražot produkciju."
🔴Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Jāsaprot, ka šobrīd tiešām ļoti būtiski pieaugusi produkta pašizmaksa – ir dārgāka elektrība un visiem darbiniekiem, kas strādā lauksaimniecībā ir jāmaksā vairāk. Problēma ir tajā, ka krītās pircēja pirktspēja, cenām laika gaitā pieaugot. Pēdējos gados ir tāda biedējoša tendence – pircēju pārtikas grozi samazinās, ko vienā reizē nopērk, gan arī sortimenta ziņā, tie produkti, ko cilvēks pērk, kļūst lētāki (izvēle par labu lētākajam). Tā ir bīstama tendence, kad cilvēks nevar atļauties tik daudz nopirkt, pat ar visu algu kāpumu, jo ir maz naudas, ko var tērēt pārtikai. Un, kas ir vēl tāds izteikts LV, tad Latvijas iedzīvotājs lielāko daļu ienākumu tērē tieši pārtikai. Tas viss ietekmē, ko mēs ēdam. Šādā gadījumā sanāk, ka cilvēki mazāk nopērk augļus, dārzeņus, paradumi pārvēršas ne tik veselīgos, un tas tiešām nav labi. “
📍Vairāk, par pārtikas cenām, konkurenci un vietējiem ražotājiem, lasi portālā:

Pircēji sāk meklēt tikai un vienīgi lētākos produktus – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Pircēji sāk meklēt tikai un vienīgi lētākos produktus Freepik.com Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, konkurenci, vietējiem ražotājiem (1.daļa). Diskusijā iesaistītie eksperti:  Henriks Danusēvičs, LTA prezidents Guntis Gūntmanis, LOSP valdes pri...

🔴 Peldbikšu un peldkostīmu krāsām ir liela nozīme ne tikai vizuālā izskata, bet arī drošības ziņā. Tām ir milzīga nozīme drošībai ūdenstilpēs. Atsevišķi toņi ir bīstami, jo zem ūdens tos ir grūti saskatīt.
Saskaņā ar Lielbritānijas kompānijas "On the Beach" pētījumu, 66% bērni valkā peldkostīmus bīstamajās krāsās, nevajadzīgi apdraudot savu dzīvību. Ja bērns sāk slīkt, glābējam rodas grūtības viņu atrast zem ūdens.
📍 Vairāk lasi portālā:

Bīstamās peldbikšu un peldkostīmu krāsas – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Bīstamās peldbikšu un peldkostīmu krāsas Freepik.com Dominika Zabosta Tulkojumu sagatavoja Henriks Danusēvičs Peldbikšu un peldkostīmu krāsām ir liela nozīme ne tikai vizuālā izskata, bet arī drošības ziņā. Tām ir milzīga nozīme drošībai ūden...

Mūsu valsts ierēdniecībai šodien kārtējie svētki. Reorganizētas ministrijas - tagad mums ir Klimata un enerģētikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Saīsinājumi tie paši – KEM un VARAM, bet ieviesti papildspēki – izveidotas 21 jaunas ierēdņu vietas. Tas ir valsts oficiālā kursa turpinājums – krītot ražošanai par 10% pieaudzis valsts pārvaldes sektors. Par šo sasniegumu attiecīgi saņemta pateicība – ierēdņu algas pagājušā gadā pieauga par 17%, ti. divreiz vairāk kā strādājošo tautsaimniecībā algas (9%).
Atzīmēsim, ka valsts pārvalde Latvijā sastāv no 14 ministriem pretstatā Šveices 7. Iespējams, tāpēc Šveice ir veiksmīgāka futbolā. 😊

Uz Līgo svētkiem Airbaltic piedāvāja 10 eiro atlaidi ar paroli LIGO2024. Patiesībā biļete ar atlaidi (78,98 eiro) bija par 10 eiro dārgāka kā bez atlaides (68,98 eiro). Tādā, nezin kāpēc slēptā, veidā īstenībā tika pārdoti 1000 vai divi bonusa punkti par 10 eiro. Kāpēc jāmānās? Esiet uzmanīgi, pieņemot atlaides.

Neskatoties uz aicinājumiem atlikt noteikumu ieviešanu, dzērienu iepakojumi ar piestiprinātiem vāciņiem veikalu plauktos būs obligāti Latvijā no 2024.gada 3.jūlija. Vienlaikus atļauts izpārdot “veco” pudeļu krājumus.
Eiropas Savienības (ES) 2019.gadā pieņēma vienreizējās lietošanas plastmasu (SUP) direktīvu, kurā noteikts ražotāju pienākums piestiprināt pudeļu korķus pie dzērienu iepakojuma. Tā attiecas uz dzērieniem ar tilpumu līdz trim litriem, tostarp pudelēm un PET iepakojumam, piemēram, piena vai sulas pakām. Visiem vāciņiem ir jābūt rūpnīcā neatraujami piestiprinātiem dz’[eriena iepakojumam. Tās ir gigantiskas pārmaiņas, kas skars gan patērētājus, bet arī iepakojuma un dzērienu ražotājus. Izmaksas ir lielas un atsauksies uz dzērienu cenām. Tā piemēram, viena liela uzņēmuma (kā Rīgas piena kombināts) pielāgošana ES noteikumiem izmaksā 7 miljonus eiro. Savukārt, pircēji kritizē jauno aizvērtņu funkcionalitātes trūkumu, norādot uz grūtībām ieliet dzērienu vai dzert tieši no pudeles. Daudziem arī apgrūtināta iepakojumu ar piestiprinātiem vāciņiem atvēršana un droša aizvēršana. Vienīgais risinājums ir noplēst vāciņu, kas galu galā ir pretrunā jauno noteikumu mērķim.
Izmaiņas plastmasas iepakojuma ražošanā bija iecerētas, lai mazinātu plastmasas atkritumu daudzumu. Direktīvā uzsvērts, ka plastmasas vāciņi ir viens no biežāk sastopamajiem vienreizējās lietošanas priekšmetiem, kas atrodami pludmalēs. Tomēr radītās neērtības un papildus plastmasas patēriņs pudeles iepakojumā rada pamatotas šaubas šī risinājuma veiksmīgumam.

🔴Modes industrijas dekarbonizācijas mērķu īstenošana ir izrādījusies sarežģīta. Saskaņā ar jauno McKinsey analīzi aptuveni divas trešdaļas zīmolu ir atpalikuši no saviem dekarbonizācijas grafikiem, un 40 procentiem uzņēmumu emisiju apjoms ir pat palielinājies kopš ilgtspējības saistību uzņemšanās.
🔴Mūsdienās globālā modes industrija rada aptuveni 3 līdz 8 procentus no kopējām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, un paredzams, ka nozares emisijas līdz 2030. gadam palielināsies par aptuveni 30 procentiem, ja netiks veiktas nekādas turpmākas darbības.
♻️Ko nozare var darīt, lai sasniegtu zaļajā politikā noteiktos mērķus?
📍Vairāk lasi portālā:

Ilgtspējīgs stils: kā mode var atļauties un paātrināt dekarbonizāciju – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Ilgtspējīgs stils: kā mode var atļauties un paātrināt dekarbonizāciju Freepik.com Modes industrijas dekarbonizācijas mērķu īstenošana ir izrādījusies sarežģīta. Ko nozare var darīt, lai sasniegtu zaļajā politikā noteiktos mērķus? Raksta autori:...

🔴Vairāk nekā trešdaļu no CO2 emisijām Latvijā rada transporta nozare. Lielāko piesārņojumu izraisa vieglās automašīnas – autoparks ir samērā vecs un galvenokārt darbināms ar dīzeļdegvielu.
🔴Elektroauto izplatību Latvijā patlaban kavē gan auto dārdzība, gan ierobežotās uzlādes iespējas. Lai paātrinātu privātā transporta pāreju uz atjaunīgo degvielu, visā Eiropā plānots izveidot gana daudz uzlādes un alternatīvās degvielas uzpildes punktu un ieviest emisiju kvotu sistēmu.
📍Vairāk lasi portālā:

Elektroauto, sabiedriskais transports un velo – transporta zaļināšanā sasniegtais un vēl darāmais – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Elektroauto, sabiedriskais transports un velo – transporta zaļināšanā sasniegtais un vēl darāmais Foto: Freepik ANDREJS MIGUNOVS JĀNIS MAURIS MATĪSS MIROŠŅIKOVS Īsumā Vairāk nekā trešdaļu no CO2 emisijām Latvijā rada transporta nozare. Lielāko pi...

🔴Šobrīd ir lielas bažas no reģionālajiem tirgotājiem par izmaksu pieaugumu saistībā ar karodziņu ieviešanu preču marķējumā/cenu zīmēs un citiem gaidāmajiem grozījumiem, kas rezultēsies pārtikas pieejamības ierobežošanā reģionos, uzskata tirgotāji. Piedevām, tirgotājus uztrauc jautājums par pircēju plūsmas samazināšanos pierobežās, un vai tas tiks kompensēts. Vēlētos rast skaidrību, ko sagaidīt nākotnē mazajiem reģionālajiem tirgotājiem, kā viņiem tikt galā ar lielajām izmaksām, kas tiek sagaidītas jau tuvākā gada laikā, tāpēc palūdzām komentēt šo situāciju Ekonomikas ministrijai. Kāds atbalsts pieejams tirgotājiem un ko EM plāno saistībā ar gaidāmajiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
📍Atbildi lasi portālā:

EM: Mērķu sasniegšanai nepieciešamas izmaiņas likumā ar samērīgām prasībām – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs EM: Mērķu sasniegšanai nepieciešamas izmaiņas likumā ar samērīgām prasībām Ekonomikas ministrija Šobrīd ir lielas bažas no reģionālajiem tirgotājiem par izmaksu pieaugumu saistībā ar karodziņu ieviešanu preču marķējumā/cenu zīmēs un citiem ...

🔴Latvijas Tirgotāju asociācija ar Konkurences padomi (KP) apsprieda uzcenojumu atšķirības konkrētām preču grupām pārtikas tirgotājiem un KP veiktā pētījuma datus, godīgas konkurences nodrošināšanu starp vietējiem mazumtirgotājiem un lielajiem tirgus spēlētājiem, kā arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma regulējumu, vietējo ražotāju īpatsvara palielināšanas jautājumu un vietējo pārtikas piegādātāju problēmas.
🔴Problēmas ikdienā ar lielajiem tirgus spēlētājiem
Reģionālie mazie mazumtirgotāji ir saskārušies ar dažādām situācijām, kas nav vērtējamas kā godprātīga tirdzniecības prakse no dažu piegādātāju puses. Praksē pastāv gadījumi, kad iepircēja – mazumtirgotāja – spēja aizsargāt savas intereses ir ievērojami mazāka nekā piegādātājam.
🔴Kam jāpievērš uzmanība mazumtirgotājiem KP ieskatā?
Neparakstīt (un otrādāk – nepiedāvāt) neizdevīgus līgumus. Godīgums pirmām kārtām. Jāuztur sadarbība tā, lai abas puses apmierinātas. Uzturēt labu komunikāciju un izrunāt visus iespējamos risinājums. KP iesaka mazumtirgotājiem vērtēt, vai līguma noteikumi ar grozījumiem, ko tie piedāvājuši parakstīt saviem piegādātajiem nepasliktina esošos sadarbības noteikumus. Gadījumā, ja līguma noteikumi ar grozījumiem pasliktina piegādātāju un mazumtirgotāju līdzšinējo sadarbību, piegādātāju atteikšanos parakstīt šādus līgumus vai to grozījumus nevar uzskatīt par objektīvu sadarbības pārtraukšanas iemeslu un var neatbilst godīgai tirdzniecības praksei un prasībām par labticību un godprātību darījumos.
KP aicina mazumtirgotājus iekļaut līgumos ar piegādātājiem skaidrus noteikumus attiecībā uz termiņiem preču cenu pārskatīšanas piedāvājumu izskatīšanai no mazumtirgotāju puses.
Uzmanīgi ar cenu pielāgošanu. Cenu pielāgošanas stratēģija var izraisīt divējādu efektu. No vienas puses, cenu pielāgošanas stratēģija var palīdzēt mazumtirgotājiem piesaistīt klientus, kas ir jutīgi pret cenām, un palielināt pārdošanas apjomus. Tā var arī palīdzēt mazumtirgotājiem veidot klientu lojalitāti un uzticību. No otras puses mazumtirgotājiem cenu pielāgošanas stratēģijas ieviešana un īstenošana var izmaksāt dārgi un var samazināt peļņas normu.
📍Vairāk lasi:

Godprātība, taisnība, samērīgums pārtikas mazumtirdzniecībā – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Godprātība, taisnība, samērīgums pārtikas mazumtirdzniecībā Foto: Unsplash.com Latvijas Tirgotāju asociācija ar Konkurences padomi (KP) apsprieda uzcenojumu atšķirības konkrētām preču grupām pārtikas tirgotājiem un KP veiktā pētījuma datus, god....

🔴Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz. Taču aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu.
Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma un veiksmes. Visstraujāk augošā nozare ir valsts pārvalde (+9,7%).
🔴Vairāk lasi:

Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis Par 2024. gada 1. ceturkšņa IKP datiem Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzin....

🔴Raimonds Okmanis, SIA “Latvijas tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs: "Pirkuma apjoms samazinās, bet cilvēki veikalu apmeklē biežāk."
🔴Laukos un pilsētā atšķiras vidējā pirkumu groza saturs. Pilsētā pirktākais produkts ir kartupeļi un alus, bet laukos – tādas ikdienas preces, kā, piemēram, maize un piens. Mazāk gan pilsētās, gan laukos iegādājas stipro alkoholu, kura cena pieaugusi līdz ar akcīzes nodokļa celšanos.
Pārdošanas apjomi vairāk pieaug, tuvojoties svētkiem, kad mainās arī pirkumu grozs atbilstoši svētku galda vajadzībām. Tāpat siltāka laika iestāšanās, īpaši laukos, nedaudz maina pircēju paradumus.
📍Vairāk lasiet portālā:

Pircēju paradumu maiņa laukos un pilsētā 2024 – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Pircēju paradumu maiņa laukos un pilsētā 2024 Raimonds Okmanis Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēc piedzīvotā krituma atkal sākusi palielināties, tomēr SIA “Latvijas tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis novērojis, ka pi...

🔴Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis: “Būtiski jāaudzē apjoms un aktivitāte kapitāla tirgos – uzņēmumu pirkšanas un apvienošanas darījumos, privāto investīciju fondu iesaistē un biržas aktivitātē.”
🔴Vērtējot atsevišķi tikai kredītspējīgos uzņēmumus, kuri kopā veido divas trešdaļas no visu uzņēmumu apgrozījuma un ir galvenie pelnītāji (pārējie summāri strādā ar zaudējumiem), joprojām redzam investīciju tempa kritumu. Investīciju apjoms pret EBIT (peļņa pirms % maksājumiem un nodokļiem) pēdējos divos gados ir samazinājies teju uz pusi. Lai arī eiro izteiksmē apjoms 2022.gadā jau bija atguvies, ņemot vērā augsto inflāciju, tas joprojām nozīmē reālā investīciju apjoma samazinājumu.
Tikmēr naudas līdzekļi turpina uzkrāties uzņēmumu kontos. Trīs gadu laikā tie pieauguši par 40% un sasniedz 6 miljardus eiro. Aizņēmumu apjoms pieaudzis vien par 900 miljoniem, tajā skaitā kredīti no bankām – par 250 miljoniem, bet citi aizņēmumi – par 630 miljoniem eiro.
📍Vairāk lasi:

Riski, kurus ne visi var un grib uzņemties – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Riski, kurus ne visi var un grib uzņemties Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis Šajā rakstā palūkosimies uz Latvijas uzņēmumu finanšu rezultātiem un spēju investēt attīstībā ar vai bez kredītu palīdzības. Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis Il...

🔴Pāris centimetru plastmasas un ķīmisku vielu, bet milzīgs kaitējums videi un cilvēku veselībai – diemžēl tās ir neizbēgamas zemē nomestu cigarešu izsmēķu blaknes. Latvijā ik gadu tiek realizētas 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu izsmēķu gadā. Tomēr liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, kur būtu to īstā vieta, un šobrīd aktualizējies jautājums par izsmēķu apsaimniekošanu un katra smēķētāja līdzatbildību.
🟢Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors:

Zemē nomesti izsmēķi – niecīgs atkritums ar graujošu efektu – Latvijas Tirgotājs 2024. aprīlis / maijs / jūnijs Zemē nomesti izsmēķi – niecīgs atkritums ar graujošu efektu Foto: Ieva Makere Pāris centimetru plastmasas un ķīmisku vielu, bet milzīgs kaitējums videi un cilvēku veselībai – diemžēl tās ir neizbēgamas zemē nomestu cigarešu izsmēķu blaknes. La...

🔴Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos?
Saruna ar Ilzi Priedīti, veikalu tīkla “top!” valdes locekli un mārketinga direktori
🔴Kā Jums sokas tirdzniecībā šogad, kādas ir galvenās problēmas? Un jautājums par karogiem preču marķējumā – vai tas Jums radīs liekas izmaksas un zudumus?
Veikalu tīklos “top!” jau kādu laiku atpakaļ esam uzsākuši produkta ražošanas valsts norādīšanu cenu zīmēs, jo uzskatām, ka pircējiem ir svarīgi saprast, kādas valsts produktus tie iegādājas, jo īpaši tas attiecas uz Latvijā ražotiem produktiem. Tādā veidā mēs kā vietējie tirgotāji veicinām Latvijā ražoto preču noietu. Komentējot likumprojektu, savu nostāju esam pauduši – mums nebūs iespēju vai tas būs nesamērīgi dārgi katrā cenu zīmē norādīt krāsainu valsts karogu ar korektām krāsām, turklāt rakstveidā pircējiem ir vieglāk uztvert, jo ne visiem ir zināšanas par visu valstu karogiem, turklāt, domājot nākotnē par digitālo cenu zīmju ieviešanu, šādas iespējas vēl nav. Tāpat, iepazīstoties ar Noteikumu projektu 24-TA-1084 “Valsts nosaukuma vai karoga attēla izmērs ir vismaz puse no pārdošanas cenas norādes, bet augstumā ne īsāks par vienu centimetru”, apzināmies, ka tas nav izpildāms, jo šobrīd esošo cenu zīmju izmēri neļauj to īstenot. Pieņemot šādu normu, veikalos “top!” būtu jāmaina visas cenu līstes uz lielākām un veikalos jāsamazina sortiments, lai spētu izvietot lielākas cenu zīmes, kur izvietota visa nepieciešamā informācija atbilstošos izmēros, kas nav tikai ražošanas valsts. Šobrīd vairāki tirgotāji, tai skaitā veikalu tīkls “top!”, ir izstrādājuši cenu zīmju paraugus, lai informētu atbildīgo ministriju par to, kā izskatīsies cenu zīmes, ja tiks pieņemtas šādas izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā, patiešām ļoti ceram, ka tiksim sadzirdēti un tiks rasts kompromiss.
📍Vairāk lasi:

Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos? – Latvijas Tirgotājs 2024. janvāris / februāris / marts Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos? Saruna ar Ilzi Priedīti, veikalu tīkla “top!” valdes locekli un mārketinga direktori Kā Jums sokas tirdzniecībā šogad, kādas ir galvenās problēmas? Un jautājums par karogiem preču marķējumā – vai...