H2Latvia

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunīgajiem resursiem Latvijā ir plašas.
Šis ir viens no virzieniem, kur attīstīties arī ostām, īpaši tādai ostai kā Ventspils, jo
➡️jaudīgi elektroenerģijas pieslēgumi
➡️iespējas organizēt produktu uzglabāšanu un eksportu
➡️prasmes un zināšanas darbam ar bīstamajiem produktiem
➡️Ventspilī ir Baltijas jūrā šobrīd viens no lielākajiem uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksiem fosilajiem naftas, naftas ķīmijas un gāzveida produktiem, ko var pārorientēt jauno produktu apstrādei.

✅Ventspils ir vienīgā osta Latvijā, kura jau ir noslēgusi ilgtermiņa apbūves tiesību līgumu ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai un komersants ir uzsācis ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

Vairāk par ūdeņraža ekonomikas panākumiem un izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā šajā db.lv rakstā https://www.db.lv/zinas/udenraza-izmantosana-baltija-pagaidam-vel-bernu-autinos-516079

H2Latvia

Prieks redzēt nākamo attīstības stadiju projektam Latvijas pusē, kuru to vada Vidzemes plānošanas reģions! Tiek plānots izstrādāt uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepciju Vidzemes reģionam un Dienvidigaunijas reģionam! 🇱🇻 🇪🇪
Smagā kravas autotransporta dekarbonizācijā ūdeņradim ir lieliskas perspektīvas un priekšrocības salīdzinājumā ar baterijām. 🚛
Gaidīsm darba rezultātus jau š.g. novembrī.

Ūdeņraža ielejas (ekosistēmas) ir veids kā iedarbināt ūdeņraža vērtību ķēdi noteiktā reģionā.
Septembra sākumā piedaloties HUSUM WIND Expo, mums radās iespēja no kuras būtu grūti atteikties ūdeņraža ekspertiem. Izstādes ietvaros tika organizēta tūre uz GP JOULE kompānijas īstenoto projektu eFarm.

eFarm ir viens no agrīnajiem Ūdeņraža ieleju projektiem, kurš demonstrē mobilitātes ekosistēmu. Projekts sevī ietver decentralizētu neliela mēroga zaļā ūdeņraža ražošanu no atjaunojamiem resursiem ( ) 5 lokācijās ar 0,225 kW PEM elektrolizes iekārtu katrā no tām. Projekta ietvarā ir arī 2 publiskās ūdeņraža uzpildes stacijas (HRS), 2 ūdeņraža degvielas šūnu autobusi, kas kursē regulārajos maršrutos un paris desmitu ūdeņraža degvielas šūnu pasažieru auto.

Bija lieliski būt lieciniekiem šim pilotprojektam, kurā zaļā ūdeņraža tehnoloģijas var parādīt savu sniegumu transporta (publiskā un privātā) sektorā. Šī bija diezgan acīmredzama atšķirība no bēdīgi slavenā projekta Rīgā, kur projekta ietvaros tika izveidota CO2 emitējošā pelēkā ūdeņraža ražošana no dabasgāzes ar mērķi nodrošināt jau pēc konstrukcijas un būtības vienu no zaļākajiem transporta līdzekļiem - elektriskos trolejbusus. 🥹😅

Liels paldies Jean-Marie Poignon no GP JOULE par lielisko ekskursiju un saturīgo sarunu! 👏

Latvijas Ūdeņraža alianses dalībnieki ir aktīvi veicinošo pasākumu organizēšanā Latvijā. Viena no tuvākā laika aktivitātēm ir ūdeņraža hakatons, kurā organizē alianses dalībnieki Latvenergo, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Riga Airport, Rīgas Brīvosta, Green-Tech Cluster un atbalstītāji Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA.
Pasākuma aprakst ir zemāk:
--------------------------------------------------------------------------
No 6. līdz 8. oktobrim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), Ķengaraga ielā 8, sadarbībā ar vadošiem Latvijas uzņēmumiem un organizācijām, notiks starptautisks hakatons "Hydrogen X Future Hackathon", kas veltīts šobrīd aktuālajai ūdeņraža tematikai un atjaunīgajiem energoresursiem. Hakatona galvenā balva – 3000 EUR!
Piedalies hakatonā un esi daļa no nākotnes, enerģijas risinājumus atrodot kopā ar Latvenergo, Riga Airport, Rīgas Brīvosta, Green-Tech Cluster, kuri ir sagatavojuši izaicinājumus īpaši šim pasākumam:
* “Pakalpojumi, biznesa modeļi un tehnoloģijas AS “Latvenergo” ūdeņraža biznesam”
* “Maza mēroga H2 ieleja”
* “Ūdeņraža izmantošanas un komercializācijas iespējas Rīgas ostā”
* “Biznesa modelis Zaļajam Amonjakam Latvijā un Eiropā” (lokālais risinājums projekta projekta ietvaros)

Hakatonu atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centrs.

Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja radošā un inovatīvā gaisotnē attīstīt savas idejas, sastapt domubiedrus, kā arī gūt vērtīgas zināšanas un paplašināt savu kontaktu tīklu, tiekoties ar pieredzējušiem mentoriem un nozares profesionāļiem.

Hakatona pirmajā dienā dalībnieki veidos komandas, kopā ar mentoriem tās attīstot, lai pasākuma noslēgumā, 8. oktobrī – Ūdeņraža un degvielas šūnu dienā – prezentētu potenciāli komercializējamu rezultātu saistībā ar ūdeņradi kā nākotnes enerģijas avotu, kas ļautu veicināt oglekļa neitrālu kursu Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Pasākumā būs arī klausāmas ekspertu lekcijas, kurās hakatona dalībnieki varēs uzzināt par produkta komercializācijas ciklu – no idejas līdz gatavam un pārdodamam produktam, tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta akseleratoru un jaunuzņēmumu videi Latvijā.

- Dalība "Hydrogen X Future Hackathon" ir bez maksas.
- Pieteikšanās pasākumam līdz 6. oktobrim.
- Hakatonu organizē LU CFI un LU CFI Fonds.

Vairāk informācijas par “Hydrogen X Future Hackathon” norisi, izaicinājumiem un reģistrācija dalībai pasākumā: bit.ly/h2future2023
Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt uz [email protected]

Š.g. 7. septembrī bija lieliska iespēja prezentēt projektu (Baltijas jūras pārrobežu ūdeņraža ielejas izveidošana) vietējiem un ārvalstu ekspertiem konferences SILTUMAPGĀDE UN ENERGOTEHNOLOĢIJAS 2023 ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot savstarpēji saistītu pārrobežu ūdeņraža ekosistēmu (savienotas ūdeņraža ielejas) un noteikt ūdeņraža ekonomikas pamatu Ziemeļvalstu - Baltijas valstu reģionā.

Konferences ietvaros paneļdiskusijā “Ūdeņraža tehnoloģiju loma un iespējas to integrācijai energoietilpīgajās nozarēs” mums bija vērtīga diskusija par potenciālu Latvijas ekonomikā.
Paldies panelistiem Kaspars Liepiņš (H2Latvia), Jānis Pāvuls (SIA Greenpowers), Aleksandrs Andrejevs (Baltic Hydrogen Group | MP Industries OU) un Raitim Kalniņam (Biorefic) par vērtīgo diskusiju un Armanda Vilciņa par lielisko moderēšanu!
Paldies organizatoriem Dienas Bizness Konferences par interesantā pasākuma organizēšanu!

Aicinām visus tehnoloģiju interesentus septembrī apmeklēt Dienas Bizness Konferences rīkoto konferenci - SILUMAPGĀDE UN ENERĢIJAS TEHNOLOĢIJAS 2023.
Ja jūs interesē un tā loma enerģētikā un citos sektoros aicinām pievienojies pasākuma 2. dienas (7. Septembris) norisēm. Šajā dienā pirmā sesija -
“ENERĢĒTIKAS TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBA UN FOKUSS UZ ATJAUNOJAMIE ENERĢIJAS RESURSI - Iespējas un izaicinājumi no investoru perspektīvas” būs veltīta ūdeņraža tehnoloģijām.
Mūsu pārstāvis Kaspars Liepiņš iepazīstinās ar iespējām, ko sniedz Latvijas dalība Baltijas jūras pārrobežu ūdeņraža ielejas izveidē (projekts ).

tēmas šajā sesijā prezentēs arī Simo Säynevirta (ABB Electrification | Hydrogen Cluster Finland) un Marko Virkebau (Stargate Hydrogen).
Sesiju noslēgs paneļdiskusija, kurā piedalīsies Kaspars Liepiņš (H2Latvia), Jānis Pāvuls (SIA Greenpower), Aleksandrs Andrejevs (Baltic Hydrogen Group | MP Industries OU) un Raitis Kalniņš (Biorefic).

Informācija par konferenci ir šeit:
https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

SILTUMAPGĀDE UN ENERGOTEHNOLOĢIJAS 2023 - Dienas Bizness Energoresursu krīze Eiropā un tai sekojošā inflācija iepriekšējā apkures periodā Latvijā radīja pamatīgu siltumenerģijas un elektroenerģijas apgādes pakalpojumu sadārdzinājumu, kas vistiešākajā mērā ietekmēja gan Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, gan rūpniecisko ražotāj...

Eiropas Clean Hydrogen Partnership š.g. jūlija sākumā ir publicējusi visnotaļ interesantu aptauju, kura ir veikta visās 27 Eiropas Savienības valstīs par Ūdeņraža tehnoloģijām - “Awareness on Hydrogen technologies”. Aptauju 2022. gada septembrī veica Gallup un Latvijā tās ietvaros tika aptaujāti 1007 respondenti.

Neliels ieskats un salīdzinājums ar Eiropas vidējo rādītāju ir attēlos.

Pāris novērojumi un tendences ko iezīmē šīs aptauja:
🔸 Latvijā salīdzinoši daudzi pazīstami vai vismaz kaut ko ir dzirdējuši par ūdeņraža tehnoloģijām 7 no 10 cilvēkiem. Eiropā vidējie tie ir 8 no 10 cilvēkiem (precīzāk 82% respondentu).
🔸 59% no respondentiem Latvijā vēlētos uzzināt ko vairāk par . Eiropā vidēji šis skaitlis ir 71%.
🔸 Latvijā nedaudz mazāk kā Eiropā 83% pret 90% cilvēku uzskata par izaicinājumu enerģētikas atkarību no citām valstīm. Te laikam jāsaka paldies Daugavas HESiem.
🔸 52 % no Latvijas respondentiem uzskata ka ūdeņradis ir labs risinājums veicināšanai. Eiropā tādu vidēji ir vairāk 70%.
🔸 55 % no Latvijas respondentiem uzskata par ilgtspējīgu enerģijas avotu. Eiropā atkal šādu cilvēku ir vairāk 69%.
🔸 Latvijā salīdzinoši mazāk cilvēku nekā Eiropā vēlētos pārsēsties uz H2 auto – 5 % pret 11%.
🔸 39% no Latvijas respondentiem uzskata ka ūdeņradis ir tik pat drošs enerģijas nesējs kā citi enerģijas avoti. Eiropā tādu cilvēku ir 59%.
🔸 Lieku reizi apstiprinājās arī tendence ka Latvijas iedzīvotāji ir mazāk nobažījušies par SEG emisijām un gaisa piesārņojumu. Nav arī dīvaini izglītošana vides jautājumos un klimata krīzes cēloņos un likumsakarības nav bijusi valdības ministriju, piem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rūpe. Vai kaut kas mainīsies ar Klimata un enerģētikas ministrijas parādīšanos rādīs tikai laiks.
🔸 Ar augstāk minēto iespējams arī sasaucas cēloņsakarība ka tika 40% Latvijas respondentu ir izrādījuši gatavību maksāt vairāk par tīru enerģiju un tās nesējiem. Eiropā vidējais skaitlis ir stipri lielāks 63%.

Informācija par aptaujas rezultātiem ir šeit:

https://www.clean-hydrogen.europa.eu/media/news/what-do-europeans-know-about-hydrogen-technologies-2023-07-07_en

Valstu dati ir lejupielādējāmā arhīvā:

https://www.clean-hydrogen.europa.eu/document/download/22ab697d-828a-4e03-b6ce-ab151bb73289_en?filename=5359%20Factsheets%20Final.zip

Ūdeņraža tehnoloģiju un projektu līdervalstu vidū ir Norvēģija. Patlaban viens no lielākajiem paziņotajiem projektiem Ziemeļvalstīs ir projekts. Projekts patlaban ir attīstības stadijā un tā ietvaros ir paredzēts uzstādīt 270 MW jaudas elektrolīzes iekārtas kuru darbinās elektroenerģija no hidroelektrostacijas. Projekta ietvaros tiek plānots arī eksports ar jūras transportu. Šādējādi tiks dots pienesums plāna realizācijai ūdeņraža importa ES jomā.
Projekta tālākai virzībai šodien (27.06.) projekta attīstītāji kompānija Provaris Energy un lielas jauda elektrolīzes iekārtu ražotājs Norwegian Hydrogen parakstīja sadarbības vienošanos.
Saitē zemāk ir lielisks video kas ilustrē ši projekta attīstības vizualizāciju.
Vai šāda veida projekti var tapt izmantojot pieaugošās ģenerācijas jaudas ( un )? Domāju ka var piekrist, ja tas ir iespējams Norvēģijā, tad to varētu realizēt arī Latvijā. Nav grūti iedomāties šāda projekta tapšanu Kurzemes piekrastē, piemēram Ventspils brīvosta / Port of Ventspils, no kurienes kuģis ar saspiesto H2 varētu doties uz kādu no H2 importa ostām kuras patlaban aktīvi top Vācijā un Nīderlandē.

https://www.provaris.energy/fjordh2

FjordH2 Animation Compressed hydrogen. A first mover in green hydrogen production and export.

Aizvadītajā nedēļā 2023 ietvaros viesojāmies . Kopā ar nozares ekspertiem un pārstāvjiem dalījāmies zināšanās un informācijā par aktuālajiem projektiem ūdeņraža attīstībā Latvijā!
Bija pagodinājums piedalīties un iepazīstināt interesentus un entuziastus ar Baltijas ūdeņraža ekosistēmas (ielejas) izveides projektu . Projekta mērķis ir veidot savienoto ekosistēmu (ražošana – uzglabāšana – transports – patēriņš) tīklu plašā Baltijas jūras reģionā. Tas ir liels solis integrētas ūdeņraža ekonomikas izveidei ap Baltijas jūru, kas vienotu Skandināviju un Baltiju savstarpējai sadarbībai un attīstībai un veidotu eksporta koridoru uz Rietumeiropu.

Pasākumā savus projektus prezentēja arī:
• Vidzemes plānošanas reģions projekta eksperts Arturs Dombrovskis iepazīstinot ar HyTruck – ūdeņraža uzpildes staciju smagajam transportam tīkla izveides projektu
• K. Pētersone, Vidzemes plānošanas reģions pārstāve dalījās ar ieskatu H2Value – (reģionālā) transportā projektu
• Par ūdeņraža vertikāles integrēšana vietēja ekonomikā runāja "MP Industries” pārstāvji Martins Brinins un Kaspars Avots.

Pasākuma noslēgumā norisinājās diskusija kurā aizvadījām sarunas par nākotnes scenārijiem un ūdeņraža potenciālu. Sarunu moderēja H2Latvia pārstavis Kaspars Liepiņš un panelī dalību ņēma:
• Vidzemes plānošanas reģions pārstāve K. Pētersone
• VALMIERA GLASS projektu daļas vadītājs Egils Kruzenbergs
• SIA ZAAO attīstības daļas vadītājs Martins Niklass
• SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis
• Vēja enerģijas asociācija padomes priekšsēdētājs G. Galviņš
• "MP Industries” pārstāvis Martins Brinins
• Valmiera.Valmieras novads pašvaldība domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pārdomāta resursu ražošana un izmantošana ir aktuāla nākotnes nodrošināšanai. Pāreja uz pilnīgu izmantošanu un tās uzkrāšanu tādos ilgtspējīgos enerģijas nesējos kā ir svarīgs solis valsts attīstībā un mums, nozares pārstāvjiem, ir gandarījum būt par šīs iniciatīvas virzītājiem!

Paldies organizatoriem Green-Tech Cluster, Valmieras Attīstības aģentūra, ekspertiem un paneļdiskusijas dalībniekiem, kā arī klausītājiem par iesaisti šajā nelielajā ieskatā par nākotnes iespējām enerģētikā!

̄ja

Iepazīsties ar Energoefektivitātes nedēļas pasākuma Ūdeņradis – tā iespējas lokālā līmenī ekspertiem! ⚡️

Jau šo piektdien, 16. jūnijā Hotel Wolmar Tērbatas ielā 16A, Valmierā aktuālos ūdeņraža projektus prezentēs un par ūdeņraža tehnoloģiju iespējām un attīstību Latvijā diskutēs nozares profesionāļi:
👨‍💼 Vidzemes plānošanas reģions projekta eksperts Arturs Dombrovskis;
👨‍💼 Vidzemes plānošanas reģions pārstāve Krista Pētersone;
👨‍💼 Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs;
👨‍💼 H2Latvia valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ūdeņraža Alianses darbības koordinators, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera projekta vadītājs Kaspars Liepiņš;
👨‍💼 "MP Industries" pārstāvis Mārtiņš Brīniņš;
👨‍💼 "MP Industries" tehniskais direktors Baltijā Kaspars Avots;
👨‍💼 Valmieras Stikla Šķiedra projektu daļas vadītājs Egils Kruzenbergs;
👨‍💼 SIA ZAAO attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Niklass;
👨‍💼 SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis;
👨‍💼 Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs, "Sunly" izpilddirektors Latvijā Toms Nāburgs;
👨‍💼 Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Uz tikšanos Valmierā 👉 https://greentechlatvia.eu/lv/energoefektivitates-nedela-2023/

Pasākumu organizē biedrība "Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris". Pasākumu finansiāli atbalsta Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Elektrum Energoefektivitātes centrs, Valmieras Attīstības aģentūra, Vidzemes plānošanas reģions un Liepājas enerģija. Tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) programmas 2021.-2027. gadam ietvaros saskaņā ar projekta "H2Value" granta līguma Nr. 101083881.

Papildināt zināšanas vienmēr ir vērtīgi, jo īpaši tādā perspektīvā atjaunīgās enerģijas jomā kā atkrastes vējš. 💨
8. jūnijā izmantojām lielisko iespēja ņemt dalību intensīvajā klātienes kursā “Jūras vēja enerģija” kurš norisinājās RTU - Rīgas Tehniskā universitāte
https://videszinatne.rtu.lv/en/intensive-course-offshore-wind-energy-08-06-2023/
Kurss deva vispatveroši ieskatu par atkrastes vēja parku darbību, no tp plānošanas, izbūves un apakalpošanas līdz mehāniskai un enerģētiskai pusei. Liels paldies World Forum Offshore Wind par šo iniciatīvu un pieredzējušajiem ekspertiem no vācijas, Martin Skiba, Friedrich Koch, Fabian Wilke un Jorg Asmussen par saturīgo lekciju.
Labu ieskatu par un tehnoloģiju iespējām kopējās enerģētikas sistēmas līdzsvarošanā palielinoties AER īpatsvaram sniedza Ignitis grupė Ignitis Renewables vadītājs Thierry Aelens.

Solās būt interesants pasākums ar labām prezentācijām par Latvijā uzsāktajiem projektiem un interesantu ekspertu paneļdiskusiju.

Ieskatam par šo tēmu, ūdeņraža tehnoloģijas jau patlaban spēj atrisināt uzņēmēju un pašvaldību izaicinājumus kurus esam piedzīvojuši līdz ar pagājušā gadā piedzīvotajām gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenu svārstībām. Ūdeņradi var izmantot gan mobilitātes, gan siltumapgādes un industriālā siltuma risinājumos.
Bez tam zaļā ūdeņraža tehnoloģijas dod iespēju veiksmīgi balansēt ražošanas jaudas padarot tās efektīvākas. Tas notiek akumulējot elektroenerģijas pārpalikumus, t.i. brīžos kad daudzskaitlīgie saules ģeneratori vai vēja turbīnas rada tik daudz elektroenerģijas kad tās ražošanas pārsniedz patēriņu, saražojot ar elektrolīzi zaļo H2.
Šo ūdeņradī uzkrāto enerģiju ir iespējams pēc tam garākā laika griezumā nekā to ļauj enerģijas uzkrāšanas baterijās pārvērst atpakaļ elektroenerģijā ar degvielas šūnām vai koģenerācijas turbīnām, līdzīgi kā mēs patlaban to darām ar TECiem izmantojot dabas gāzi. Šādā veidā ir iespējams uzturēt pozitīvu ekonomisko atdevi no AER, kurus savādāk būtu nepieciešams atslēgt pārprodukcijas laika posmos.
Līdz ar citiem risinājumiem tādiem kā balansēšanu H2 sniedz nepieciešamo elastību enerģētikas sistēmai.
Un atšķirība no citiem enerģijas nesējiem tādiem kā dabasgāze, degviela (fosilā) vai LPG var saražot, uzglabāt un patērēt mūsu pašu zemē padarot mūsu kopējo enerģijas sistēmu energoneatkarīgu.



See translation

Energoefektivitātes nedēļas ietvaros aicinām interesentus uz pasākumu Ūdeņradis – tā iespējas lokālā līmenī! ⚛

Lai uzzinātu vairāk par dažādiem aktuālajiem ūdeņraža projektiem un ūdeņraža tehnoloģiju attīstību Latvijā, diskusijas veicinās pasākuma moderators, H2Latvia valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ūdeņraža Alianses darbības koordinators, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera projekta vadītājs Kaspars Liepiņš.

Satiec Latvijas energoefektīvākos prātus un reģistrējies pasākumam 👉 https://greentechlatvia.eu/lv/energoefektivitates-nedela-2023/

Pasākumu organizē biedrība "Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris". Pasākumu finansiāli atbalsta Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Elektrum Energoefektivitātes centrs, Valmieras Attīstības aģentūra, Vidzemes plānošanas reģions un Liepājas enerģija. Tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) programmas 2021.-2027. gadam ietvaros saskaņā ar projekta "H2Value" granta līguma Nr. 101083881.

Iepazīsties ar Energoefektivitātes nedēļa pasākumiem 👉 https://greentechlatvia.eu/lv/energoefektivitates-nedela-2023/

Šogad Energoefektivitātes nedēļas ietvaros norisināsies trīs pasākumi Liepājā un Valmierā, kuru laikā dalībnieki varēs uzzināt vairāk par tādām tēmām, kā energoefektivitāte mājsaimniecībās, energoefektīvi risinājumi, ūdeņraža iespējas, klimatneitralitāte, ilgtspēja u.c.

✨ Pasākumā Liepāja - klimatneitrāla un vieda pilsēta 2030 apmeklētāji ir aicināti iepazīt dažādus Liepājas ilgtspējīgas attīstības piemērus un iesaistīties diskusijās par virzienu ceļā uz pilsētas klimatneitralitāti.

✨ Otrajā Energoefektivitātes nedēļas dienā Energoefektīvi risinājumi – ražoti Latvijā interesenti aicināti uzzināt vairāk par dažādiem Latvijā ražotiem un energoefektivitātes paaugstinošiem risinājumiem, kā arī apmeklēt viedo moduļu ēku “Greenbox”.

✨ Turpretī noslēdzošās Energoefektivitātes nedēļas dienas Ūdeņradis – tā iespējas lokālā līmenī dalībniekus aicinām uzzināt vairāk par aktuālajiem ūdeņraža projektiem, kā arī uzklausīt nozaru profesionāļu diskusijas par ūdeņraža tehnoloģiju iespējām un attīstību Latvijā.

🌱 Piesakies vienam vai vairākiem pasākumiem: https://greentechlatvia.eu/lv/energoefektivitates-nedela-2023/

Pasākumu organizē biedrība "Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris". Pasākumu finansiāli atbalsta Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Elektrum Energoefektivitātes centrs un Valmieras Attīstības aģentūra. Tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) programmas 2021.-2027. gadam ietvaros saskaņā ar projekta "H2Value" granta līguma Nr. 101083881.

Ūdeņraža nozare ar katru dienu sper jaunus soļus bezemisijas transporta attīstībā par šo jau kārtējo reizi pārliecinājāmies izstāde. Turpināsim apskatu par tajā pieredzēto ar šo pielietojuma aspektu.
Šobrīd visplašāko pielietojumu ūdeņradis ir radis mobilitātes un transporta nozarē. Tā galvenā priekšrocība ir spēja nodrošināt garākas braukšanas distances, īsāku degvielas uzpildes laiku un veiksmīgāku darbu pie smagākas slodzes, salīdzinājumā ar citiem bezemisiju transporta veidiem ( ). Turklāt zaļais ūdeņradis ir ilgtspējīgs nulles emisiju avots, padarot to par ļoti perspektīvu risinājumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta nozarē. Izstādē bija iespējams iepazīties ar ievērojama skaita uzņēmumu piedāvājumu, kas strādā pie degvielu šūnu un iekšdedzes dzinēju risinājumiem mobilitātes lauciņā.
Nesen Cummins Inc jaunizveidotais brends Accelera kurš apvieno jaunās enerģijas risinājumus iepazīstināja ar radīto ceturtās paaudzes degvielas šūnu, kas ir efektīvs risinājums transportam ar lielu enerģijas apjoma nepieciešamību, un tādējādi var sekmīgi aizstāt fosilās degvielas iekšdedzes dzinējus industriālajā transportā.

MTU A Rolls-Royce Solution dalījās ar ražošanas (elektrolīzes) un arī izmantošanas iespējām viņu radītajam dzinējam.
Loop Energy Inc. prezentēja inovatīvo 120kW dzinēju, kā dizains ir radīt tā, lai to viegli varētu pielāgot individuāli, katram transporta līdzeklim un izmantošanas apjoma nepieciešamībai, resursu efektīvākai izmantošanai.
Pirmo gadu izstādē piedalījās arī Ķīnas lielākais mobilitātes risinājumu uzņēmums REFIRE, kas lepojas ar uzlabotu degvielas šūnu elementu sistēmu klāstu un ūdeņraža tehnoloģiju risinājumiem, kā arī dalījās ar svarīgiem stratēģiskās sadarbības sasniegumiem un realizētajiem projektiem.
Bija pārstāvēti risinājumi arī no AVL, GreenGT, Cellcentric, ALSTOM.
Plašāka informāciju par tehnoloģijām varat aplūkot attēlu galerijā un ražotāju mājas lapās.

Turpinam dalīties ar redzēto un lauciņos.

“Offgrid” ūdeņraža sistēmām ir būtiska nozīme ilgtspējīgu enerģijas risinājumu attīstībā, nodrošinot tīru un uzticamu enerģijas ražošanu apgabalos un vietās, kur piekļuve tīklam ir ierobežota, vai arī kad uzņēmums vai mājsaimniecība apzināti meklē risinājumus savas darbības “autonomizācijai” no elektrotīkla sadales operatoru (DSO / TSO) tarifu politikas.

Uzglabājot (lieko) zaļo enerģiju ūdeņraža veidā, ārpus tīkla sistēmas ļauj to izmantot elektroenerģijas ražošanai, siltumam/dzesēšanai un transportam, tādējādi veicinot enerģētisko neatkarību un samazinot oglekļa emisijas.

Inovāciju izstādē bija apskatāmi franču kompānijas Hensoldt pilna izmēra risinājums gan augsta blīvuma (kompresēta) ūdeņraža uzglabāšanai kompozītmateriālu gāzes cilindru konteineros, gan degvielas šūna (arī konteinerizētā risinājumā). Šī sistēma pilnībā spēj nodrošināt no tīkla autonomu risinājumu elektroenerģijai un siltumenerģijai, teritorijās un vietās, kur nav iespējams pieslēgties kopējam tīklam.

Ja šādu sistēmu integrē ar ūdeņraža lokālas elektrolīzes iekārtu kura ņem enerģiju no un/vai tad tā dod iespēju uzkrāt elektroenerģiju enerģijas nesējā - H2, lai vēlāk, kad atjaunīgās enerģijas avoti nespēj ražot pietiekamu enerģijas daudzumu, atgrieztu to atpakaļ enerģijā. Šo rizinājumu pazīst kā ūdeņraža mikrotīklu. Risinājums ir dabai draudzīgs, ir kluss darbībā un neprasa sarežģītus loģistikas plānojumus, pretēji fosilajiem risinājumiem, kam regulāri nepieciešama resursu (degvielas) piegāde.

Vairāk par mikrotīkla sistēmu iespējams uzzināt tehnoloģiju brošūrās: https://www.hannovermesse.de/apollo/hannover_messe_2023/obs/Binary/A1230938/Datasheet-H2_Grid_email.pdfhttps://www.hannovermesse.de/apollo/hannover_messe_2023/obs/Binary/A1230938/Brochure_H2DS_email.pdf

Sākoties vasaras sezonai atsākās lielās tehnoloģiju un inovāciju izstādes kuras arī mēs visnotaļ aktīvi apmeklējam. izstāde ir viens no lielākajiem nozares pasākumiem, kuru apmeklējot iespējams iepazīties ar plašu ūdeņraža tehnoloģiju un inovāciju klāstu no visas pasaules. Šeit un pāris turpmākajos ierakstos atskatīsimies uz šajā izstādē pieredzēto.
Zaļā elektrolīzes ražošanas un tā izmantošanas “sirds” ir elektrolīzes (electrolyser stack) vai degvielas šūnu kopas tehnoloģija (fuel cell
stack). Šī tehnoloģija nodrošina līdzstrāvas ražošanu ar degvielas šūnā notiekošo elektroķīmisko reakciju palīdzību. Viena degvielas šūna spēj ražot mazāk kā 1V enerģijas, kas nav pietiekams daudzums lielākajai daļai iekārtu, lai tās spētu funkcionēt. Risinājums ir atsevišķu degvielas šūnu apvienošana sērijveidā šūnu kopā.
Viena šūna vienkāršoti sastāv no bipolārajām plātnēm (anoda un katoda), kas darbojas kā konstruktīvs mugurkauls nodrošinot elektrovadītspēju un optimālu temperatūru iekārtas darbībai. Starp tām atrodas membrāna, kas ūdeņradi atdala no skābekļa pie elektrolīzes procesa vai to apvieno pie elektrības ģenerēšanas degvielas šūnā.
Izstādē bija apskatāmi vairāku kompāniju šūnu kopu tehnoloģiskie risinājumi un bija arī pārstāvētas interesantas inovācijas šajā jomā.

25. aprīlī Rīgā norisinājās Latvijas – Igaunijas biznesa forums “From connectivity to entrepreneurial creativity”.
Pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA un savās galvenā biroja telpās uzņēma Latvijas Mobilais Telefons.
Foruma mērķis bija uzņēmēju sadarbības veicināšana un kopīgas ekonomiskās politikas veidošana, kas attīstītu abu valstu ilgtermiņa sadarbību. Tika apspriests plašs tēmu loks sākot no inovāciju vadības, līdz enerģētikai, transportam un komunikācijām.

Pasākumu pagodināja ar savu klātbūtni un prezidenti Egils Levits un Alar Karis, kuri aizvadīja interesantu paneļdiskusiju par mūsu kaimiņvalstu kopīgu virzību pretim nākotnes ekonomikai un tās izaicinājumiem. Un, jā, vārdi un arī tika vairakkārt pieminēti.

Ar uzrunām uzstājās mūsu Ekonomikas ministrija ministre Ilze Indriksone k-dze un jaunieceltais Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Tiit Riisalo (Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium).

Visinteresantākās un arī atraktīvākās diskusijas bija paneļdiskusijā par abu valstu kopīgo ambīciju stiprināšanu inovāciju, tehnoloģiju un zaļās infrastruktūras jomā. Vispusīgajā ekspertu panelī dalību ņēma:
🔸 Viesturs Celmiņš (VEFRESH)
🔸 Ingmārs Pūķis (Latvijas Mobilais Telefons)
🔸 Andrejs Vasiļjevs (Tilde)
🔸 Kaspars Rožkalns (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA)
🔹 Marti Hääl (Alexela)
🔹 Mart Mägi (Omniva)
🔹 Getlyn Allikivi (Utilitas)

Pasākumu noslēdza vērtīga tīklošanās daļa.

Pirms neilga laika, 13. aprīlī, H2Latvia bija iespēja apmeklēt Viļņu, lai piedalītos pirmajā Francijas-Baltijas Ekonomikas forumā. Pasākumu organizēja Francijas un Lietuvas Tirdzniecības kamera un Francijas Ārējās tirdzniecības padomnieki (CCE), ar mērķi veicināt pastiprinātu sadarbību starpvalstu ekonomisko sadarbību transporta un enerģētikas jomās.
Foruma laikā bija lieliska iespēja satikt un padiskutēt gan ar vietējiem politikas veidotājiem, vietējo uzņēmumu pārstāvjiem, franču investoriem, kā arī ar dažādu nozaru ekspertiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas.

Foruma ietvaros trīs diskusiju paneļos tika diskutēts par:
- “Rail Baltica” projekta attīstību,
- Enerģētikas tirgu attīstību un zaļo enerģiju,
- Transporta un Loģistikas ķēžu aktualitātēm Eiropā un Baltijā.

Interesanta diskusija izvērtās Enerģētikas panelī. Tajā dalību ņēma VIRŠI (Janis Bethers), Eolus Vind AB (Olavs Ķiecis), Ignitis grupė, Klaipedos Nafta, VINCI Energies, Expertconnect. Tika pārrunāts par atjaunīgās enerģijas projektu aktualitātēm un izaicinājumiem to realizācijā un kompānijas dalījās ar savu sniegumu un ieguldījumu projektu attīstībā.

Paldies Chambre de Commerce Franco-Lituanienne par šī vērtīgā sadarbības foruma organizēšanu un Ambassade de France en Lettonie / Francijas vēstniecība Latvijā par uzaicinājumu!