Veģetatīvās Distonijas Centrs

Vārds "veģetatīvā distonija" daudziem var asociēties ar stāvokli, kurā cilvēks ir pastāvīgā stresa stāvoklī, vai ir nepamatoti trauksmains, nomākts, bez spēka vai motivācijas ko darīt, piedzīvo panikas lēkmes. Tomēr, kā zināms, veģetatīvo distoniju bieži vien pavada arī virkne fizisku simptomu, kas ir ne mazāk nozīmīgi. Pat vairāk – ir fiziski simptomi, kas dažiem var radīt lielāku diskomfortu nekā trauksme vai panikas lēkmes, ar ko, pēc klientu vārdiem, vēl varētu samierināties. Tieši tā tas bija Veltas gadījumā.

Viens no veģetatīvās distonijas izraisītajiem diskomfortiem Veltai bija saistīts ar vēdera darbību. Precīzāk, viņai bija ciets vēders un reta vēdera izeja. Velta bija apmeklējusi gastroenterologu un veikusi visus nepieciešamos izmeklējumus, taču nekādas novirzes no normas netika atklātas. Kādam tas var likties nenozīmīgi, taču, ja cilvēks ēd pietiekami, bet vēdera izeja ir tikai reizi nedēļā vai retāk un tas notiek ar grūtībām, tas ir nopietns diskomforts, kas spēj būtiski ietekmēt ikdienas pašsajūtu.

Ar Veltas veģetatīvās distonijas simptomiem tikām galā salīdzinoši ātri, lai gan tas nebija bez grūtībām. Tas prasīja apmēram 12 seansus, taču Veltas vēdera darbība nemainījās – citu sūdzību vairs nebija, vienīgi problēmas ar vēdera izeju.

Kad veģetatīvās distonijas simptomi bija izzuduši, koncentrējāmies uz vēdera darbības uzlabošanu kā atsevišķu problēmu. Pēc otrā seansa parādījās nelielas izmaiņas, taču tās vēl nebija pietiekami nozīmīgas, lai tās skaidri saistītu ar terapiju. Pēc trešā seansa vēdera izeja kļuva regulāra, un pēc ceturtā tā notika katru dienu bez problēmām. Pēc vēl diviem seansiem varēju teikt, ka visas Veltas veģetatīvās distonijas izraisītās veselības problēmas bija pilnībā atrisinātas.

Veģetatīvo distoniju raksturo dažādi fiziski un emocionāli simptomi, kuriem medicīnisks izskaidrojums bieži vien nav rodams – medicīniskajos izmeklējumos novirzes no normas netiek konstatētas. Līdz ar to ārstēšana var būt izaicinoša, jo simptomi pastāv, bet medicīna "nezina", ko ārstēt. Bieži vien šādas problēmas tiek klasificētas kā veģetatīvās distonijas daļa, lai gan tās ne vienmēr tieši saistītas ar šo stāvokli. Veltas gadījumā vēdera darbības traucējumi nebija tieši saistīti ar veģetatīvo distoniju, taču viņas terapijas ietvaros tika atrisinātas arī šīs problēmas.

Šādas, ne līdz galam izskaidrojamas problēmas, ko nevar konstatēt ar medicīnisko analīžu palīdzību, ir daudz, un, ja arī tu ar tām esi saskāries, neatliec un vērsies pēc palīdzības. Ir daudzas problēmas, kuras var atrisināt, un pietiekami daudz pieeju, lai uzlabotu arī tavu dzīves kvalitāti.

Liels paldies par Jūsu atsauksmēm!

Veģetatīvā distonija bieži ir sarežģīts process, kas skar mūsu domas, emocijas un fizisko ķermeni. Bieži vien mēs nepamanām, kā viens no šiem aspektiem sāk dominēt un radīt problēmas ikdienā. Šis tests ir izveidots, lai palīdzētu tev labāk saprast, kura no šīm trim jomām šobrīd prasa vislielāko uzmanību — vai tās ir negatīvas domas, emocionālā nestabilitāte vai nepietiekama rūpe par ķermeni. Rezultātos tu saņemsi ne tikai ieskatu, kur meklēt atbildes, bet arī norādes, kā sākt strādāt pie uzlabojumiem.

Atbildi uz jautājumiem atklāti un godīgi, un izpratne par savu pašsajūtu var kļūt par tavu ceļu uz līdzsvaru.

1. Kad sastopies ar grūtībām, kāda doma tev visbiežāk ienāk prātā?

A) “Es tikšu galā.”
B ) “Man viss ir par daudz.”
C) “Es nevaru to izdarīt.”

2. Kā tu jūties, kad esi pakļauts lielam spiedienam vai stresam?

A) Nemierīgs un satraukts
B )Dusmīgs vai sarūgtināts
C) Izsmelts un fiziski vājš

3. Kā tavs ķermenis reaģē, kad tu piedzīvo stresu vai trauksmi?

A) Man sāp galva vai vēders
B ) Man paātrinās sirdsdarbība un es sāku svīst
C) Es jūtos ļoti sasprindzis un noguris

4. Kā tu pārvaldi savas emocijas, kad notiek kaut kas negaidīts vai nepatīkams?

A) Es mēģinu saglabāt mieru, bet dažreiz izjūtu lielu spriedzi
B ) Man ir grūti pārvarēt skumjas vai dusmas
C) Es cenšos ignorēt savas emocijas, taču tās vēlāk kļūst spēcīgākas

5. Kad ir daudz darāmā, kā tu reaģē fiziski?

A) Es kļūstu nemierīgs un man grūti koncentrēties
B )Es jūtos pārguris un man sāk trūkt enerģijas
C) Man šķiet, ka mans ķermenis vienkārši atsakās sadarboties

6. Kā tu rīkojies, lai tiktu galā ar negatīvām domām?

A) Es mēģinu ignorēt tās, bet bieži tās atgriežas
B )Es cenšos mainīt negatīvās domas uz pozitīvākām
C) Es iestrēgstu negatīvās domās un nespēju tikt no tām vaļā

Rezultāti:

Skaiti, cik atbilžu tev bija A, B vai C, un uzzini, kura joma prasa visvairāk uzmanības.

- Vairāk atbilžu A: Tev nepieciešams strādāt pie domām. Tu bieži saskaries ar negatīvām domām, kas var radīt šķēršļus tavam progresam un izaugsmei. Vairāk par domu pārvaldību lasi rakstā "Domas".

- Vairāk atbilžu B: Tavs lielākais izaicinājums ir emocijas. Tu bieži piedzīvo emocionālu diskomfortu, kas var radīt grūtības tikt galā ar ikdienas stresu un situācijām. Skati rakstu "Emocijas", lai uzzinātu, kā efektīvi pārvaldīt savas emocijas.

- Vairāk atbilžu C: Tavas grūtības ir saistītas ar ķermeni. Fiziskie simptomi, ko izjūti, var būt signāls, ka tavs ķermenis nav līdzsvarā. Par ķermeņa pārvaldību un rūpēm par savu veselību vari lasīt rakstā "Ķermenis".

Iepriekšējos divos rakstos esam aplūkojuši domu un emociju pasaules ietekmi uz mūsu veselību, kā arī veģetatīvo distoniju kā iespējamās sekas, ja netiek ievērota domu un emociju higiēna. Šajā rakstā pievērsīsimies fiziskajam ķermenim, jo mūsu ķermenis ir pirmais, kurš izjūt negatīvu domu un emociju sekas, pat ja tas ir vesels. No otras puses, nevesels ķermenis ietekmēs gan mūsu domas, gan emocijas. Šī raksta pamats balstās uz seno teicienu: "Veselā miesā vesels gars."

Neveselīgs uzturs

Uzturs, kas satur pārmērīgi daudz cukura, piesātināto tauku un ātrās pārtikas, var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeņa paaugstināšanos un aptaukošanos. Šāds uzturs ne tikai rada fiziskas problēmas, bet arī negatīvi ietekmē ķermeņa enerģētisko līdzsvaru.

Vitamīnu, īpaši B grupas vitamīnu, magnija un citu būtisko minerālvielu trūkums var radīt disbalansu nervu sistēmā, izraisot trauksmi, nogurumu un veģetatīvās distonijas simptomus.

Mazkustīgs dzīvesveids

Regulāras fiziskās aktivitātes trūkums var samazināt sirdsdarbības efektivitāti, izraisīt svara pieaugumu un muskuļu vājumu, kas visi var ietekmēt autonomās nervu sistēmas līdzsvaru. Bez fiziskām aktivitātēm ķermenim ir grūtāk tikt galā ar stresu, kas var izraisīt pārmērīgu simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanos, radot "cīņas vai bēgšanas" reakciju.

Hronisks stress un miega trūkums

Hronisks stress ilgtermiņā var pārmērīgi stimulēt simpātisko nervu sistēmu, izraisot traucējumus autonomās nervu sistēmas darbībā un veicinot veģetatīvās distonijas simptomus, piemēram, sirdsklauves, svīšanu, reiboņus un elpas trūkumu. Miega trūkums vai slikta miega kvalitāte var izjaukt ķermeņa dabisko ritmu, radīt hormonālo disbalansu.

Atkarības

Pārmērīga alkohola, narkotiku un stimulatoru lietošana var radīt nervu sistēmas disfunkciju un pastiprināt veģetatīvās distonijas simptomus. Smēķēšana, jo īpaši nikotīns, stimulē simpātisko nervu sistēmu, kas var izraisīt vai pastiprināt simptomus, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu.

Dehidratācija

Nepietiekams ūdens patēriņš var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus, kas ir būtiski normālai nervu un muskuļu funkcijai. Šādi traucējumi var radīt reiboņus un muskuļu krampjus.

Neveselīgs dzīvesveids būtiski ietekmē nervu sistēmu un var būt par pamatu veģetatīvās distonijas simptomu attīstībai. Uztura trūkumi, fiziskās aktivitātes trūkums, hronisks stress, miega trūkums un citas fiziskas problēmas rada apstākļus, kas veicina šī stāvokļa (veģetatīvās distonijas) attīstību. Lai mazinātu veģetatīvās distonijas risku, ir svarīgi uzturēt sabalansētu uzturu, veikt regulāras fiziskās aktivitātes, pārvaldīt stresu un nodrošināt kvalitatīvu miegu.

Veģetatīvā distonija ir komplekss stāvoklis, kurā apvienojas gan fiziskas, gan enerģētiskas disfunkcijas, kas savukārt ietekmē ķermeni un tā sistēmas. Tradicionālā medicīna koncentrējas uz simptomu mazināšanu un fizioloģisko cēloņu identificēšanu, taču es, kā energoterapeits, pievēršu uzmanību plašākam spektram, kurā iekļauta prāta, emociju un garīgā stāvokļa mijiedarbība ar fizisko ķermeni.

Ievērojot veselīga dzīvesveida pamatprincipus – ar to domājot veselīgu domāšanu, emocionālo inteliģenci un rūpes par fizisko ķermeni – mēs varam ne tikai izvairīties no saskaršanās ar veģetatīvo distoniju, bet arī uzlabot savu dzīves kvalitāti praktiski jebkurā dzīves sfērā.

Iepriekšējā “Veģetatīvās distonijas centrs” rakstā “Domāšana” mēs aplūkojām, kā domāšanas procesi var novest pie veģetatīvās distonijas, un, pretēji, kā, ievērojot domāšanas higiēnu, var no tās izvairīties.

Šajā rakstā pievērsīsimies emocijām. Ja domāšana ir kognitīvs process, kas ietver loģisku spriešanu, analīzi un lēmumu pieņemšanu, tad emocijas ir jūtas, kas rodas kā reakcija uz pieredzi un bieži vien ietekmē mūsu garastāvokli un reakcijas. Būtiski saprast: tāpat kā domas ietekmē mūsu pašsajūtu, tā arī emocijas ietekmē mūsu domāšanu.

Kā rodas sliktas emocijas

Sliktas emocijas, piemēram, trauksme, dusmas, skumjas vai bailes, rodas kā reakcija uz dažādiem ārējiem un iekšējiem faktoriem. Tās bieži vien izsauc negatīvas domas, stress, neatrisināti konflikti, traumatiski notikumi vai ilgstoša spriedze. Kad saskaramies ar situācijām, kas neatbilst mūsu cerībām vai rada apdraudējuma sajūtu, mūsu ķermenis un prāts reaģē ar negatīvām emocijām. Nepārtraukts negatīvs domāšanas veids vai pārmērīga koncentrēšanās uz problēmām var vēl vairāk pastiprināt šīs emocijas.

Kā sliktas emocijas var novest pie veģetatīvās distonijas

Veģetatīvā distonija ir sarežģīts stāvoklis, kas var attīstīties ilgstošas emocionālas spriedzes un negatīvu emociju ietekmē. Mūsu veģetatīvā nervu sistēma, kas regulē ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdsdarbību, asinsspiedienu, gremošanu un elpošanu, ir cieši saistīta ar mūsu emocionālo stāvokli. Kad piedzīvojam ilgstošu stresu, trauksmi vai citus negatīvus emocionālos stāvokļus, mēs šo sistēmu varam izvest no dabiskā līdzsvara, un to ne vienmēr var viegli atjaunot paša spēkiem.

Sliktas emocijas, kas netiek ilgstoši pārvaldītas, var radīt pastāvīgu ķermeņa un prāta spriedzi. Tas var izraisīt simptomus, piemēram, sirds ritma traucējumus, reiboni, galvassāpes, miega traucējumus un hronisku nogurumu, kas bieži vien saistīti ar veģetatīvo distoniju. Lai gan veģetatīvā nervu sistēma spēlē svarīgu lomu šī stāvokļa attīstībā, tikpat būtiski ir atzīt, ka mūsu emocijas un psiholoģiskais stāvoklis tieši ietekmē mūsu veselību.

Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savām emocijām un meklēt veidus, kā mazināt stresu un uzlabot emocionālo līdzsvaru. Laikus risinot emocionālus konfliktus un praktizējot veselīgus stresa pārvaldības paņēmienus, var samazināt veģetatīvās distonijas simptomu rašanos un uzturēt labu emocionālo veselību.

Emocionālā inteliģence

Lai uzturētu labu emocionālo veselību, ir svarīgi attīstīt un pilnveidot savu emocionālo inteliģenci - spēju atpazīt, izprast, pārvaldīt un ietekmēt savas emocijas. Tā ir būtiska prasme, kas ietekmē to, kā mēs mijiedarbojamies ar citiem, pieņemam lēmumus un orientējamies sociālās situācijās. Lai izkoptu un attīstītu savu emocionālo inteliģenci, ir svarīgi attīstīt sevi sekojošos virzienos:

Apzināšanās

Spēja atpazīt un izprast savas emocijas, to stiprās un vājās puses, vērtības un motivācijas, kā arī to ietekmi uz citiem. Tas ietver arī godīgu pašvērtējumu.

Paškontrole

Spēja pārvaldīt vai novirzīt savas emocijas, īpaši stresa vai grūtos apstākļos. Tas ietver arī spēju pārdomāt pirms rīkošanās un uzturēt kontroli pār saviem impulsiem.

Motivācija

Vēlme strādāt iekšēju iemeslu dēļ, piemēram, līdzsvara un harmonijas sajūtas, prieka par uzdevumu izpildi, zinātkāres vai vēlmes sasniegt personīgos mērķus. Šiem mērķiem ir dziļāka nozīme nekā tikai materiālais atalgojums vai statuss.

Empātija

Spēja saprast un dalīties ar citu cilvēku jūtām. Tas ietver citu emociju atpazīšanu, izpratnes izrādīšanu un jutīgumu pret viņu vajadzībām un bažām.

Sociālās prasmes

Spēja pārvaldīt attiecības, veidot jaunus kontaktus, motivēt un iedvesmot citus. Tas ietver efektīvu komunikāciju, konfliktu risināšanu un komandas darbu.

Rakstot par emocijām un to ietekmi uz veģetatīvo distoniju, apzinos, ka šis raksts daudzviet sasaucas ar rakstu par domāšanu. Tajā nav pretrunas - mēs praktiski nevaram atdalīt domas no emocijām un emocijas no domām. Domas un emocijas ir cieši saistītas, mūsu domas bieži ietekmē, kā mēs jūtamies, un mūsu emocijas var ietekmēt to, kā mēs domājam. Šī saikne ir būtiska cilvēka pieredzes daļa, un tā ietekmē mūsu uzvedību, lēmumu pieņemšanu un reakcijas uz dažādām situācijām.

Viens no biežāk minētajiem iemesliem, kas var novest pie veģetatīvās distonijas, ir dzīvesveids — proti, veģetatīvā distonija kā sekas noteiktām dzīvesveida izvēlēm un ieradumiem, kā problemātiska dzīvesveida atbalss.

Bieži dzirdu no saviem klientiem: "Es taču dzīvoju veselīgi. Man nav kaitīgu ieradumu, ir laba izglītība, es strādāju atbildīgu darbu, man ir ģimene un bērni. Es dzīvoju tāpat kā mani draugi un paziņas, bet viņiem nav veģetatīvās distonijas." Tomēr, raugoties uz veģetatīvo distoniju no šāda skatupunkta, varu teikt, ka viss slēpjas niansēs, kurām, iespējams, ikdienā pievēršam vismazāk uzmanības.

Nevaru konkrēti pateikt, kas un kurā brīdī izraisīs veģetatīvo distoniju ar tās raksturīgajiem simptomiem, taču esmu pārliecināts, ka noteikti dzīvesveida aspekti un notikumi, ilgstoši uzkrājoties, var novest pie veģetatīvās distonijas vai kļūt par katalizatoriem tās izveidē.

Turpmākajos trīs rakstos par veģetatīvo distoniju aplūkošu dažādus šīs saslimšanas aspektus un to, kā no tās izvairīties. Protams, tas nenozīmē, ka, ievērojot visus profilaktiskos pasākumus, mēs nekad nesaskarsimies ar veģetatīvo distoniju, jo katra cilvēka tolerance pret noteiktām lietām ir ļoti individuāla.

Pirmajā rakstā pievērsīsimies negatīvas domāšanas ietekmei uz fizisko un psihisko veselību.

Saistībā ar veģetatīvo distoniju bieži dzirdēts uzskats, ka veģetatīvā distonija ir "tikai galvā," ar ko es personīgi nevaru pilnībā piekrist, lai gan zināma patiesība tajā ir. Ja runājam par "galvu," visbiežāk domājam tieši domāšanas procesu. Un tam, ko un kā mēs domājam, ir cieša saikne gan ar to, kā mēs jūtamies, gan ar veģetatīvo distoniju un citām fiziska un garīga rakstura saslimšanām.

Negatīva domāšana un pastāvīgas rūpes par ikdienas problēmām var būtiski veicināt veģetatīvās distonijas attīstību un saasināšanos. Hronisks stress un negatīvi domāšanas modeļi var ievērojami ietekmēt šo stāvokli. Lūk, kā tas notiek:

- Pastāvīga negatīva domāšana un raizēšanās var uzturēt ķermeni hroniskā stresa un briesmu stāvoklī, pārmērīgi aktivizējot veģetatīvo nervu sistēmu. Ilgstoši atkārtojot negatīvas domas un koncentrējoties uz negatīviem notikumiem, ķermenis var nonākt stresa stāvoklī, kas var izraisīt tādus simptomus kā sirdsklauves, reiboņi un gremošanas traucējumi.

- Pastāvīga negatīva domāšana var izraisīt kognitīvās deformācijas, piemēram, uztverot situācijas kā sliktākas nekā tās patiesībā ir vai uzskatot, ka nelielas problēmas ir nepārvaramas.

Ja cilvēks jau ir saskāries ar veģetatīvo distoniju, šādas izkropļotas domas palielina trauksmi un stresu, saasinot simptomus. Negatīva domāšana var arī pastiprināt jau esošos simptomus, radot sajūtu, ka ķermenis ir nekontrolējams, kas vēl vairāk palielina trauksmi un fizisko diskomfortu.

- Pastāvīga negatīva domāšana samazina cilvēka spēju tikt galā ar stresa situācijām un palielina uzņēmību pret fiziskiem un emocionāliem traucējumiem. Veģetatīvās distonijas gadījumā tas var padarīt simptomus izteiktākus, jo organisms reaģē uz stresu ar vēl spēcīgākiem simptomiem.

- Hronisks stress un negatīvas domas var iesprostot cilvēku apburtajā lokā, kurā fiziskie simptomi pastiprina trauksmi, bet trauksme pastiprina fiziskos simptomus.

- Negatīvas domas var ievērojami pazemināt miega kvalitāti, izraisot bezmiegu vai saraustītu miegu. Miega trūkums traucē organismam atjaunoties, kas izpaužas kā pastāvīgs nogurums, nespēks un galvassāpes. Miega traucējumi vēl vairāk palielina ikdienas stresu.

- Hronisks stress un negatīva domāšana var izpausties fiziskos simptomos, piemēram, muskuļu sasprindzinājumā un pat hroniskās sāpēs. Šie simptomi pastiprina vai rada diskomfortu un trauksmi, kas raksturīga veģetatīvās distonijas pazīmēm.

- Pastāvīgs stress un negatīva domāšana var pavājināt imūnsistēmu, padarot cilvēku jutīgāku pret slimībām, kas vēl vairāk noslogo organismu.

- Negatīva domāšana var novest pie sociālās atsvešināšanās un izolācijas, tādējādi atņemot sev apkārtējo atbalstu un sapratni.

- Negatīva domāšana var paaugstināt ķermeņa jutību, radot nepareizu iespaidu par ķermeņa reakcijām uz ilgstošu stresu, ko iespējams sajaukt ar nopietnām veselības problēmām. Tas var kļūt par apburto loku, kur negatīvās domas pastiprina fiziskos simptomus, kas savukārt palielina trauksmi un negatīvo domāšanu.

Kā redzams, negatīva domāšana un pastāvīgas rūpes var ievērojami pasliktināt fizisko un psihisko pašsajūtu, radot hroniska stresa un fizisko simptomu pastiprināšanās apburto loku. Ir svarīgi savlaicīgi risināt negatīvos domāšanas modeļus, izmantojot stresa pārvaldības metodes un, ja nepieciešams, meklējot profesionālu palīdzību, lai uzlabotu vispārējo dzīves kvalitāti un novērstu iespējamu veģetatīvās distonijas simptomu attīstību un to tālāku eskalāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, cik svarīga ir domāšanas higiēna. Ir būtiski izveidot un ikdienā pielietot veselīgas domāšanas principus, veidojot veselīgu domāšanas modeli. Ar "veselīgu domāšanu" jāsaprot pozitīvu, konstruktīvu un līdzsvarotu domu process, kas veicina emocionālo labklājību un palīdz cilvēkam efektīvi tikt galā ar dzīves izaicinājumiem. Veselīga domāšana nav tikai pozitīva domāšana, bet arī reālistiska un adaptīva pieeja situācijām. Tā ietver spēju kritiski domāt, apšaubīt negatīvas domas un meklēt praktiskus risinājumus problēmām.

Domāšanas higiēna attiecas uz praksi un ieradumiem, kas palīdz uzturēt prātu veselīgu un skaidru. Tāpat kā ķermeņa higiēna ir svarīga fiziskajai veselībai, domāšanas higiēna ir būtiska garīgajai veselībai. Šeit ir daži galvenie principi:

ATPAZĪT negatīvās domas

- Ievērot domas. Svarīgi ir pamanīt, kad prātā sāk parādīties negatīvas vai destruktīvas domas. Šādu domu atpazīšana ir pirmais solis uz to pārvarēšanu.
- Apšaubīt negatīvo. Ne vienmēr pieņemt negatīvās domas par patiesību. Apšaubiet to pamatotību un mēģiniet atrast līdzsvarotu skatījumu.

PRAKTIZĒT pozitīvu domāšanu

- Fokusēties uz risinājumiem. Kad sastopaties ar problēmām, koncentrējieties uz to risināšanu, nevis uz pašu problēmu. Pozitīva domāšana nozīmē koncentrēšanos uz iespējām, nevis šķēršļiem.
- Atzinības prakse. Regulāri praktizējiet pateicību, atgādinot sev par to, kas jums dzīvē ir labs. Tas palīdz pārvarēt negatīvas domas un uzturēt pozitīvu noskaņojumu.

RŪPĒTIES par garīgo labklājību

- Meditācija un relaksācija. Iekļaujiet ikdienas dzīvē meditāciju vai citas relaksācijas tehnikas, kas palīdz nomierināt prātu un mazināt stresu.
- Atpūta un miegs. Nodrošiniet sev pietiekamu miegu un regulāru atpūtu, lai prāts būtu atpūties un spējīgs domāt skaidri un racionāli.

SAGLABĀT līdzsvaru

- Kritiskā domāšana. Veselīga domāšana ietver spēju kritiski izvērtēt informāciju un situācijas, izvairoties no galējībām vai pārmērīgas dramatizēšanas.
- Pārvarēt perfekcionismu. Pieņemiet, ka kļūdas un neveiksmes ir normāla dzīves sastāvdaļa, un mācieties no tām, nevis pārmērīgi pārdzīvojiet vai vainojiet sevi.

SAMAZINĀT stresa avotus

- Prioritizācija un laika vadība. Mācieties efektīvi pārvaldīt savu laiku un prioritātes, lai samazinātu nevajadzīgu stresu un pārslodzi.
- Sociālais atbalsts. Uzturiet veselīgas attiecības un meklējiet atbalstu no draugiem, ģimenes vai speciālistiem, kad nepieciešams.

Ja esi jau saskāries ar veģetatīvo distoniju, veselīga domāšana, visticamāk, nebūs pietiekama, lai pilnībā pārvarētu simptomus. Taču veselīga domāšana un domāšanas higiēna ir būtiskas garīgās veselības uzturēšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Praktizējot šos principus, ikviens var uzlabot savu emocionālo labklājību, samazināt stresu un efektīvāk pārvarēt ikdienas izaicinājumus, tādējādi izvairoties no veģetatīvās distonijas vai vismaz atlikt un mazināt tās iespējamību.

www.vdce.lv

Pieteikšanās seansiem:
📞20005823
✉️[email protected]
Ivars Tilgalis

Pirmo reizi Inga ieradās pie manis pirms aptuveni desmit gadiem. Tas bija laikā, kad tikko biju sācis praktizēt atveseļošanas metodes, un "Veģetatīvās distonijas centrs" vēl nebija dibināts.

Strādāju ar dažāda rakstura veselības problēmām. Cik liels bija mans pārsteigums satikt Ingu no jauna! Toreiz, pirms desmit gadiem, Inga ieradās ar veģetatīvās distonijas simptomiem. Mēs veicām atveseļošanas kursu, un pēc tam mūsu ceļi šķīrās. Pa šiem desmit gadiem Inga bija izveidojusi ģimeni, viņai piedzima bērns, un dzīve ritēja bez liekiem sarežģījumiem.

Taču 2023. gadā Ingai tika veikta operācija, pēc kuras viņa uzzināja, ka operācijas laikā viņai bija apstājusies sirdsdarbība. Pēc šīs operācijas Ingai parādījās pirmās veģetatīvās distonijas pazīmes.

Inga atkal ieradās pie manis, veģetatīvā distonija izpaudās visā tās "krāšņumā" - sirdsklauves, reiboņi, grūtības elpot, pastāvīgas garastāvokļa maiņas, bezmiegs, raudulība un panikas lēkmes. Visizteiktāk šie simptomi izpaudās, kad Inga palika viena, lielveikalos un lidostā.

Veicām diagnostiku un uzsākām atveseļošanās kursu. Sasniedzām labus rezultātus, taču veģetatīvā distonija vēl nebija pilnībā uzveikta. Devu Ingai mēnesi pārtraukumu, pēc kura viņa atgriezās uz vēl pieciem seansiem. Tad sekoja trīs nedēļu pārtraukums un atkārtota vizīte.

Uz pēdējo vizīti Inga burtiski ielidoja manā kabinetā. Viņa stāstīja par savām brīvdienām un pieredzi iepirkšanās centrā "Alfa". Inga mierīgi pastaigājusi pa veikaliem, aizgājusi pusdienot un jutās kā pilnīgi normāls cilvēks. "Atkal jūtos kā cilvēks, varu mierīgi staigāt pa lielveikalu, nenāk panikas lēkmes, negribas ātri doties projām dēļ trauksmes. Pat aizgāju paēst, lai pārliecinātos, vai tiešām tā var būt," viņa stāstīja.

Kad teicu, ka atgriezīsim Ingu iepriekšējā dzīves ritmā un veselības stāvoklī, tie bija tikai vārdi, kuriem Inga ne īpaši ticēja. Taču manis teiktais piepildījās - Inga var mierīgi staigāt pa veikalu, atrasties vietās, kas agrāk radīja diskomfortu un trauksmi, un justies pilnīgi normāli, kā citi cilvēki. Man ir gandarījums par paveikto darbu ar Ingu, un par to, ka pēc tik daudz gadiem, kad viņai sākās veselības problēmas, viņa uzmeklēja mani, jo es biju palīdzējis jau agrāk.

Esmu gandarīts, ka mans darbs spēj pilnībā mainīt cilvēku dzīves kvalitāti.

Cieņā, Ivars Tilgalis

Milzīgs paldies par Jūsu atsauksmēm!

Pieteikšanās seansiem:
📞20005823
✉️[email protected]
Ivars Tilgalis

VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS CENTRS izmantotā metode atšķiras no tradicionālajiem psihologa vai psihiatra apmeklējumiem. Atveseļošanās seansi nenotiek sarunu formātā un tajos netiek izmantotas meditācijas vai afirmāciju praktikas.

Nonākšana stāvoklī, ko apzīmē ar terminu “veģetatīvā distonija,” bieži vien ir saistīta ar seniem vai aizmirstiem pārdzīvojumiem, traumām, zaudējumiem un pāridarījumiem. Šie ilglaicīgie pārdzīvojumi var kalpot kā katalizatori, kas veicina veģetatīvās distonijas attīstību. Lai gan šie pārdzīvojumi var būt vēlāko veselības un dzīves problēmu cēloņi, tie ir ļoti privāti, un es nekad neprasu tos atklāt vai atgriezties pie šīm atmiņām, izdzīvojot tās vēlreiz.

Pirmās vizītes laikā mēs rūpīgi atzīmējam visus diskomforta radušos simptomus un veicam diagnostiku. Tālāk uzsākam atveseļošanās kursu, kas tiek īstenots seansu veidā – seansi notiek reizi nedēļā. Pirms katra nākamā seansa pārskatām atzīmēto simptomu sarakstu un novērtējam to intensitātes mazināšanos un izzušanu. Atveseļošanās kurss turpinās līdz brīdim, kad pilnībā izzūd veģetatīvās distonijas simptomātika, atgriežas dzīvotprieks, miera un harmonijas sajūta. Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka šāds rezultāts tiek sasniegts vidēji 10-12 seansu laikā.

Ņemot vērā, ka ne visiem cilvēkiem ir ērti sveša cilvēka klātbūtnē dalīties ar savas dzīves notikumiem un pārdzīvojumiem, Veģetatīvās distonijas centrs piedāvātā atveseļošanās metode ir ļoti piemērota plašam cilvēku lokam un izteikti efektīva veģetatīvās distonijas uzveikšanai.

Ja arī Tu esi saskāries ar veģetatīvo distoniju, neatliec, piesakies vizītei un atgriez savas dzīves kvalitāti arī Tu!

www.vdce.lv

Zane ieradās ar sūdzībām par "miglainu" galvas sajūtu, krasām garastāvokļa maiņām un panikas lēkmēm. Tomēr viņas galvenās sūdzības bija par sirdsklauvēm, miega traucējumiem un tirpšanas sajūtu kājās.

Šie simptomi pirmo reizi parādījās Zanei pirms 17 gadiem. Mūsu darbs ar Zani notika pēc ierastās darba metodikas – veicām diagnostiku, izstrādājām seansu plānu un uzsākām atveseļošanās kursu.

Sākumā process nebija viegls un atgādināja "amerikāņu kalniņus" - dienas, kad Zane jutās ļoti labi, mijās ar dienām, kad simptomi atkal parādījās. Taču katru nedēļu bija redzams skaidrs nosakāms progress. Kādā sarunā ar Zani teicu, ka skatos uz cilvēkiem citādi - es skatos tālāk par šī brīža stāvokli. Sarunas doma bija sekojoša: "Es skatos uz to brīdi, kad Zane būs ne tikai atveseļojusies no veģetatīvās distonijas, bet arī mainījusi savu pieeju stresa situācijām un emociju ietekmi uz sevi."
Es biju pārliecināts, ka pēc gada šis laiks, kad Zanei bija veģetatīvās distonijas simptomi, būs palicis Zanes atmiņā kā tikai nepatīkams sapnis. Bet patiesais seansu rezultāts būs tad, kad Zane būs mainījusi to, kas viņu noveda pie veģetatīvās distonijas.

Patreiz ir pagājuši aptuveni divi gadi, un Zane laiku pa laikam nāk uz atkārtotiem seansiem, taču ne veģetatīvās distonijas dēļ. Veģetatīvās distonijas laiks ir palicis pagātnē. Zane patreiz ierodas uz profilaktiskiem seansiem sarežģītu dzīves situāciju laikā, gan darbā, gan privātajā dzīvē, kad izjūk sasniegtais iekšējais līdzsvars. Ar katru reizi es redzu, kā Zane mainās - kļūst līdzsvarotāka, labāk izprot, kā šādas situācijas viņu ietekmē, un kā ar tām strādāt. Tas ir patiesais rezultāts, par kuru es runāju.

Veģetatīvās distonijas simptomus var uzveikt salīdzinoši īsā laikā, taču īstā uzvara ir tad, kad mēs saprotam, kā mūsu reakcijas uz situācijām var negatīvi ietekmēt mūsu dzīvi, un, kad spējam šīs reakcijas kontrolēt, lai saglabātu līdzsvaru, harmoniju un dzīvesprieku.

Ja esi saskāries ar tādiem simptomiem kā spiedošas sajūtas sirds apvidū, sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, galvassāpes, reiboņi, "miglainu" galvas sajūtu, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, apetītes zudumu, grūtībām elpot, svīšanu, asinsspiediena maiņu, drebuļiem, krasām garastāvokļa maiņām, raudulību, trauksmi, bezmiegu, koncentrēšanās trūkumu, vājumu, ātru fizisko un garīgo nogurumu, nerealitātes sajūtu, depresīvu stāvokli, atmiņas traucējumiem, apātiju, panikas lēkmēm, baiļu sajūtu, bailēm no nāves, libido problēmām un medicīniskajos izmeklējumos neuzrādās veselības problēmas - piesakies vizītei "Veģetatīvās distonijas centrā" un atgūsti savu dzīves kvalitāti!

www.vdce.lv

Lai arī veģetatīvajai distonijai var būt dažādi cēloņi un ēdienam būs, manuprāt, vismazākā ietekme, tomēr ēdieni un dzērieni var saasināt simptomus vai veicināt veģetatīvās distonijas rašanos jutīgiem cilvēkiem. Šeit ir daži ēdieni un dzērieni, kas potenciāli var izraisīt vai pasliktināt veģetatīvo distoniju, no kuru lietošanas būtu vēlams izvairīties :

KOFEĪNU SATUROŠI DZĒRIENI

Piemēri: Kafija, tēja, enerģijas dzērieni un gāzētie dzērieni. Ietekme: Kofeīns ir stimulants, kas var paaugstināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, potenciāli saasinot simptomus, piemēram, sirdsklauves, trauksmi un trīci.

ALKOHOLS

Ietekme: Alkohols negatīvi ietekmē veģetatīvās nervu sistēmas darbību, izraisot tādas problēmas kā neregulāru sirdsdarbību, paaugstinātu trauksmi, dehidrizāciju, kas var vairākkārt pasliktināt veģetatīvās distonijas simptomus.

ĒDIENI UN DZĒRIENI AR AUGSTU CUKURA LĪMENI

Piemēri: Saldumi, konditorejas izstrādājumi, gāzētie dzērieni un citi produkti ar augstu cukura saturu.
Ietekme: Augsts cukura patēriņš var izraisīt straujas cukura līmeņa svārstības asinīs, kas var ietekmēt garastāvokli un enerģijas līmeni, potenciāli izraisot tādus simptomus kā nogurumu un trauksmi.

TERMISKI APSTRĀDĀTI ĒDIENI , PUSFABRIKĀTI

Piemēri: Ātrā ēdināšana, iepakotas uzkodas un gatavās maltītes.
Ietekme: Šie produkti bieži satur daudz sāls, cukura un neveselīgo tauku, kas var veicināt sirds un asinsvadu veselības problēmu rašanos un saasināt veģetatīvās distonijas simptomus.

ĒDIENI AR AUGSTU SĀLS SATURU

Piemēri: Konservētas zupas, apstrādāta gaļa un sāļās uzkodas. Ietekme: Pārmērīgs sāls patēriņš var izraisīt augstu asinsspiedienu un šķidruma aizturi, potenciāli saasinot simptomus, piemēram, reiboni un sirdsklauves.

ASI ĒDIENI

Ietekme: Asie ēdieni atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt tādus simptomus kā dedzināšana un sirdsklauves potenciāli pasliktinot veģetatīvo distoniju.

PĀRTIKAS PIEDEVAS

Piemēri: MSG (mononātrija glutamāts), mākslīgie saldinātāji un konservanti.
Ietekme: Atsevišķi cilvēki var būt jutīgi pret šīm piedevām, kas var izraisīt tādus simptomus kā galvassāpes, sirdsklauves un trauksmi.

Lai būtu vieglāk kupēt, pārvaldīt veģetatīvās distonijas simptomātiku arī diēta spēj dot savu artavu un būtu ieteicams apsvērt sekojošus uztura padomus:

Dzert daudz ūdens, lai uzturētu pareizu hidratāciju un atbalstītu sirds un asinsvadu funkcijas. Fokusēties uz sabalansētu uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, liesām olbaltumvielām un pilngraudiem. Identificēt un izvairīties no ēdieniem un dzērieniem, kas izraisa jūsu simptomus. Ēst regulāras, nelielas maltītes visas dienas garumā, lai uzturētu stabilu cukura līmeni asinīs.

Būdami uzmanīgi ar savu uzturu un izvairoties no ēdieniem un dzērieniem, kas var saasināt simptomus, jūs varat palīdzēt pārvaldīt un potenciāli samazināt veģetatīvās distonijas ietekmi uz savu ikdienas dzīvi. Lai arī ēšanas paradumi ir tikai profilaktisks pasākums, tie var ievērojami samazināt veģetatīvās distonijas simptomātiku, taču profesionāla speciālista palīdzību tie neaizstās.

Ja esi saskāries ar tādiem simptomiem kā spiedošas sajūtas sirds apvidū, sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, galvassāpes, reiboņi, “miglaina” galva, kuņģa un zarnu trakta funkcionālie traucējumi, apetītes zudums, grūtības atelpoties, svīšana, asinsspiediena maiņa, drebuļi, krasas garastāvokļu maiņas, raudulība, trauksme, bezmiegs, koncentrēšanās trūkums, vājums, ātra fiziska un garīga pārslodzes sajūta, nerealitātes sajūta, depresīvs stāvoklis, atmiņas traucējumi, apātija, panikas lēkmes, baiļu sajūta, bailes no nāves, libido problēmas un medicīniskajos izmeklējumos neuzrādās veselības problēmas - piesakies vizītei "Veģetatīvās distonijas centrā" un atgūsti savu dzīves kvalitāti arī Tu!