Domnīca "Ilgspējīga Namu Pārvaldīšana"

Aicinām Jūs piedalīties Domnīcas organizētajā aptaujā par daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas formām un iespējām. Mums ir svarīgs Jūsu viedoklis un redzējums. Pateicamies jau iepriekš.

Aptauja pieejama šeit:

Nama pārvaldīšanas formas Labdien. Veicam viedokļu apkopošanu par Jūsuprāt visveiksmīgāko Nama pārvaldīšanas formu. Aptauja tiek organizēta līdz 30.08.2024. Šī aptauja mums ir nepieciešama, lai apkopotu šobrīdējās apsaimniekošanas jomas tirgus tendences un iegūtu informāciju par kopēju jomas darbības i...

Jebkuram namu pārvaldniekam savā ikdienas darbā ir jāsastopas ar dažādiem juridiskiem procesiem, jāzin to izpildes kārtība.
Kā viens no tiem - Pārvaldīšanas tiesību pārņemšana un ar to saistītie procesi. Pārvaldīšanas tiesības gan nodod, gan pieņem. Šis process ir gan attiecībā ar pašvaldību, kad tiek pabeigts dzīvojamā nama privatizācijas process, gan arī attiecībā no vienas komercsabiedrības otrai, gan arī nodot pārvaldīšanas tiesības
biedrībai vai fiziskai personai. Pats likumdevēja reglamentētais process nemainās, bet ir dažādas tā nianses.
Lai to visu saprastu, ir nepieciešams orientēties jomas likumu normās.
Jau drīzumā seminārs, kurš kļuvis populārs un pieprasīts pārvaldnieku vidū. Seminārs, kurš guva plašu rezonansi arī pašvaldību darbinieku vidū.
Seminārā ietverta plaša jomas tematika, kura tiek skaidrota vienkāršā valodā. Semināru vada praktizējoši namu pārvaldnieki.

AUTOSTĀVVIETU IERĪKOŠANA, NEPIECIEŠAMAIS BALSU KVORUMS

Darba uzdevums:
- Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā funkcionāli nepieciešamajā un piesaistītajā zemesgabala teritorijā ierīkot labiekārtotu laukumu transportlīdzekļu novietošanai un stāvēšanai. Transportlīdzekļu stāvvietas izveide, tās paplašināšana, labiekārtošana.

Stāvvietā ietilpst:
● transportlīdzekļu stāvvietas segums – asfalts, betons, šķembas, oļi, bruģakmens, zāliena aizsargšūnas u.c.;
● virszemes un apakšzemes ūdens novadīšanas inženierkomunikācijas;
● apgaismojuma inženierkomunikācijas;
● ekspluatācijai nepieciešamās konstrukcijas – ceļa zīmes, barjeras vai vārti, riteņu atdures, vietu marķējums, gājēju ietves, zaļā zona (zāliens, apstādījumi), u.c. elementi.

Balsu kvorums:
Ja zeme ir mājas kopīpašums, tad lēmums sapulcē vai aptaujā ir jāpieņem ar 75% «PAR» balsojošo dzīvokļu īpašnieku balsīm, bet saskaņā ar «Dzīvokļa īpašuma likumu» 17. pantu (71): «Lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.»

Kāpēc tik dažādi? To ir viegli saprast, ja zini kā orientēties jomas normatīvajos aktos un proti tos pielietot savā ikdienas nama pārvaldīšanas darbā.

Vairāk par dzīvokļu īpašnieku ekskluzīvās kompetences jautājumu loku uzzināsiet mūsu semināros.
Pārzinot šo grūto un sarežģīto jautājumu loku, pārvaldnieks viegli orientēsies kopības lēmumu pieņemšanas jautājumos.

Jau drīzumā semināri:
" Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības, pienākumi, atbildība" .
" Kopības lēmumu pieņemšanas veidi un iespējas"

Visus Domnīcas organizētos seminārus vada praktizējoši namu pārvaldnieki. Semināri tiek organizēti kā diskusija, viedokļu un pieredzes apmaiņa ar klātesošajiem.

Vai daudzdzīvokļu nama pārvaldīšana ir iespējama tikai raugoties no vispārpieņemtā skatupunkta? Šī ir, visnotaļ, interesanta tēma un apvīta ar daudz neskaidriem jautājumiem, un nav izprotama vienkāršam dzīvokļa īpašniekam un arīdzan jaunajam namu pārvaldniekam.
Tāpēc ir sagatavots šis izkaidrojošais un plašais raksts, kas viesīs izpratni un skaidrību par šobrīd apsaimniekošanas jomas tirgus tendencēm tieši daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas aspektā.

Primāri vajadzētu iegūt izpratni par to, kas tad ir Namu pārvaldnieks, un kas ir apsaimniekotājs? Ko nozīmē namu pārvaldīt, un kā jāizprot namu apsaimniekošana? Viešot skaidrību, jau tālāk var raudzīties uz to, kādas šobrīd ir jomas tendences un namu pārvaldīšanas formas.

Vārds “apsaimniekotājs” sabiedrībā tiek lietots ar to saprotot juridisko personu, kas nodarbojas ar nama uzturēšanu. Jā, skatoties šauri un ņemot par pamatu vēsturiskās darbības un faktus, tā tas arī ir. Taču, tas ir vienpusējs redzējums un skar tikai vienu apsaimniekošanas jomas darbību.

Ko likumdevējs normatīvajos aktos ir pateicis par Namu pārvaldnieku? Kas šis ir par tiesību subjektu? Un te, lūk, ir pavisam cits skaidrojums, kas definē Namu pārvaldnieka jēdziena visdziļāko būtību. “ Pārvaldnieks ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības”. Atslēgas vārdi ir – “uz pārvaldīšanas līguma pamata” un “veic īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības”.

Šie divi uzsvērtie vārdu salikumi nav vien secīga vārdu kopa, bet gan skaidri izteikta likumdevēja norāde kādam un kam ir jābūt nama pārvaldniekam, un tieši kas tam ir jādara. Pārvaldnieks savu darbību veic uz Pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma pamata, kas sevī ietver Civillikumā nostiprināto pilnvarojuma tiesību. Tātad, pārvaldnieks ir mājas īpašnieku pilnvarotā persona. Šis pilnvarojuma grozs ir gana plašs, kas savukārt nodrošina pārstāvības tiesību dzīvokļu īpašniekus vārdā pret trešajām personām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, arī tiesībsargājošās institūcijās.

Parakstot Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, Pārvaldnieks uzņemas nodrošināt obligātās pārvaldīšanas darbības, kuras tam Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums uzliek kā obligāti izpildāmu darbību. Skan diezgan iespaidīgi, vai ne? Taču, kas tad ir šīs obligāti izpildāmās darbības un tieši kādas tās ir? Lūk, šo atkal skaidri ir pateicis likumdevējs:

- dzīvojamās mājas uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām

- pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība

- dzīvojamās mājas lietas kārtošana

- zemes gabala uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām

- informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām

- dzīvojamās mājas uzlabošana un attīstīšana, atbilstoši dzīvojamās
mājas īpašnieka gribai un maksātspēja

Katrai no šīm darbībām Ministru kabinets ir izdevis noteikumus ar strikti norādītu kārtību kā šīs darbības ir jāizpilda. Tas, savukārt, prasa noteiktu Pārvaldnieka zināšanu, kompetenču un prasmju kopumu. Šo kompetenci Pārvaldnieks iegūst valsts augstākajās mācību iestādes, studējot un iegūstot nepieciešamo jomas kvalifikāciju un periodiski paaugstinot to, un arī, veicot pārvaldīšanas uzdevumu praktiskajā ikdienas darbā. Tā ir nepārtraukta attīstība, sekošana līdzi jomas likumu grozījumiem un jauninājumiem.

Pārvaldnieka zināšanas un prasmes ietver sevī tiesību zinātņu, būvniecības, inženierzinātņu, grāmatvedības, finanšu, lietvedības, mārketinga, digitālo prasmju, uzņēmējdarbības, projektu vadības, komunikācijas un daudz citu zināšanu un prasmju kopumu. Gribētos pat apgalvot, ka Pārvaldnieks ir unikāls “emulators” (persona ar daudzām profesijām).

Likumdošanā noteiktās obligāti veicamās darbības var sadalīt divos lielos segmentos- pārvaldīšanas darbības un apsaimniekošanas darbības. Šeit arī lēnām sāk izkristalizēties šo divu vārdu – pārvaldnieks un apsaimniekotājs- atšķirība. Būtībā viss ir vienkārši- Pārvaldnieks namu pārvalda, bet apsaimniekotājs to fiziski uztur. Pārvaldnieks veic nama pārvaldīšanas darbības, bet apsaimniekotājs veic nama uzturēšanas darbības. Pārvaldīt nozīmē- organizēt juridiski administratīvos procesus, lai izpildītu likumdošanā reglamentēto pārvaldīšanas uzdevumu, bet apsaimniekot - organizēt un izpildīt tehniskos procesus un darbības. Ja Pārvaldnieks ar dzīvojamās mājas kopību ir parakstījis Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, tad tas nodrošina pilna servisa pakalpojuma grozu un uzņemās veikt pārvaldīšanas uzdevumu, kas sevī ietver visas obligāti veicamās darbības.

No iepriekš teiktā rodas absolūti loģisks jautājums- Kas tad ir apsaimniekotājs? Arī šim ir izskaidrojums, kura sakne ir meklējama mūsu valsts radītajā apsaimniekošanas jomas likumdošanā. Tam ir nepieciešams nedaudz ieskatīties vēsturē, proti, daudzdzīvokļu namu privatizācijas sākumposmā.

Pagājušais gadsimts valsts vēsturei nesa milzīgas izmaiņas un valsts iekārtas maiņu. Vairākus gadu desmitus Latvijas sabiedrība dzīvoja sociālistiskajā režīmā, kurā nepastāvēja īpašumtiesības. Daudzdzīvokļu nami bija valsts īpašums. To uzturēšanu nodrošināja valsts radītās iestādes (namu pārvaldes), par valsts doto finasējumu. Protams, kādā kvalitātē un kārtība tas tika nodrošināts ir cits stāsts, un cita raksta tēma. Runājam par būtību….

Pagājušā gadsimta 90- desmitajos gados Latvijā tika uzsākts privatizācijas process, valsts un pašvaldības īpašumu privatizācija, arī dzīvokļu un pašu namu privatizācija. Paralēli tam tika radīti normatīvie akti, kuru uzdevums bija regulēt šo privatizācijas kārtību. Likums “Par Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (sauksim to par privatizācijas likumu) noteica dzīvojamo māju privatizācijas kārtību. Šī likuma radīšanai bija cēls mērķis - attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Par to, kas laika gaitā notika ar dzīvojamo fondu turpat vai 30 gadu garumā pēc šī likuma stāšanās spēkā, arī šobrīd nediskutēsim, jo arī šī ir cita raksta tematika. Turpinām par būtību….

Privatizācijas likuma 50. panta 7-ajā daļā ir atrodams tam izskaidrojums- Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai..." Savukārt, lai valsts un pašvaldība ievērotu vienotu kārtību neprivatizētu daudzdzīvokļu namu uzturēšanā, tika radīti Ministru kabineta noteikumi, kas regulēja vienotu namu apsaimniekošanas kārtību.

Jūs noteikti vēlaties jautāt, ko tad šis viss man izskaidro? Atbilde ir tepat un vienkārša- Ne valsts, ne pašvaldība nevarēja vairs būt šo namu īpašnieki un lēmumu pieņēmēji, kā to šobrīd nosaka Dzīvokļu īpašuma likuma normas, bet nami bija jāuztur, tāpēc pašvaldībām tika deliģēta tiesība pārvaldīt un apsaimniekot daudzdzīvokļu namu līdz brīdim, kad pārvaldīšanas tiesības tiktu nodotas mājas īpašniekiem. Ar to arī tiktu izbeigts nama privatizācijas process.

Lai nodrošinātu nama pārvaldīšanu līdz konkrētam laikam, pašvaldībām tika piešķirta tiesība veikt noteikta apmēra darbības, kas kopumā ietvertas Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 un Nr. 408. Šie MK noteikumi visnotaļ nebija ( un nav joprojām) vērsti uz dzīvojamās mājas attīstību, bet gan tikai uz pagaidu uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tā kā pašvaldības pašas nav uzturēšanas darbību nodrošinātājs, tās radīja sev jaunu darbību izpildes orgānu – apsaimniekošanas uzņēmumus. Mūsdienās tādas ir katrā pašvaldībā esošās kapitālsabiedrības ar ietvertu pilsētas vārdu un tālāko lietvārdu “namsaimnieks”.
Kapitālsabiedrībām tika piešķirta tiesība apsaimniekot un uzturēt daudzdzīvokļu namus, taču tās nekļuva par šo māju īpašniekiem. Būtībā, likumdevējs piešķīra zināma veida tiesību, bet tā nebija absolūta. Un, tā tas ir joprojām….

Tātad, pašvaldības sabiedrība dzīvojamo māju apsaimniekoja, veica tās tehnisko uzturēšanu, vienlaicīgi viecot arī noteikta rakstura pārvaldīšanas darbības, bet gan ierobežotā apjomā. “Apsaimniekotājs” ir cēlies no darbības vārda “apsaimniekošana”. Plašā sabiedrībā šis termins ir nostiprinājies joprojām. Apsaimniekotājs un Namu pārvaldnieks ir divi dažādi jēdzieni un subjekti, gan pēc būtības, gan pēc satura.

Šobrīd apsaimniekošanas joma ir kļuvusi daudzpusīgāka, modernāka un fleksiblāka. Kā raksta sākumā tika minēts, likumdevēja izpratnē Namu pārvaldnieks var būt gan fiziska, gan juridiska persona, tātad - gan SIA, gan kapitālsabiedrība, gan fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, gan arī Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Vairāki subjekti, kuri ir tiesīgi nodrošināt pārvaldīšanas uzdevumu Pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma apmērā.

Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, arīdzan, ir iespējams raudzīties piesaistīto partneru virzienā. Proti- partneris, kurš nodrošina nama pārvaldīšanas pakalpojumu, vai arī partneris, kurš sniedz nama apsaimniekošanas pakalpojumu. Likumdevējs vairs strikti nenosaka, ka tikai viens tiesību subjekts ir tiesīgs nodrošināt pilnu pārvaldīšanas pakalpojuma grozu. Šāds pārvaldīšanas modelis daudzdzīvokļu namam ir veiksmīgs un rezultātu nesošs. Protams, to ir iespējams veikt pie noteiktiem nosacījumiem, piemēram- dibinot Dzīvokļu īpašnieku biedrības un pašiem uzņemoties pārvaldīt savu daudzdzīvokļu namu.

Šobrīd šāda nama pārvaldīšanas forma ir sevi pierādījusi un attaisnojusi kā visveiksmīgāko pārvaldīšanas uzdevuma darbības formu. Pamatā šādam modelim ir pašu mājas dzīvokļu īpašnieku radīta organizācija, kas sadarbojas veiksmīgā komandā ar profesionālu Namu pārvaldnieku vai apsaimniekotāju, kurš, savukārt, sniedz savu pakalpojumu uz Pakalpojuma līguma pamata.

Taču, lai tālāk turpinātu runāt jau par konkrētām nama pārvaldīšanas formām un sadarbības modeļu veidošanas pamatprincipiem, ir jāraksta jauns raksts un tā jau ir cita tēma, bet ne mazāk saistoša un interesanta….

Rakstu sagatavoja:

Kristīne Rozenberga
Namu pārvaldnieks, lektore, mentors

Domnīca, sadarbībā ar Mācību Centru " Akadēmija Mājoklis", organizē mācību seminārus biedrībām, namu pārziņiem un namu pārvaldniekiem. Semināri balstīti uz lektoru praktisko ikdienas namu pārvaldīšanas pieredzi.

Nav noslēpums, ka Nama pārvaldnieks un māju kopības, skatoties uz nama pārvaldīšanas uzdevuma veikšanu, raugās uz to no dažādiem redzeslaukiem. Protams, tam pamatā ir katrai pusei sava izpratne par šīs jomas procesiem. Pārvaldnieki, nepārprotami, savu darbību balsta uz iegūtās profesionālās izglītības, jomas normatīvo aktu un pieredzes,zināšanu, prasmju pamata. Savukārt māju kopības, iedzīvotāji uz šiem procesiem raugās balstoties no pakalpojuma saņēmēja puses un emocijām.
Organizējām neierastu aptauju, kurā uz līdzīgiem jautājumiem atbildēja gan profesionāļi, gan māju iedzīvotāji. Respodentu atbildes ir visnotaļ interesantas. Šī ir tēma, kas raisa diskusiju. Salīdzinām?! Padiskutējam?! Kāds ir jūsu viedoklis?

Aptaujas "Latvijas daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem" rezultāti:
https://www.visidati.lv/res/213932598361149/

Aptaujas "Latvijas daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem" rezultāti:
https://www.visidati.lv/res/213926410628780/

Neapzinīgiem dzīvokļu īpašniekiem - barga soda kvīti, nevis budžeta “piešprices”! Platformā “Mana balss” parādījusies iniciatīva uzlikt par pienākumu pašvaldībai sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam, piešķirot finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei. Tas ir klajš, pat bīstams populisms, jo veido ma...

Dzīvojamo māju Apsaimniekošanas jomas normatīvie akti ir papildināti jaunu, svarīgu un skaidri saprotamu nacionālo standartu (LVS) - "Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope".
Standarts ir balstīts uz Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 907 ( Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu) un to 2., 3. pielikumiem, un ir praktisks darba palīgmateriāls vizuālo apskašu veidošanā, plānošanā, organizēšanā DZĪB, Namu pārvaldniekiem, Namu pārziņiem un arī dzīvokļu īpašniekiem.
Šis LVS ir pirmais šāda rakstura dokuments daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā.
Jā, ir saprotams, kāpēc šis standarts ir vērtīgs ikdienas darba materiāls jomas profesionāļiem, bet kāpēc gan tas būtu vērtīgs dzīvokļu īpašniekiem? Atbilde ir pavisam vienkārša- zinot, kas tieši un kādā kārtībā daudzdzīvokļu namā pārvaldniekam ir vizuāli jāapseko un jānovērtē, dzīvokļa īpašnieks spēj izsekot līdzi savas mājas tehniskajam stāvoklim. Šeit nav stāsts par pārvaldnieka kontroli, bet gan stāsts par mājas īpašnieku atbildību sava īpašuma saglabāšanā un uzturēšanā.
Šo standartu var iegādāties jebkurš interesents, tādējādi kļūstot par vērtīgu atbalstu savam nama pārvaldniekam.
Domnīca, sadarbībā ar Mācību centru 'Akadēmija Mājoklis"
organizē arī seminārus tiem namu pārvaldniekiem, kuriem interesē šī tēma, gan arī citas ar apsaimniekošanas jomu saistītās tēmas. Seko līdzi semināru informācijai, kas drīzumā tiks šeit izlikta.

Ar jaunoLVS var iepazīties šeit: https://www.lvs.lv/lv/products/162150

LVS 1077:2023 - Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/domnica-informacijai-par-dadzdzivoklu-maju-tehnisko-stavokli-jabut-publiski-pieejamai-14317278

Domnīca: informācijai par dadzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli jābūt publiski pieejamai Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība...

Akadēmija Mājoklis organizēja semināru Namu pārvaldniekiem “Pārvaldīšanas darbu plāna veidošana ”Vizuālās apskates akta (jaunais LVS) pielietošana, sastādot Pārvaldīšanas plānu"

Semināra tēmas:
- Pārvaldīšanas plāna sastādīšanas soļi, nepieciešamā dokumentācija,
- Finanšu plānošana, izmaksu provizoriskā plānošana
- Pārvaldīšanas darbu plāna apstiprināšanas process kopībā. Soļi un darbības.
- Pārvaldīšanas plānu darbu izpildes process. Plāna realizācija.

Pieredzes apmaiņa ar praktizējošiem Namu pārvaldniekiem.
Galvenais ieguvums piedaloties Akadēmijas Mājoklis semināros ir praktiskās pieredzes apmaiņa. Seminārus vada ikdienā strādājoši Namu pārvaldnieki, kuri dalās gan ar savu praktiskās darbības pieredzi, gan kļūdām, gan arī veiksmēm.

Šobrīd publiskā telpā tiek runāts par bumbu patvertnēm, bet kāda situācija ir ar pagrabiem, kur šādas patvertnes varētu būt? Par to var lasīt Domnīcas vadītāja Ingāra Daibes veidotajā rakstā:

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī...

Inženierkomunikāciju ikdienas uzturēšana un siltummezglu monitorings ir siltuminženiera Ulda Mežāra ikdienas darbs un sirds lieta. Lielisks speciālists, perfekts profesionālis un patiesi interesants lektors. Domnīcas organizētajā seminārā par tik svarīgu tēmu kā individuālo siltummezglu izturēšana, apkope un energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu namos, tieši viņs bija tas, kurš Namu pārvaldniekiem atklāja knifus kā paaugstināt nama ergoefektivitāti, neieguldot lielas finanses.
Vēl papildus- Kā panākt siltumenerģijas samazinājumu jau ilgstoši lietotā siltumapgādes sistēmā? Kas ir galvenie faktori, kas jāievēro Nama pārvaldniekam, ikdienā uzturot siltumapgādes sistēmu? Pārvaldnieki uzzināja kā inženierkomunikāciju inženieris var ikdienā veikt sadarbību ar Nama pārvaldnieku , lai kvalitatīvi nodrošinātu komunikāciju un siltummezglu uzturēšanu.
Domnīca ir vieta, kur satikt speciālistus un veidot biznesa kontaktus.

Domnīcas diskusijas un pieredzes apmaiņas pasākums "Daudzdzīvokļu namu pagrabu drošība un tajos izvietoto inženierkomunikāciju uzturēšana"

Šobrīd esošais daudzdzīvokļu māju renovācijas ātrums ir zem 1 % ēku gadā. Tas nozīmē, ka nav iespējams nodrošināt visu to māju renovāciju, kurām tas šobrīd ir nepieciešams. Taču neskatoties uz to, mājas -“sirds, jeb mājas galvenā artērija “ – pagrabi, tajos izvietotie siltummezgli un inženiertīkli - ir jāuztur darba kārtībā, lai ilgtermiņā nodrošinātu gan vispārēju būves drošību, gan siltuma komfortu, gan arī nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus ūdenssaimniecības pakalpojums.
Pārvaldnieki ik dienu saskarās ar mājas inženiertīklu neapmierinošo stāvokli un ēku pagrabu tehnisko nolietojumu. Neveicot renovāciju un mājas tehnisko stāvokli neuzlabojot, visticamāk māju pagrabu nolietojums sasniegs tādu kritisko slieksni, ka ēkas ekspluatācija vairs netiks atļauta. Šie fakti, protams, ir vistiešākā sasaistē ar māju īpašnieku zemo maksātspēju, vājo izpratni par sava īpašuma uzturēšanu un attīstību, un absolūto neizpratni par savām tiesībām, pienākumiem un tam sekojošu atbildību.
Daudzu, 20. gs. sākumā Latvijā būvēto, daudzdzīvokļu ēku pagrabu (zem ēkām un/vai zem pagalmiem) pārsegumi šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Izplatītākā problēma - pārsegumu nestspējas zudums. Vairumā gadījumu šī problēma ir pamestu pagrabu pārsegumiem, kur jau ilgstoši netiek nodrošināta pienācīga ventilācija. Lielākais riska faktors ir koredējušas metāla konstrukcijas pagrabu pārsegumos. Ir svarīgi apzināties, ka pārsegums ir ne tikai 1. stāva grīdas balsts, bet arī stabilizators, kas nodrošina pretspiedienu ēkas pamatiem. Sabrūkot pārsegumam tiek būtiski apdraudēta visas ēkas konstrukcija.
Namu pārvaldnieki šajā sarežģītajā situācijā ir tie, kuri ik dienu meklē risinājumus problēmām, dažkārt arī nestandarta . Ko varam darīt jau šodien, ja finanšu ir maz, bet problēmu ir daudz?
Par šīem aktuālajiem jautājumiem un iespējamiem risinājumiem diskutēja un meklēja risinājumus un atbildes Namu pārvaldnieki un Namu īpašnieki no Rīgas, Ogres, Bauskas novada.
Organizējot šo Domnīcas pasākumu galvenā doma bija apvienot Namu pārvaldniekus radošā diskusijā, vienotos kopīgā domā, dalīties praktiskajā pieredzē, ieraudzīt un sadzirdēt jaunas idejas un domas.
Domnīca ir tieši tā vieta, kur satikt kolēģus, domubiedrus, dibināt biznesa kontaktus, uzzināt būtiskus jaunumus, atrast atbildes uz problēmjautājumiem un patīkami pavadīt laiku jomas kolēģu lokā.

DOMNĪCA “Ilgspējīga namu pārvaldīšana” ir platforma, kas apvieno daudzdzīvokļu namu pārvaldniekus, namu īpašniekus, dzīvokļu īpašnieku biedrības, būvspeciālistus un namu apsaimniekošanas ekspertus.
DOMNĪCA “Ilgspējīga namu pārvaldīšana” galvenā misija ir veidot neatkarīgu un objektīvu apsaimniekošanas jomas analīzi, kā arī izstrādāt ieteikumus aktuālu mājokļu politikas jautājumu risināšanai Valsts pārvaldei. Mēs iestājamies par nepārtrauktu apsaimniekošanas jomas speciālistu kvalifikācijas celšanu.

Domnīcas partneris Nama pārvaldnieku un Nama pārziņu kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumos - Biedrība "Akadēmija Mājoklis",kas nodrošina dažādu apmācību, konsultāciju, semināru un pieredzes apmaiņas pasākumus.