Dziedinošā telpa

Tevī ir viss, kā jūrā!
Tu vari būt kā viļņi jūrā, kas gan vējā bango, gan ir kā rāms miers- bez vēja. Tās būs tavas emocijas un dvēseles stāvoklis.
Tu vari būt kā jūras ūdens- saulaini silts vai ledaini auksts. Pret sevi un citiem- silts vai auksts.
Tevī var būt gan tīrais jūras ūdens, gan jūraszāles- aļģes. Jo vairāk centies apspiest, noslēpt sevī "aļģes", izlikties tīrs, labāks un pareizs, jo vairāk tās "aļģes" tevi "grauzīs" no iekšpuses un nodarīs pāri taviem iekšējiem orgāniem. Tās krās negatīvas sajūtas pret sevi un citiem, kuras kaut kad sprāgs uz āru- agresijā pret citiem vai agresijā pret sevi- slimībās, suicīdos.
Tā ir tava izvēle, kāda jūra vēlies Tu būt.
Saņemot info meditācija pie jūras, Dziedniece Dace

Kolosālas, dziedināšanas prieka pilnas bija divas dienas "Laika Rata pieturā Evertos". Paldies organizatoriem un darbiniekiem! Paldies katram, kas uzticējās manām dziedinošām rokām un gaišredzībai. Paldies lekcijas "Dziedini sevi pats" apmeklētājiem. Jūsu daudzais atbalsts iedrošina nest Dziedinošo Gaismu tālāk.
Ar sirds prieku, Dziedniece Dace

Tiekamies Evertos

Iepazīsti sanākšanas dalībniekus!
Labu ļaužu sanākšana "Laika Rata pietura Evertos"2024


Dziedniece Dace
biedrība “Dziedinošā telpa”
Dziedina ķermeni un dvēseli, pateicoties gaišredzībai, dziednieka spējām un dziedinošām rokām. Apmāca, kā pašam sevi dziedināt.

* Individuālie pakalpojumi “Dziedinošā telpa” teltī:
konsultācija (30 min), dziedinošā masāža (45- 60 min), enerģētiskā sakārtošana (30 min), informācija par dziedinošo regresiju/ reinkarnāciju un dziedinošo apmācību.
✏️11.augustā pl.12:00 Runātava Lekcija DZIEDINI SEVI PATS
Vai izproti, ka Tu pats sev spēj radīt gan slimības, gan pats sevi dziedināt? Ķermenis ir instruments, ar kuru dvēsele nāk pildīt noteiktus uzdevumus uz Zemes. Tāpēc ķermeņa veselību ietekmē gan tavas dvēseles agrākā pieredze, gan tavas domas un emocijas, gan tava aura/enerģija.
Lekcijā dalīšos ar dziednieka pieredzē gūtām zināšanām un veidiem, kas palīdz pašam sevi dziedināt. Noslēguma- dziedinošā meditācija.

Dziedniece Dace, biedrība “Dziedinošā telpa”
tel.nr: +371 26490662
e-pasts: [email protected]
www.dziedinosatelpa.lv

Vakar atkal saņemu atgādinājumu no "augšas", cik svarīgi ir izdziedināt savu dvēseli esot uz Zemes. No sāpēm, negatīvas pieredzes sekām, negatīvām emocijām, zemām vibrācijām, kaitīgām vielām un citām materiālām atkarībām. Ja aiziesi ar dvēseles sāpēm, agresiju pret cilvēci, pieķēries materiālām lietām, un neatrisinājis šīs dzīves dvēseles mācības, Tur būs divreiz ilgāk jādziedinās. Kur? Pecnāves tīrītavā- sava veida pēcnāves ellē vai paradīzē. Ar kādu enerģētisko vibrāciju aizej nāves bridī, tik augstu tiec pēcnāves dvēseļu telpā. Ja turēsi sevi negatīvajā- būsi sevi vai citus iznīcinošs, pamodīsies dubļu un agresijas ellē, no kuras būs jākarpās ar gribasspēku ārā, jāmainās, lai paceltos augstāka līmenī. Ja uz zemes nebūsi ko atrisinājis, tur turpināsi ciest. Taču, ja aiziesi no šis dzīves ar sirds mieru, piedevis sev un citiem, ar pateicību par šīs dzives pieredzi- tiksi uzreiz dvēseļu šķistītavā, dvēseļu dziedinātavā, pēc kuras viegli atlabsi no agrākās materiālās dzīves.
Dvēsele te piedzimst mācīties un izlabot pagātnes kļūdas. Tāpēc jo vairāk sapratīsi, kas tieši tev uz Zemes jādara, sapratīsi savas mācību stundas un to sekas, jo vairāk spēsi piedod sev un citiem, jo augstāk dvēsele tiks pēc nāves. Tāpēc tie, kas cer ka ar nāvi problēmas beigsies, tā tas nebūs. Pēc negatīvās dzīves būs jadzimst atkal- vēl smagākos dzīves notikumos un apstākļos. Dvēsele ir nemirstīga, jo vairāk tā caur cilvēka ķermeni izdara un enerģētiski attīra vienā Zemes dzīvē, jo retāk tai jāpiedzimst. Ja aiziesi augstās pateicības, piedošanas un mīlestības vibracijās, nakamā dzīvē varēsi atnākt tik kā palīgs cilvēcei vai dveseļu skolotājs, vai vispār nepārdzimt.
Tāpēc neceriet, kā problēmas vai sāpes nerisinātas pašas pāries pēc nāves. Pašnāvnieki, sevis iznīcinātāji ar kaitīgām vielām, slepkavas, karu, agresiju veicinataji- parasti iziet divreiz grūtāku pēcnāves tīrīšanos līdz škīstītavai. Tāpēc maksimāli viss negatīvais jāattīra dzīves laikā un jāsapilda ar mīlestību un sirds mieru. Tad būs veiksmīgi nodzīvota dzīvē no dvēseles un Augstāko spēku skatu punkta.
Dvēseļu dziedinātāja šķīstitavā starp dzīvēm, bet esot uz Zemes- Dziedniece Dace

Kad dzirdi un saproti sevi, tu pārstāj meklēt atbildes ārpasaulē, citos cilvēkos, apmācību sistēmās. Kad esi garīgi atmodies un saproti, ka pats esi savas laimes, dzīves un garīgās attīstības veidotājs, savu bēdu vai prieku darītājs ikdienu, pārstāj meklēt vainīgos vai elkus citos. Neviena apmācību sistēma vai reliģija tev nedos atbildi, par to, kas tu esi un ko tev patiesībā vajag. To vari atrast tikai tu pats, tikai caur sevi- sevi izprotot, sevī ieklausoties, sevi pilnveidojot. Citādi tu arpasaulē mūc no sevis, sekojot citu norādēm, likumiem, pielūgsmes lietām, nevis sevi patiesi caur to atrodi. Ārpasaulē ir tik palīglīdzekļi, ne patiesais Tu, tad kāpēc meklē laiku ārpasaulē ko mācoties, pērkot, darot? Tik māka caur miera, klusuma stāvokli atslābt un sadzirdēt patieso sevi tev sniegs visas atbildes, to arī vajag trennēt un pielietot. Ne cerēt, ka atradīsi sevi- ārpus sevis. Ieelpo mieru, izelpo satraukumu 10× un turpinājums sekos.
Dziedniece Dace

Katram dzīvē ir īpašas dienas, pirmā no tām ir tad, kad mēs fiziski piedzimstam. Tad katru gadu turpinām šo datumu svinēt, skaitīt gadus, pārdomāt notikumus un atziņas gada laikā. Tā krājam savu gadu un dzīves pieredzi.
Man 17.07 vienmēr būs īpaša diena, jo es tad piedzimu- pirms 45 gadiem.
Lai visiem laimīga un skaista mana īpašā diena.
Ar milestību, Dziedniece Dace

Ir brīži, kad mums uznāk vēlme neko nedarīt. Slinkums ir viens iemesls, bet šoreiz ne par to. Visbiežāk vēlme neko nedarīt rodas no pārguruma. Ja ikdienā ir par daudz pienākumu, piem. mācāmies un strādājam, strādājam un esam mammas/tēti, strādājam+ lauku darbi, un ja vēl viss ir kopā... Tad būs rīts, kad ķermenis negribēs celties, bet ja to piespiedīsim, tas sāks protestēt- ar sāpēm kadā ķermeņa vietā vai slimību. Jo ilgāk neļausim sev pienākumu dēļ atpūsties, jo sliktāk jutīsies ķermenis un stresaināks būs prāts. Tāpēc atpūta un labs, vismaz 8h ilgs miegs ir labākās zāles pārguruma brīžos. Miegā atjaunojas ķermenis un nervu sistēma, tiek uzņemti spēki nākamai dienai, bet, ja ilglaicīgi neatpūšamies, sāk izzust spēka rezerves. Tāpec, ja kādā dzīves posmā piemeklējis pārgurums, atļauj sev gulēt cik gribas un atpūsties kaut vienu dienu nedēļā, jo īpaši pie dabas.
Spēku un veselību vēlot, Dziedniece Dace

Acis ir mūsu dvēseles spogulis, bet ko tad tās stāsta? Iniciators šim rakstam bija kādas nejaušas acis, ko redzēju šorīt. Vīrietis bija labi ģērbies, izskatījās ārēji priecīgs, bet tad uz mani paskatījās tās skumju pilnās acis...
Acis parāda patieso emocionālo un iekšējo notikumu pārdzīvojumu procesu. Ja ārēji varam izlikties laimīgi, pozitīvi un noslēpt savas emocijas, tad acis parādīs patiesās iekšējās sajūtas. Acis parādīs prieku vai skumjas, mīlestību vai naidu, bailes vai drosmi uc. Tas parādīs arī cilvēka nodomus pret citiem- labestīgus vai ļaunus. Acu skatiens var būt patīkams, otram labu vēlošs un maigs, vai nepatīkams, asi caururbjošs un iznīcinošs. Tāpēc biežāk vajag uzticēties pirmajai sajūtai par kāda cilvēka acīm, kāds viņs patiesībā ir un kāds ir viņa skats uz tevi.
Caur acīm var arī saslēgties ar cilvēka vai dzīvnieka dvēseli un nolasīt informāciju par dvēseles uzdevumiem un ieplānotiem darbiem uz Zemes. To spēj jutīgāki, garīgi atmodušies, gaišredzīgi cilvēki.
Tāpēc acis var pastāstīt diezgan daudz, tik jāprot tās "lasīt".
Ar mīlestību, Dziedniece Dace

Kas ir pamats veselībai un harmoniskai dzīvei? Atbildība- par savu dzīvi, tās laikā izdarītām izvēlēm un to sekām. Jā, bērnībā atbildību par mums uzņemas vecāki, taču dvēselei bija sava atbildība- izvēlēties tieši šos vecākus šis dzīves kermeņa ieguvei, labākai attīstības un grūtību pārvarēšanas apguvei. Pieaugot, atbildība par savām domām un rīcību- pret savi un citiem- vairojas. Tad parādās arī izvēle- būt atbildīgam pašam par sevi, vai neuzņemties atbildību par sevi. Neuzņemoties atbildību kļūst par upuri, kas grib lai citi to želo un vaino citus savā grūtajā dzīvē, vai kļūst par tirānu, kas agresīvi uzbrūk- dusmojoties, vainojot citus savas neveiksmēs. Atbildības neuznemšanās par sevi ir arī savas fiziskās un psihiskās veselības nolikšana citu rokās- medicīnas darbinieku, farmaceitu, psihologu, dziednieku uc. rokās. Pēc tam, ja nav cerētais rezultāts no tā, kā cits tavu dzīvi uzlabos, tos var viegli vainot, kā redz viņi to un šito pareizi neizdarīja. Citi cilvēki var būt kā palīgi kādā dzīves brīdī, bet primāri nav radīti nest atbildību par tevi. Tapec vai tu pats darīji pareizi, neuzņemoties atbildību par attieksmi pret sevi, savu ķermeni un dzīvi? Vai rīkojies pareizi pats radot sev slimības, bet negribot par tām uzņemties atbildību? Ik sekundi tu vari uzņemties atbildību par sevi, savām domām, emocijām, rīcībām un to sekām, tā mainot savu dzīvi, tik tas tev JĀGRIB pašam! Vai tu to vari un gribi?
Esmu izgājusi dažādas dzīves fāzes, veselības un privātās dzīves bedres, tāpēc noteikti zinu, ka atbildība par sevi, savu dzīvi un ticība saviem spēkiem, var izmainīt un uzlabot jebko- no bezizejas var nokļūt pie veselības, mīlestības un harmonijas.
Ar atbildību pret sevi, dziedniece Dace

Grūtības kaut ko izdarīt- katram tās var būt savas. Vienam viegli izdodas sarunāties ar citiem, cits kautrīgi nevar pateikt ne vārda. Vienam izaudzēt puķes un dārzeņus ir viegli, citam neiespējamā misija, jo nepadodas zemes darbi. Viens viegli un ātri no pārtikas produktiem uztaisīs jebko, cits ar grūtībām spēs sasmērēt pat sviestmaizi, jo nepadodas taisīt ēst. Tie ir tie mūsu dveselei iedotie talanti un prasmes, vai to trūkums kāda jomā. Mans grūtums ir bijis mājsaimnieces darbi, jo ādai nepatīk putekļi, un nepadodas garšīgi taisīt ēst, tāpēc ciemiņu uzņemšana, bērnu balles parasti bijis grūts pienākums. Grūtības protams norūda, bet ilglaicīgi darīt to, kas tev nepatīk un īsti nepadodas- atņem spēkus un rada negatīvas emocijas. Tapec to, kas tev nepadodas viegli, nav vēlams izvēlēties par profesiju vai ikdienas darbu. Vēlams atrast sadarbību darbā vai ģimenē ar tiem, kam tas, kas tev nepadodas, padodas viegli. Man dzīvē veiksmīgi sagadās, ka vīrieši, ar ko kādā dzīves posmā esmu kopā, labi gatavo un labprāt tīra māju :) Tāpēc varu bieži nedarīt to, kas nepadodas, bet vairāk nodoties tam, kas padodas, tai skaitā dziedināšanai un palīdzēšanai cilvēkiem.
Lūgt palīdzību citiem, kam tas, kas tev nepadodas, padodas viegli, nav kauns vai vainas sajūtas veicināšana, ka redz kā es nevaru, bet viņs var. Tā ir dabiska mijiedarbība, un ja katrs darītu to, kas tam padodas un iepriecina, būtu daudz vairāk laimīgu un veselu cilvēku.
Ar vieglumu, dziedniece Dace

Tas brīdis ir pienācis! Manam dēlam ir 16, un es beidzot varēju nomainīt savus abus uzvārdus! Esmu oficiāli šķirusies 11 gadus, bet dēla dēļ (vienīgais mazdēls abās dzimtās) atstāju abus uzvārdus. Tagad dēls Dāvis oficiāli paliek Dansons- Deņisovs, bet es oficiāli esmu Dziedniece Dace.

Tu nevari iepazīt sevi, esot noteiktos vecāku, sabiedrības, pašam sevis ieliktos rāmjos un "maskās." Tā būs bēgšana no sevis, sevis noliegšana un izlikšanās par citu, kāds tu neesi. Tu sevi vari iepazīt galējībās- dzīves krīzēs un laimes brīžos, analizējot un reāli pieņemot savas labās un sliktās īpašības, ieradumus, dzīves pieredzi, reakcijas stresa brīžos. Iepazīstot savas ēnas puses un izprotot negatīvu notikumu mācības, tik patiesi varam iepazīt savu būtību un iedegt sevī gaismu. Jo tas, kas noliedz sevi un slēpjas, visu laiku cīnas ar pagātni un citiem. Savukārt tas, kas izprot, ka ceļš uz gaismu ir tik caur sevi, neslēpsies un drosmīgi ar savu būtību dzīvē ies.
Katrs, kas iepazinis sevi un sapratis, ka kaut kas sevi neapmierina, atzīs faktu, ka esmu tāds vai rīkojos tā, bet es vēlos to mainīt- ko varu darīt!? Jo ir jāmainās tik katram pašam, ne citiem! Sevi iepazinis cilvēks vienmēr atradīs, kā sevi attīstīt, ja nepiecišams- sevi mainīt un uzlabot, bet neiepazinis- gribēs uzlabot un mainīt citus! Ceļš pie sevis reālā, ir celš uz savu iekšējo gaismu, jo apzināti sevi mainot, paplašinās gaismas enerģijas iespēja tevī būt un vairoties! Jo ideālu nav, katrā būs kas pašam (arī citiem) traucējošs, ko mainīt un uzlabot, lai tas var pēc tam iedegties spilgtā gaismā, kā Jāņu ugunskurs!
Gaišu sestdienu, dziedniece Dace

Sveiki. Arī vasarā būs pieejamas klātienē dziedinošās masāžas, dziedinošas regresijas un enerģētiskās sakārtošanas, tikai retāk. Ir ieplānoti atpūtas brīži, kā arī turpinu apvienot slimnieku aprūpes darbu (es to saucu par slimību izpēti) un dziedināšanu.
Slimības paīstam var izprast ar tām regulāri saskaroties un izpētot veidus, kā tās radušās, ko tajās var vai nevar dziedināt, un vai cilvēks vispār grib būt atkal vesels! Ja cilvēks pats negrib sakopot visus savus spēkus, lai veseļotos, ārsts vai dziednieks tam nespēs ilglaicīgi palīdzēt būt veselam- nebūs šī slimība, nāks nākamā! Taču ir cilvēki, kuriem slimība ir paredzēta kā dzīves sastāvdaļa, caur kuru garīgi attīstīties- tas ir savadāk. Savukart tiem, kam tā nav, kas paši radījuši sev slimības šai dzīvē, ar savām domām, emocijām vai rīcībam, primāri ir JĀGRIB BŪT VESELAM! Tiem, kas to grib, ar prieku palīdzēšu dziedināt slimās šunas un attīrīt slimības enerģiju.
Dziedniece Dace

Ja man nebūtu laba humora izjūta un es neprastu pasmieties- par jokiem, pati par sevi un dzīves situācijām, tad sen jau būtu citā dzīvē. Tāpēc šai dzīvē cik var izvēlos- dzīvesprieku, smaidu un smieklus :)
Dziedniece Dace

Kontakts ar dabu var būt iekšējs ceļš uz laimi! Tas var notikt tad, kad saplūsti ar dabu, to vēro un tajā ieklausies, kad meditē dabā. Jo dabai var ne tikai fiziski kalpot, to kopjot- labprātīgi vai piespiedu kārtā, bet dabu var apbrīnot, priecāties par tās skaistumu. Jo ne katram ir doti "zaļie pirkstiņi" pēc kuriem viss labi aug, bet katrs var apbrīnot dabas skaistumu ikdienu. Esmu tipisks apbrīnotājs, dievinu fotografēt un gleznot dabu, baudīt dabas skaistumu katrā gada laikā. Taču visvairāk mīlu garīgo sarunu ar dabu, kad ieklausos kokos, ko tie saka, cik tie seni, ko pieredzejuši, kad sakontaktēju ar zemi, kas atrodas tās zemākos slāņos, kas uz tās agrāk noticis, kad sazinos ar ūdeni, kam esmu blakus vai tajā peldu... Kā arī regulāri iegūstu enerģētisko līdzsvaru dabā, attīrot negatīvo enerģiju un sapildoties ar dabas spēka enerģiju, to daru vislabāk vienatnē. Dabai ir milzīgs spēks ne tikai izaudzināt kokus vai ēdienu, bet vēl milzīgāks- garīgi stiprināt te uz Zemes piedzimušos, kas dabu garīgi sadzird un ciena. Novēlu katram atrast savu, vislabāko kontaktu ar dabu un to ikdienā stiprināt!
Ar prieku par dabas milzīgo spēku, dziedniece Dace

Dzīve ik pa laikam piespēlē dažādus cilvēkus, kā skolotājus. Lai pārbaudītu, vai pats tāds esi, vai otra dzīves uzskati saskan ar tavējiem, un vai pats tāpat rīkojies vai pretēji. Man bija bēdīga pieredze ar pedantu, kam viss, ko dara citi bija nepareizs, viss iztīritais, bija netīrs, un pat pamperi bija nepareizi salocīti mēslu kastē. Tas bija tik briesmīgi, bet arī smieklīgi, cik ļoti cilvēks var ieciklēties savā prāta kārtībā un pieprasīt to no citiem. Pedantu līdzcilvēki var izturēt kādu laiku, bet dzīvot ar to ikdienā ir ļoti grūti lidzcilvēkiem, jo pedants parasti ir agresīvs un vienīgais gudrais, tāpēc esot blakus pedantam rodas bailes kaut ko pateikt vai izdarīt nepareizi, vai ko nolikt nepareizā vietā.
Tāpēc galvenā mācība ar pedantu bija- nepieļaut tādam cilvēkam savu pedantismu uzspiest un aizskart citus, kas viņa prāta kartībai neatbilst. Savukārt izeja bija, ja viss ko dari, pedantam vienmēr ir slikti, tad labāk nedari neko, lai pedants dara pats. Kā arī turies tālāk no pedantiem, kuriem ir psihes novirzes, ipaši, ja viņi savu pedantismu nearstē.
Ar dziļāku izpratni par pedantu, dziedniece Dace

Dzīvesprieks! Tās ir labākās zāles! To dabiski izrāda dzīvnieki un dabiski izpauž bērni. Šī vēlme dauzīties, priecāties par visu, ir dabiski nepieciešama ķermeņa un prāta veselai attīstībai. Taču, ko dara nopietnie vecāki, prāta sistēmas, apkārtējie cilvēki? No bērnības ierobežo un saka: "Tu nedrīkst būt brīvs, priecāties, būt dzīvespriecīgs, tas tak ir nepieklājīgi. Ir kārtīgi jāsēž un jāizskatās, tev kārtīgi jādomā un jārunā, kārtīgi viss jādara, lai man no tevis nav kauns!" Tas ievaino bērna dvēseli, katru reizi, kad viņs nevar ar prieku sevi izpaust, un nogalina dzīvesprieku. Taču bez dzīvesprieka sāk rasties ķermeņa un psihes problēmas, depresija, vēlme nedzīvot. Tapec dzīvesprieka trūkums ir kļuvusi kopējā cilvēces problēma. To nevar aizstāt materiāli labumi, bauda, nauda, jo dzīvesprieks ir iekšējā sajūta, kas rodas dvēselē- brīvi sevi izpaužot.
Tāpēc biežāk esi brīvs, kā bērns! Dauzies, lai cik tev gadi! Priecājies par bērniem un dzīvniekiem, mācies no viņiem prieku dzīvot! Tad tava veselība uzlabosies, jo zemapziņai būs mērķis- prieks dzīvot!
Ar prieku dzīvot, dziedniece Dace

Ir brīži, kad saproti, kad te uz Zemes vairs nav, kur attīstīties un augt! Tā notiek ar daudzām garīgi atmodušām, daudz sapratušām un jau izdarījušām dvēselēm. Man tā bijis vairākreiz, kad redzu un saprotu, ka tas, ko māca vai dara citi Lv un pasaulē, sen jau saprotams un apgūts šai vai citas dzīvēs. Ka daudzi tik ar prātu runā, bet reti kurš patiesībā attīstās, garīgo attīstību dara. Esmu atcerējusies ap 100 savas iepriekšējās dzīves, dziedinājusi pagātnes karmu, zinu savu nākamo dzīvi, man dziedināt ir viegli, informācija caur gaišredzību nāk viegli, Gaismas enerģija plūst cauri brīvi, tik jāieslēdz gaismas "poga" un esmu Gaismas instruments. Ko tālak?! Kad dvēselei vairs nav kur attīstities, parādās divas izvēles, iet prom no šī kermeņa, vai palikt tajā. Man jau divreiz starp dzīvi un nāvi nav ļāvuši atstāt šo ķermeni: "Celies, ej un dziedini" to atceros abas reizes atverot acis. Tāpēc es eju, bet ir skumja sajūta, ka bieži vairs neredzu, kur garīgi uz Zemes augt, ka blakus atrodas tik daudzi, kas negrib ar sevi strādāt un garīgi attīstīties, vai tik nesen sākuši atmosties, maz vēl saprot, ka garīgi izaugušo uz Zemes patiesībā ir tik maz. Izejot ielās sabiedriskās vietās ir tik grūti būt zemās vibrācijas un runāt par bezjēdzīgi materiālām un prāta lietām, kad dvēsele grib runāt par augstām garigām atziņām un dvēseles enerģiju vibrācijām. Labi, ka esmu dzīves laikā satikusi dažus Gaismas virzienā lidojošus draugus, kas mani vismaz saprot! Tāpēc nez, kas patiesībā uz Zemes ir vieglāk- būt garīgi maz atīstīta cilvēku vairākumā, vai garīgi augstu attīstītā mazākumā.
Dziedniece Dace

Pirmo reizi izjust caur sevi dziedinošo enerģiju bija tā, kā pēc tumšu mākoņu ilgi klātām debesīm pirmoreiz ieraudzīt saules gaismu. To nevar aizmirst, tā sajuta nav izstāstāma vārdos... zeltīta gaismas paradīze, kas piepilda katru kermeņa šūnu, attīra prātu un auru.
Dziedinošo enerģiju katrreiz sajust ir patiesa laime! Pateicībā, ka varu to sevī just un nodot citiem, dziedniece Dace

Dalos ar jaunu dvēselisku video no Jenny May
https://www.facebook.com/share/p/SXmJmycmy9RN5DSn/

Jenny May - DVĒSLE MOSTAS Videoklipu filmēja Kaspars Dvinskis (Dween Productions).Mūzika: Martins Elenmarks, Dārens Maikls un Čārlijs Masons.Māsterēja Artūrs Palkevičs, bet vārdus tul...

Veselā miesā Vesels gars! Cik daudzi ir sapratuši šī teiciena patieso jēgu? Tad, ja tavam ķermenim ir veselība, tev ir spēks pilnveidoties, sasniegt savus mērķus, garīgi attīstīties. Taču, ja veselība ir slikta kādā dzīves posmā vai visā dzīvē, tā būs tik cīņa ar ķermeni, tā sāpēm, grimšanu fiziski blīvā, zemā enerģijā. Pietam ir tāds paradoks, tik kad esi veselības bedrē, bieži saproti, cik veselība patiesībā bija svarīga, jo tad dzīve kļust par cīņu ar sāpēm un slimību sekām. Taču slimība ir laba mācību stunda, tās laikā parādās Tavs patiesais gara vājums vai spēks, un parādās divas iespējas:
1. Ieslēdzas degradācija un garīgā attīstība beidzas. Cilvēks nogrimt daudzo medikamentu, kaitīgo vielu, tehnoloģiju atkarībās, vairojas negatīvās emocijas, uzplaukst upura-tirāna programma un zemās enerģijas ņem virsroku. Tad pilnvērtīgi netiek tikts pie patiesā dvēseles mērķa- garīgas attīstības un tiek izniekota bezjēdzīgi dzīve.
2. Slimības brīdī, tiek atrasts spēks gribēt fiziski veseļoties, tiek saprasti celoņi, kas noveda pie sekām, un rodas apņēmība darīt visu, lai maksimāli atveseļotos. Tad parādās patiesais gara spēks, sākas garīgā attīstība un var pieslēgties klāt dziedinošā enerģija, kas palīdz atveseļoties.
Taču kāpēc jāgaida krīze, lai sāktu attīstīties, varētu tak rūpēties par savu veselību un garīgo attīstību ikdienu? Tāpēc, kā cilvēce par savu garīgo spēku un garīgo attīstības vajadzību bieži atceras tik pēc smagām slimībām, jo Zemes fiziski blīvā, materiālā pasaulē ienākot, savu dvēseli un dieviško garu aizmirst. Tad dzīve uzšauj pa "pēcpusi", lai attopies, ka neesi tik materiālo pasauli nācis baudīt, tak sāc garīgi attīstīties. Taču cik daudzi to nesaprot!
Tāpēc tā ir brīvās gribas izvēle, vai Tavā Veselā miesā ir Vesels gars, kā arī vai gribi būt kontaktā ar garu vesels, vai atcerēties savu garu caur slimībām.
Ar cieņu pret katra izvēli, dziedniece Dace

Pēc iepriekšējā posta, kuru drošības pēc likvidēju, ir skumji, ka Latvijā resnums un tā publiskā atkailināšana tiek uzskatīts par normu. Tas tiek pat aizstāvēts, noliekot un kritizējot tos, kas gatavi par šo problēmu runāt (paldies par naidīgiem, kritiskiem komentāriem). Tā ir milzu problēma, ka latviešu sabiedrība (īpaši jaunieši) apresnē un ģenētiski slimo, bet kā vienmēr latvieši klusē un ir pieklājīgi, vai tikai kritizē, bet paši neko nedara :) Jo ir bail darīt! Kas ir liekais svars- drošības trūkums, bailes būt brīvam un droši dzīvot, vēlme aizsargāties no ārpasaules- neveselīgā veidā. Izeja ir strādāt ar savām bailēm un/vai pārtraukt neveselīgi ēst un dzert, kā arī daudz kustēties. Un nevajadzēs vairs ķermenim radīt sev mokas- liekā svara veidā! Katrs pats sev rada slimības, tik reti kurš ir drosmīgs pats tās atrisināt, bet kritizēt gan prot daudzi... Kamēr pārtikas industrija, medicīna un farmācija gavilē naudas priekā! Ir skumji, ka veselība vairs nav atbalstāma un bailes dzīvot un risināt problēmas- ir norma, bet tiem, kas par to uzdrošinās runāt- tiek piesķirts empātijas trūkums. Tā tas nav. Es esmu un būšu par veselību un drosmi dzīvot, risināt katram savas problēmas, nevis no tām bēgt, lepni demonstrējot problēmu sekas.
Kad Latvijā beigs gudri runāt, bet sāks katrs ar sevi strādāt, tad aptaukošanās, tāpat kā alkoholisms, vairs nebūs Latvijas nākotnes problēma.
Ar cieņu pret visiem, bet izvēloties vairot veselību, dziedniece Dace

Bija 2013. gada pavasaris, kad Ingas Ružickas vadībā pirmo reizi izmēģināju Reinkarnācijas metodi. 2012. gadā bija atvērušās manas dziednieka spējas, bet vēl nesapratu, kur tās pielietot. Pirmā reinkarnācijas dvēseles ceļojuma reizē jau atcerējos vairākas savas iepriekšējās dzīves, guvu atbildi uz jautājumu: Kas es esmu". Pēc tam lasot no Ingas aizlienēto Maika Ņūtona "Dvēseles ceļojumu", sapratu ka visu tur rakstīto, reinkarnāciju pilnībā izprotu. Kopš tā laika apzinos, ka šī metode sniedz pilnīgi visas atbildes uz pagātnes jautājumiem. Tā man ir palīdzējusi izprast šīs dzīves bērnības veselības problēmas, izprast, ko mana dvēsele te uz Zemes darījusi un tagad dara, ka primārie ir dvēseles uzdevumi, ne prāts un ķermenis.
Kad Inga sāka apmācīt Reinkarnācijas konsultantus, 2020. gadā pabeidzu Reinkarnācijas institūtu.
Kopš 2019. gada vadu dvēseles ceļojumus uz iepriekšējām dzīvēm, palīdzu atcerēties un attīrīt agrāko dzīvju un šis dzīves negatīvās pieredzes. Jau vairākus gadus pati vedu sevi dvēseles ceļojumos, esmu redzējusi 99 savas iepriekšejas dzīves uz Zemes.
Tāpēc noteikti zinu, ka Regresija (virzība atpakaļ laikā) un Reinkarnācija (iepriekšējo dzīvju pieredzes) noteikti stradā. Tik jāmāk pilnībā atslābināt prātu, ķermeni, un sadzirdēt savu dvēseli- tad tā pateiks visu nepieciešamo.
Ja esi gatavs sadzirdēt savu dvēseli, atrast tajā neizskaidrojamas veselības, fobiju, attiecību, finanšu uc. atbildes, esmu gatava būt pavadonis Tavas dvēseles ceļojumā.
Ar dvēseles prieku, Dziedniece Dace