Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs

📒 Notikumu cikla Latviešu grāmatai 500 ietvaros, 24. septembrī Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma stāstīs par muižu bibliotēku kolekcijām kā avotu Latgales vēstures pētniecībā lekciju ciklā “Latviešu grāmatai 500. Fokusā Latgale.” Būs interesanti!

🔸Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia un Latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda" notikumu ciklā Latviešu grāmatai 500 septembrī un oktobrī aicina uz trīs lekciju ciklu “Latviešu grāmatai 500. Fokusā Latgale”, kas veltīts latgaliešu valodai un grāmatniecībai. Lekcijas vadīs kartogrāfe, novadpētniece Andra Zubko-Melne, vēsturniece Kristīne Zaļuma un valodniece Lidija Leikuma.

🔸“Latviešu grāmatai 500. Fokusā Latgale” lekcijas notiks otrdienās, 10. un 24. septembrī, kā arī 22. oktobrī no plkst. 17.45 līdz 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaule” (5. stāvā).

🔸Pirmā lekcija paredzēta 10. septembrī, to vadīs kartogrāfe, novadpētniece Andra Zubko-Melne, stāstot par latgalisko vietvārdu vēsturi, transformāciju, izaicinājumiem un atainojumu literatūrā. 24. septembrī LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja, vēsturniece Kristīne Zaļuma stāstīs par muižu bibliotēku kolekcijām kā avotu Latgales vēstures pētniecībā, bet 22. oktobrī valodniece Lidija Leikuma iepazīstinās ar pirmo laicīgās literatūras darbu latgaliski “Eisa muoceiba ap audzeišonu bišu” (1832).

🔸Notikumu cikls “Latviešu grāmatai 500” ir piecu gadu (2021–2025) programma, kurā tiek izcelti nozīmīgākie procesi, kas iekustinājuši latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. 2025. gadā tiks atzīmēta pirmās iespiestās latviešu grāmatas – luterāņu mises – piecsimtgade. Rudenī gaidāmais lekciju cikls ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas un latgaliešu kultūras kustības “Volūda” kopīga ideja pasākumu programmā pievērst lielāku uzmanību arī otrā latviešu valodas rakstu tradīcijā – latgaliešu valodā – publicētajiem darbiem un valodas attīstībai kā tādai, veicinot sabiedrības izpratni, izglītošanu un zināšanu pieejamību.

🔸Visas plānotās lekcijas ikviens interesents var apmeklēt bez ieejas maksas, kā arī pēc tam lekciju ieraksti būs brīvi pieejami klausāmā formātā. Lekciju norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta piešķirtajiem Kultūras ministrijas līdzekļiem projektā “Latgaliskās kultūrvides stiprināšana: sadarbība, izpratne un iesaiste”.

Vairāk: https://lnb.lv/latvijas-nacionalaja-biblioteka-notiks-latgaliesu-valodai-un-gramatniecibai-veltits-lekciju-cikls/

💡 "Paēdis pusdienas, stundas divas atpūties, vislabāk svaigā gaisā, un tad tikai ķeries pie skolas darbiem."

Šis un pārējie ieteikumi kā mācīties, ir aktuāli kā 1927. gadā, tā arī mūsdienās. Zināšanām bagātu jauno mācību gadu novēl Letonikas un Baltijas centrs!

📚Uz tikšanos mūsu lasītavās!

🎵 Emilim Melngailim (1874-1954) - 150 un viņa krājuma “Latviešu danči” publikācijai – 75 (1949)

📜 2024. gada 15. februārī apritēja 150 gadu, kopš Igates pagastskolā (mūsdienu Limbažu novada “Melngaiļos”) piedzima nākamais komponists, mūzikas folklorists, kordiriģents, mūzikas kritiķis, publicists un šaha meistars Emilis Melngailis (plašāk par Emili Melngaili var lasīt Nacionālajā enciklopēdijā www.enciklopedija.lv).
📜 Par Emiļa Melngaiļa mūža darbu ir uzskatāms galvenokārt latviešu tautas mūzikas vākums, kurā ietilpst vairāk kā 4000 pierakstītu tautas melodiju, kas dzirdētas vairākos Latvijas novados. No sava plašā folkloras vākuma Melngailis sistēmiski atlasīja 364 latviešu tautas melodijas, kas ir saistītas ar deju.
📜 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas Emiļa Melngaiļa sagatavotais manuskripts “Latviskais dancis” ar 152 lapām. Tekstuālā daļa iekļaujas 30 lapās, un pārējās lapās ir apkopoti un sistematizēti 364 danču melodiju pieraksti. Tikai dažām melodijām ir pievienoti dziesmas vārdi un arī īsas ziņas par dejas horeogrāfiju. Manuskriptu noslēdz četras deju instrumentācijas vijolei ar klavierēm. Vēl šis rokraksts ir papildināts ar piecām oriģinālfotogrāfijām. Manuskripts nav precīzi datēts, bet, pēc tā satura vadoties, skaidrs, ka tas tapis ap 1945.-1947. gadu.
📜 Emilis Melngailis savā apcerējumā par latvisko danci rakstīja: “Ja jau no pagātnes dziesmu košuma maza saujiņa palikusies, tad no dančiem ir tikai sīki nieciņi paglābušies, tie paši turoties pie dziesmu strēbelēm”. Manuskriptā var lasīt arī par dažādu ar dziesmu un deju saistītu terminu izcelsmi, par “spēļurīkiem” (t.i., par tautas mūzikas instrumentiem) un “spēlenieku pulciņu” (mūziķu ansambļu) veidošanu.
📜 Pirms 75 gadiem, 1949. gadā, Emiļa Melngaiļa manuskripts tika publicēts grāmatā ar atšķirīgāku nosaukumu – “Latviešu dancis” 168 lappušu biezumā. To izdeva Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā. Grāmatas pirmizdevums bija kā velte “sirmā komponista 75. mūžagada atcerē”, kā to izdevuma ievadā rakstīja tās redaktors, muzikologs un komponists Nilss Grīnfelds (1907-1986). Izdevuma māksliniecisko dizainu veidoja Jūlijs Madernieks. Paša Emiļa Melngaiļa tekstu ievada redakcijas piezīme “Autora teksts iespiests Emiļa Melngaiļa īpatnējā rakstībā”. Grāmata pasūtīšanai ir pieejama Primo: http://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/permalink/f/j3fu63/371KISC_AlephLNC04-000503473

📚 Johanam Frīdriham fon Rekem – 260 (01.08.1764-13.09.1846)

🖋️ Vēsturnieks un žurnālists Johans Frīdrihs fon Reke dzimis un mācījies Jelgavā, studējis tieslietas un filozofiju Getingenē. Pēc studijām atgriezies Jelgavā un pievērsies Baltijas vēstures pētīšanai. Strādājis par Kurzemes hercogistes arhīva pārzini, bijis arī valsts ierēdnis. 1815. gadā J. F. Reke piedalījies Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) dibināšanā, vēlāk bijis tās sekretārs. Dibinājis Kurzemes Provinces muzeju (Kurländisches Provinzialmuseum) un bijis tā pirmais direktors (1818-1846). Izdevis un rediģējis “Wöchentliche Unterhaltungen” (1805–1807) un “Neue Wöchentliche Unterhaltungen” (1808). Rakstījis teātra kritikas.

📜 Aicinām iepazīties gan ar J. F. Rekes nozīmīgākajiem darbiem, kas sniedz vērtīgu ieskatu Baltijas vēstures izpētē un kultūras dzīvē, gan darbiem par J. F. Rekes ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē.

📖 Aprit 60 gadi, kopš izveidota pastāvīgā ekspozīcija “Latviešu grāmatniecības vēsture”. Iespēja to izveidot radās 1964. gadā, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa ieguva lasītavu Jēkaba ielas 6/8 nama trešajā stāvā. Pusi no apmēram 54 m² lielās telpas aizņēma lasītava, pārējo – izstāde ar turpinājumu blakus telpās.

📜 Pastāvīgajā ekspozīcijā bija atspoguļota latviešu grāmatniecības attīstība, izdevniecību darbība un grāmatas loma sabiedrībā, piesaistot dažādu interešu grupu ekskursiju apmeklētājus. Fotogrāfijās redzams Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas kādreizējais vadītājs Aleksejs Apīnis (1926–2004), vadot ekskursiju pastāvīgajā ekspozīcijā 1975. gadā kopā ar mākslinieku Robertu Muzi un Valdi Villerušu.

📜 Valdim Villerušam ir sadarbība ar LNB jau kopš nodaļas izveidošanas pirmsākumiem, piedaloties pastāvīgās ekspozīcijas “Latviešu grāmatniecības vēsture” iekārtošanā kā māksliniekam un līdzdarbojoties arī pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” iekārtošanas darbā bibliotēkas jaunajā ēkā.

ℹ️ Šī ir vecākā un vienīgā šāda veida grāmatu izstāde Latvijā un LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” priekštece.

🗺️ Igaunijas Nacionālā bibliotēka (Eesti Rahvusraamatukogu / National Library of Estonia) ir laidusi klajā nozīmīgu kartogrāfijas vēstures izdevumu - grāmatu “Livoniae descriptio. Igaunija un Livonija senajās kartēs”. Grāmatas autori ir kartogrāfs Tenu Raids (Tõnu Raid) un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas karšu pārzine Tīna Krūpa (Tiina Kruup).

Grāmatā iekļautas 103 kartes, kas tapušas no 13. gadsimta līdz 1919. gadam. Tāpat izdevums ietver īsu ievadu pasaules kartogrāfijas vēsturē un pamācību, kā lasīt senās kartes. Tā kā Igaunijas un Latvijas kartogrāfijas vēsture ir ļoti cieši saistīta, šis ir nozīmīgs izdevums arī Latvijas kartogrāfijas vēstures izpētē, jo gandrīz visas grāmatā iekļautās kartes attēlo arī Latvijas teritoriju.

Grāmata ir igauņu un angļu valodā.

📗 Grāmata jau ir pieejama LNB Karšu lasītavā: http://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/permalink/f/18c7g9f/371KISC_AlephLNC04-001177445

🏆 Apsveicam un lepojamies!

No 2024. gada 25. līdz 29. jūnijam Polijas pilsētā Toruņā norisinājās 10. Baltijas ģeogrāfijas olimpiāde, kurā Latviju ar panākumiem pārstāvēja astoņi skolēni. Sagatavošanās process olimpiādei noritēja arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra Karšu lasītavā.

Latvijas komandu Baltijas ģeogrāfijas olimpiādei sagatavoja un vadīja mūsu sadarbības partneris, ģeogrāfijas skolotājs Morics Roberts Mūrnieks no Jauno ģeogrāfu skola / Junior Geographers' School. Gaidīsim jūs arī turpmāk Latvijas Nacionālajā bibliotēkā!

📜 Baumaņu Kārļa (1835–1905) dziesmu krājuma “Līgo” dienas un nedienas pirms 150 gadiem (1874)

Baumaņu Kārlis ir viens no nozīmīgākajiem latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem 19. gadsimta 60.–70. gados. Latvijas kultūras vēsturē viņš atstāja būtisku radošo mantojumu. Baumaņu Kārlis aktīvi darbojās arī pedagoģijā un publicistikā. Viņš bija arī Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis (1870–1871) un runasvīrs (1871–1873), iesaistoties Pirmo vispārējo latviešu dziedāšanas svētku tapšanā un īstenošanā 1873. gada vasarā.

Kārļa Baumaņa radītajā muzikālo kompozīciju klāstā ir vairāk nekā 200 dziesmu, kuru vidū ir ne tikai tautasdziesmu apdares, bet arī pirmās latviešu oriģināldziesmas koriem un solo balsij. Vispazīstamākā ir mūsdienu Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, vīru kora dziesmas “Trimpula” (“Kā Daugava vaida”, Ausekļa vārdi) un “Latviski lai atskan dziesmas” (Lapas Mārtiņa vārdi).

Komponists pats par saviem līdzekļiem izdeva vairākus dziesmu krājumus – kora un solo dziesmu krājumu trijās burtnīcās “Austra” (1874), vīru kora dziesmu krājumu “Līgo” (1. daļa, 1875) un četru kordziesmu burtnīcu “Mortuos plango” (1875), kas veltīts tuva drauga Kronvaldu Ata piemiņai. Kopā ar Ausekli sastādītais vokālo ansambļu krājums “Dziesmu vītols” trīs burtnīcās (1877), ko bija iecerēts izdot 1879. gadā, nezināmu iemeslu dēļ palika manuskriptā. Tas joprojām glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Tikai pēc 140 gadiem, 2020. gadā, ar diriģenta Jāņa Erenštreita gādību šis krājums tika izdots izdevniecībā “Musica Baltica”.

Šoreiz īpaša uzmanība tiek veltīta vīru kora četrbalsīgu dziesmu krājumam “Līgo”. Tieši no šī krājuma, kas 1873. gada martā vēl bija manuskripta veidolā un sastāvēja no 113 dziesmām, Baumaņu Kārlis iesūtīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam paša radītās 39 oriģinālkompozīcijas, ko varētu iekļaut svētku repertuārā. No šī piedāvājuma Dziesmu svētku komisija izvēlējās trīs – tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” (autora vārdi), “Tēvijas dziesmu” (Friča Brīvzemnieka vārdi) un “Daugavas zvejnieku dziesmu” (Lapas Mārtiņa vārdi), kas arī pirmo reizi izskanēja Pirmajos vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos 1873. gada vasarā.

Tieši pirms 150 gadiem, 1874. gada vasarā, Baumaņu Kārļa sagatavotais dziesmu krājuma “Līgo” manuskripts beidzot tika nogādāts brāļu Bušu spiestuvē Rīgā. Un “sarežģījumi sākas pamazām kopš 1874. gada rudens” (skatīt publikācijas žurnālā “Mūzikas Saule” 4/2020 un 1/2024).

Brāļi Buši sūtīja krājuma korektūras Baumaņu Kārlim uz Pēterburgu, kur viņš strādāja par skolotāju. Bet komponistam, iespējams, nebija laika tās pārbaudīt, jo bija aizņemts, aktīvi darbojoties publicistikā, kur ar pretiniekiem izvērtās ilga un sīva polemika par Jāņa Cimzes sagatavoto dziesmu krājuma “Dziesmu rotas” trešo daļu un par latviešu tautasdziesmām kopumā. Līdz ar to krājuma “Līgo” izdošanas process ieilga. 1875. gada februārī pēc otrreizējas cenzūras Rīgā izdevēji Buši ieteica Baumaņu Kārlim izdot krājumu divās daļās, no kurām pirmā daļa ar 66 dziesmām beidzot nopublicēta tikai 1875. gada otrajā pusē.

Ir saglabājušās dokumentālas ziņas par dziesmu krājuma plānoto tirāžu. Saistībā ar otrreizējās cenzūras dēļ radītajiem zaudējumiem 1875. gada 7. jūlija vēstulē brāļi Buši ziņoja Baumaņu Kārlim: “66 puslapas 8 loksnēs izstrīķētas – 240 rbļ.; 8 loksnes papīra katrā eksemplārā iztaisa 5000 eksemplāros 40 000 lokšņu jeb apaļā skaitlī 80 rīzes – 260 rbļ.; indirekte skāde, kas cēlušēs caur gulošu kapitālu, grāmatas klajā nākšanas aizkavēšanu etc. – 200 rbļ., - pavisam kopā 700 rbļ.” Diemžēl nav noskaidrojams, cik eksemplāru patiesībā nodrukāts. Zināms, ka 1875. gadā brāļu Bušu apgādam bija papīra problēmas, nesaskaņas ar Rīgas cenzoru un gada beigās tas bankrotēja.

Pats Baumaņu Kārlis uzskatīja, ka brāļi Buši tikai sabojāja krājuma tirāžu jeb, kā komponists vēlākos gados pats rakstīja - “saķengāts Buš brāļu”, “šie paši Bušu brāļi apakš rokas šo vanckaru pārdeva, kā man to priekš gadiem daži ticami vīri ziņoja”. Visticamāk arī tāpēc 1875. gada avīžu reklāmās un vēlākos gados periodikā parādījās krājuma “Līgo” pārdošanas aizliegums.

Ir apzināti vismaz 12 eksemplāri, un tiem visiem ir vienāds izdošanas defekts – nav tikusi drukāta titullapa. Zināms, ka šie eksemplāri glabājas dažādās iestādēs Rīgā:
o četri eksemplāri Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (pa diviem eksemplāriem Reto grāmatu un rokrakstu krājumā un Mūzikas krājumā),
o divi eksemplāri – Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā un tikpat arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Nošu bibliotēkā,
o pa vienam eksemplāram – LU bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Krājuma “Līgo” otrā puse ar atlikušajām 47 dziesmām, kas bija jau sagatavota drukai, palika nepublicēta. Pirmā pasaules kara laikā šis materiāls sadega kopā ar pārējo Baumaņu Kārļa arhīvu, ko pēc komponista nāves glabāja viņa ģimene. Šīs ziņas publicētas Ādama Reimaņa grāmatā “Baumaņu Kārlis” (Rīga, 1935, 55. lpp.).

🌾 Priecīgus Jāņus novēl Letonikas un Baltijas centrs!

🌼 Pirms svētkiem aicinām iepazīties ar materiāliem no Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia sīkdarbu krājuma un novēlam jums to pašu, ko 1937. gada Jāņu vakarā Dzegužkalnā svinētāji vēlēja Jāņa mātei un Jāņa tēvam: "Ilgu mūžu, labu laimi, pilnas klētis rudzu, miežu, stallī labu kumeliņu!"

🗺️ Kartogrāfam un kartogrāfijas vēsturniekam Jānim Štrauhmanim – 80 (15.06.1944–09.09.2020)

Jānis Štrauhmanis ir nozīmīgākais Latvijas kartogrāfijas vēstures pētnieks. Pētījis arī ekonomiskās kartogrāfijas un ģeomātikas problēmas, bijis ilggadējs pasniedzējs un profesors Latvijas augstskolās. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Jānis Štrauhmanis bija biežs viesis, kur pētīja senās kartes un ar tām iepazīstināja savus studentus.

Ieguvis ģeogrāfijas zinātņu kandidāta (1973), ģeogrāfijas zinātņu doktora (1992) un habilitētā vēstures zinātņu doktora (1997) grādu. Bijis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātes dekāns (1980–1985) un Ekonomiskās ģeogrāfijas katedras vadītājs (1985–1990), Latvijas Jūras akadēmijas profesors (1998–2003), Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras vadītājs (2003–2012) un profesors (no 2006).

Jānis Štrauhmanis publicējis vairāk nekā 200 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, kā arī vairāk nekā 20 grāmatu. Viņš ir autors nozīmīgākajām kartogrāfijas mācību grāmatām latviešu valodā: “Kartogrāfija” (1993, 2004), “Kartes valoda” (1997), “Tematiskā kartogrāfija” (2002), “Jūras navigācijas kartogrāfija” (2003), “Kartogrāfija tūrismam” (2004), “Teorētiskā kartogrāfija” (2005).

Sastādījis Latvijas kartogrāfijas vēstures bibliogrāfisko rādītāju (1994, 1999). Grāmatu “Matīss Siliņš, pirmais latviešu kartogrāfs” (1994) un “Institūts Rīga–Brisele” par A. Ošiņa un P. Mantnieka kartogrāfijas institūta darbību (2005) autors.

Jāņa Štrauhmaņa doktora disertācija “Latvijas kartogrāfijas vēsture no XIII gadsimta līdz XX gadsimta 90. gadu sākumam” (1997) joprojām ir visaptverošākais informācijas avots Latvijas kartogrāfijas vēstures izpētē.

Aktīvi darbojies starptautiskajā sadarbībā, bijis vairāku profesionālo biedrību un asociāciju loceklis. Latvijas Zinātnieku savienības biedrs (1988), valdes loceklis, priekšsēdētājs (2003). Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrs, viceprezidents (1992). Aktīvi piedalījies Latvijas Mērnieku biedrības darbā, bijis tās valdes loceklis un saņēmis tās augstāko apbalvojumu par mūža ieguldījumu mērniecībā.

📜 Lepojamies un vēlam veiksmi Letonikas un Baltijas centra vadītājai Kristīnei Zaļumai promocijas darba "Vidzemes muižu bibliotēku vēsturiskais mantojums (18. gs. – 20. gs. 20. gadi)" aizstāvēšanā!

Kristīnes Zaļumas promocijas darba aizstāvēšana

2024. gada 19. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un arheoloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā Aspazijas bulvārī 5, 513. auditorijā, Kristīne Zaļuma aizstāvēs promocijas darbu "Vidzemes muižu bibliotēku vēsturiskais mantojums (18. gs. – 20. gs. 20. gadi)" zinātnes doktora grāda (Ph.D) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē.

Recenzenti: profesors, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons Latvijas Universitāte, docente, Dr. hist. Kristīne Vaceka-Ante, Kārļa Universitāte (Čehija), asociētais profesors, Dr. hist. Ernests Vasilausks (Ernestas Vasilauskas) Klaipēdas Universitāte (Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā Raiņa bulvārī 19.

© Foto: Madara Gritāne, Latvijas Nacionālā bibliotēka

🇫🇷 Seminārs Frankofonijas svētku laikā

📖 16. maijā LNB Letonikas un Baltijas centrā (LBC) viesojās Francijas Institūta direktors un Francijas vēstniecības Latvijā padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos Matjē Leporīni (Mathieu Leporini), lai kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkiem un studentiem iepazītos ar frankofonās kultūras mantojumu reto grāmatu un rokrakstu krājumā. Semināra dalībniekiem bija iespēja apskatīt iespaidīgos Didro enciklopēdiskos izdevumus, kā arī starpkaru perioda Latvijas kultūras darbinieku rokrakstus franču valodā. Izstādē “Teksts mūs neinteresē” viesi iepazinās ar Francijas būtisko lomu iespieddarbu veidošanas vēsturē.

🔎 LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa uzsvēra, ka LNB prioritāte ir cilvēks, cerot, ka šādi darba semināri rosinās studentus un citus interesentus turpināt pētīt vērtības, kas atrodamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā.

🇫🇷 16. maijā Retumu pasaules telpā Frankofonijas dienu ietvaros notika Letonikas un Baltijas centra organizēts darba seminārs sadarbībā ar Francijas institūtu pēc Speciālo krājumu departamenta vadītājas Dagnijas Baltiņas ielūguma.

📚 Ar Jēkaba Dravnieka (1858-1927) nozīmīgo darbu “Konversācijas vārdnīca” var iepazīties arī Letonikas un Baltijas centra krājumos.

Jaunā enciklopēdiskā domāšana 19.gs. beigās: Jēkaba Dravnieka “Konversācijas vārdnīca" Raidījumā Grāmatai pa pēdām iepazīsim jauno enciklopēdisko domāšanu 19. gadsimta beigās un Jēkaba Dravnieka nozīmīgo darbu “Konversācijas vārdnīcas” izveidē, ko vēlāk turpinās Rīgas Latviešu biedrība un Ansis Gulbis. Runāsim arī par Ausekļa, Gētes un citu autoru kopota...

📚Grāmatas "Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados, 1923-2023" tapšanā izmantoti materiāli arī no Letonikas un Baltijas centra krājumiem!

🇱🇻 Letonikas un Baltijas centrs sveic Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā!

1990. gada 4. maijā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Aicinām iepazīties ar letonikas krājumā esošajām grāmatām, kas apkopo rakstus, atmiņu un dokumentu krājumus par Neatkarības deklarāciju un, citējot grāmatas “4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums” redaktoru Tālavu Jundzi, tās “saglābj atmiņās plēnēt sākušos vēstures faktus, kuru nianses jau sen bija nolemtas aizmirstībai”.

📜 Ekonomistam, finansistam un demogrāfam Kārlim Balodim – 160 (20.06.1864.–13.01.1931.)

🇱🇻 Pasaulē slavenais un vispusīgais zinātnieks Kārlis Balodis – personība, kuras ieguldījums un ideju aktualitāte jāpiemin arī ceļā uz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa idejas un akadēmiskā darbība ekonomikas jomā ieguvušas ievērību ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.

Pametot stabilu un labi atalgotu darbu Vācijā, viņš 1919. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā ar mērķi ziedot savus spēkus un zināšanas valstij un tās jaunajai augstskolai (tagad Latvijas Universitāte), kur ilgus gadus nostrādāja kā profesors. Savos darbos viņš Latvijas nākotni vienmēr balstīja efektīvā ekonomikā, īpaši uzsverot, ka jāveicina valsts saimnieciskā attīstība. Kārlis Balodis aktīvi iekļāvās sabiedriskajā un politiskajā darbībā, bieži kritizēja Latvijas valdības darbu. Viņu ievēlēja par Latvijas Saeimas deputātu (1928–1931) no paša dibinātās un veidotās Darba Savienības partijas. Paralēli tam Kārlis Balodis darbojās arī kā Latvijas Republikas Finanšu ministrijas konsultants, rosinot veikt būtiskas izmaiņas valsts tautsaimniecības plānošanā.
Kārli Balodi savulaik dēvēja par “utopisko sociālistu”. Mūsdienās viņš iegūtu "social reformer" slavu. Sākot ar 1892. gadu, Kārlis Balodis sarakstījis vairāk nekā 70 zinātniskus rakstus un grāmatas, kas izdotas latviešu, franču, vācu un krievu valodā. Viņš pārvaldīja latīņu, angļu, franču, grieķu, vācu, krievu un senebreju valodas. Kopumā Kārļa Baloža darbi vēl arvien ir piemirsti un maz lasīti. Par vienu no populārākajiem Kārļa Baloža darbiem uzskata vācu valodā sarakstīto “Nākotnes valsts”, kas nāca klajā (Ein Blick in den Zukunftsstaat: 1898, Der Zukunftsstaat: 1919, 1920, 1927) Vācijā ar autora pseidonīmu "Atlanticus". Darbs vācu valodā izdots vairākkārt, un katrs nākamais izdevums tika pārstrādāts un uzlabots. Izdevumu no vācu valodas tulkoja un vairākkārt izdeva (1903, 1906, 1920) krievu valodā. Savukārt latviešu valodā 1919. gadā Treimaņa apgādā Rīgā nāca klajā Kārļa Baloža “Latvijas izveidošana: individuālā un sociālā Latvija”.

📚 Lielākā daļa viņa darbu glabājas LNB krājumos, kas pieejami un lasāmi ikvienam interesentam.

💭 Vācu klasiskās filozofijas un apgaismības pārstāvim Imanuelam Kantam – 300 (22.04.1724.–12.02.1804.)

📜 Imanuels Kants dzimis Kēnigsbergā un kopš 1755. gada bija pasniedzējs, vēlāk profesors Kēnigsbergas Universitātē. 18. gadsimta beigās viņa lekcijas klausījušies un pēc tam vēstulēs domu apmaiņu turpinājuši ar Latvijas teritoriju saistīti augstākās sabiedrības pārstāvji, piemēram, Liepupes muižas īpašnieks Georgs Burhards Frīdrihs fon Meks (1769–1794). Savulaik tieši viņš savam jaunības draugam Garlībam Helvigam Merķelim (1769–1850) kā nozīmīgu lasāmvielu ieteica Imanuela Kanta Rīgā vairākkārt izdoto darbu “Tīrā prāta kritika” (Critik der reinen Vernunft, Rīga, 1781, 1787, 1790, 1794). Latviešu valodā Imanuela Kanta darbs “Tīrā prāta kritika” pirmo reizi nācis klajā 1931., vēlāk izdots 2011. un 2023. gadā.

📚 Imanuela Kanta dzīves laikā Latvijas teritorijā, laikposmā no 1781.–1797. gadam, izdoti viņa nozīmīgākie darbi. 1781. gadā Rīgā Johana Frīdriha Hartknoha (1740–1789) apgādībā iznāca pirmais “Tīrā prāta kritika” (Critik der reinen Vernunft) izdevums. Izdoti arī citi filozofa darbi ar atkārtotiem izdevumiem, no kuriem lielākā daļa pieejami un lasāmi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā (RGRK): “Prolegomeni ikvienai nākotnes metafizikai, kas var būt zinātne” (Prolegomena zu einer jeden künftigen Metaphysik die als Wissenschaft wird auftreten können, Riga, 1783); “Tikumu metafizikas pamatojums” (Grundlegung zur Metaphysik der Sitten, Riga, 1785, 1786, 1792, 1797); “Dabaszinātņu metafiziskie pamatprincipi” (Metaphysische Anfangsgründe der Naturwissenschaft, Riga, 1786, 1787); “Spriestspējas kritika” (Critik der Urtheilskraft, Berlin; Libau, 1790); “Praktiskā prāta kritika” (Critik der practischen Vernunft, Riga, 1792, 1797); “Kanta morālās reliģijas teorija..” (Kant's Theorie der reinmoralischen Religion mit Rücksicht auf das reine Christenthum kurz dargestellt, Riga, 1796).

✍️ Filozofa un pirmā Imanuela Kanta darbu tulkotāja latviešu valodā Oto (Ata) Rolava (1897–1969) fondā (LNB, RXA64) glabājas Imanuela Kanta darbu tulkojumi, kā arī materiāli par darba “Tīrā prāta kritika” tulkošanas gaitu.

🗺 Apgaismotājam un kartogrāfam Ludvigam Augustam Mellīnam – 270 (03.01.1754.–24.03.1835.)

Grāfs Ludvigs Augusts Mellīns dzimis tagadējās Igaunijas teritorijā. Viņš bijis enerģisks un daudzpusīgs sava laikmeta pārstāvis. Grāfa darbību un paveiktā rezultātus ietekmēja kontaktu uzturēšana Itālijā, Šveicē, Krievijā, vācu zemēs, Spānijā un Zviedrijā.

Viņš darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, brīvmūrnieku ložās Krievijā un vācu zemēs (Getingenē, Hamburgā), kā arī bija ietekmīgs valstsvīrs Vidzemes izglītoto un augstdzimušo sabiedrībā.

Grāfam piederēja plaša un vērtīga privātbibliotēka, kas viņa dzīves laikā glabājās Bīriņu muižā. Viņš bija vairāku nozīmīgu darbu autors, kas mūsdienās joprojām uzskatāmi par vērtīgiem izdevumiem un izpētes objektiem.

📜 Pirms 200 gadiem izdots grāfa Ludviga Augusta Mellīna polemiskais sacerējums “Noch Einiges über die Bauernangelegenheiten in Liefland” (Kaut kas papildus par zemnieku lietām Vidzemē) (Riga, 1824).
🗺 Nozīmīgākais Ludviga Augusta Mellīna kartogrāfiskais darbs ir viņa “Atlas of Liefland” (1798) (Vidzemes un Igaunijas atlants).
📻 Plašāk par Ludvigu Augustu Mellīnu un viņa Vidzemes un Igaunijas atlantu var noklausīties Latvijas radio raidījumā “Grāmatai pa pēdām”: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gramatniecibai-pa-pedam.-cela-uz-latviesu-gramatu/nepareizais-aristokrats--precizais-kartografs-grafs-ludvigs-augu.a177847/

👏 Lepojamies!

🍎Esam pagodināti paziņot, ka grāmatu mākslas balvu “Zelta ābele 2023” šovakar ieguvuši divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevumi kategorijās “Zinātniskā literatūra” un “Uzziņu literatūra”:

monogrāfija “Vidzemes muižas un to bibliotēkas”, izdevumu veidotājas: autore Kristīne Zaļuma, dizaina autore – Tatjana Raičiņeca, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija;

grāmata “No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos”, izdevuma veidotāji: redaktore Anda Boluža, autoru kolektīvs, dizaina autore – Dārta Hofmane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija.

Paldies žūrijai par profesionālo vērtējumu!

🌼 Sveicienus Lieldienās jums sūta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs!
🐰 Svētku noskaņās aicinām jūs iepazīties ar materiāliem no LNB sīkdarbu krājuma un novēlam to pašu, ko olu krāsas “Jautrais cālis” reklāmas materiāls – “Krāsosi, zīmēsi, lasīsi, - tās tik būs Lieldienas!”

Iepazīsties ar Rīgas pirmā iespiedējā Nikolausa Mollīna (Nicolaus Mollyn, Mollinus, Mollijns, ap 1550/1555–1625) mantojumu, noklausoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Spotify kanālā “Klausītava” un SoundCloud kanālā pasākuma ''Mans Mollīns'' ierakstu, kurā ar iespiedēja mantojuma daudzšķautņaino dabu iepazīstina mūsu centra krājuma eksperte Beāte Orlova, mākslas vēsturnieks Valdis Villerušs, kā arī literatūras un grāmatniecības vēsturniece Ināra Klekere-Krekele.

Diskusiju vada LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.

https://open.spotify.com/episode/2syoAMJytH1gjr5JWp1ck4
https://soundcloud.com/nacionala-biblioteka/mans-mollins

Mans Mollīns LNB 5. stāvā skatāma grāmatas formai un dizainam veltīta izstāde “Teksts mūs neinteresē”. Par galveno izstādes iedvesmas avotu kļuva Rīgas pirmā iespiedējā Nikolausa Mollīna mantojums. Izstādes atkl

Ieskaties!

❕ Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina darbā:

- Speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra galveno bibliogrāfu (darbam ar LNB sīkdarbu krājumu)

Vakance aktuāla līdz 14. 04. 2024.

Uzzini vairāk: https://lnb.lv/about-us/vakances/

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizētā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2023” nominantu vidū kategorijā ''Zinātniskā literatūra'' arī mūsu centra vadītājas Kristīnes Zaļumas sastādītā monogrāfija “Vidzemes muižas un to bibliotēkas”.
Turam īkšķus!

Vairāk par monogrāfiju sk. šeit: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/16.03.2023-izdota-monografija-vidzemes-muizas-un-to-bibliotekas.a501151/

📅 Jau rīt, 15. februārī, apritēs 300 gadu kopš pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona (1724–1800) dzimšanas.

📝 Aicinām aplūkot Letonikas un Baltijas centra sagatavoto izlasi par Pētera Bīrona dzīvi, ieguldījumu mākslā un dzīvi Kurzemē-Zemgalē, un ārzemēs 18. gadsimtā.

Par bibliotēku vēsturi un uzplaukuma laiku Latvijas Radio 1 raidījumu ciklā ''Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500'' stāsta mūsu centra vadītāja Kristīne Zaļuma un bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadošā pētniece Jana Dreimane.
Noklausies šeit:

Bibliotēku uzplaukuma laiks 19. gadsimtā Bibliotēku uzplaukuma laiks 19.gadsimtā – privāto un publisko bibliotēku triumfa gājiens. Par pirmo sabiedrisko bibliotēku latviešiem, par Krišjāņa Valdemāra dibināto bibliotēku Ēdolē un sastādīto grāmatu „300 stāsti” klausieties raidījumā „Grāmatai pa pēdām”.