Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā - Open Government Partnership

Izvērtējot nepieciešamību radīt formātu, kā likumdevēja vara spētu sarunāties ar dažādu konfesiju un reliģisko organizāciju pārstāvjiem, Saeimā šonedēļ ir dibināta deputātu interešu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām. Par grupas vadītāju ievēlētais Jānis Grasbergs (NA) “Ogrenet” norāda, ka šis ir vēsturiski nozīmīgs solis, lai pie viena galda beidzot varētu apsēsties gan likumdevējs, gan garīgā pārstāvniecība. Kā skaidro deputātu grupas pārstāvis Jurģis Klotiņš (NA), mūsdienīgā demokrātiskā valstī ir svarīgi sadarboties ar organizācijām, kas apvieno iedzīvotājus, un "baznīcas ir tieši tādas organizācijas, kas apvieno daudzus tūkstošus pilsoņu."

Grupā darbosies deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Česlavs Batņa (AS), Anita Brakovska (ZZS), Oļegs Burovs (GKR), Ilze Indriksone (NA), Mārcis Jencītis (LPV), Jurģis Klotiņš (NA), Linda Matisone (AS), Viktorija Pleškāne (LPV), Anna Rancāne (JV), Ričards Šlesers (LPV) un Edmunds Teirumnieks (NA).

https://www.ogrenet.lv/kristigas-zinas/jaunizveidota-deputatu-grupa-bus-ieguvums-gan-politikiem-gan-baznicai-11312

https://nra.lv/neatkariga/komentari/468283-cik-mulkigi-ir-ceret-uz-naudigo-laimes-laci-airbaltic.htm

Cik muļķīgi ir cerēt uz naudīgo laimes lāci "airBaltic"? Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Ta...

Vīrieša kā līdera pozīciju nosaka Dievs, nevis sabiedrība. Andars Ignacs

Raidījums “Vīri runā” – par vīrišķību un ar to saistītiem aspektiem runā Latvijas Vīru biedrības vadītājs Andars Ignacs.

Iedvesmojies, mācies un dari!

Klausies raidījumus šeit:
https://lkr.lv/raidijums/viri-runa
https://open.spotify.com/show/4SKlMdO1lU5WxvFHY1nS4k?si=8aa730f9059c4ae2

Raidījums top sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio: https://lkr.lv/raidijums/viri-runa

/../ Bailes no atbildības, atzīstot, ka konkrētais gadījums ir profesionālās vides un standarta izgāšanās? Jo kriminālprocess tika ierosināts nepamatoti. Padomājiet – tika izdarīts tāds darbu kopums, savākti visādi papīri un pierādījumi, lai uzsāktu kriminālprocesu, kas beigās izrādās darīts… nepamatoti./../

Pietiek :: Atvainojiet un piedodiet Latvijas Republikas vārdā... Viņdien Tieslietu ministrija izplatīja atvainošanos kādam Latvijas politiķim, pret kuru tika ierosināts nepamatots kriminālprocess. Viņi rakstīja, ka atvainojas par “sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem”. Tomēr vissvarīgākais šajā vēstījumā bija sākumā, ...

Konferences “Tautas sapulcei-34” rezolūcija
Rīgā, 2024. gada 23. aprīlī

Konferences “Tautas sapulcei-34” rezolūcija (2024) - Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā - Dialogam starp pilsoņiem un valdību! Viedokļi

Šī gada 23.aprīlī plkst.14.00 notiks konference “Tautas sapulcei - 34”. Pasākums notiks Latvijas Pašvaldību savienības mītnē, Mazā pils ielā 1, 4.stāva zālē.

Konferences video tiešraidi varēs skatīties ŠEIT:
https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/992-23-aprili-plkst-1400-konference-tautas-sapulcei-34

2024. gada 21. aprīlī ir 34. gadskārta, kopš notika Tautas sapulce “Daugavas” stadionā, kurā sanāca vēlētāju pilnvaroti visu līmeņu pašvaldību 8086 deputāti, lēma atjaunot Latvijas neatkarību.

Konferences mērķis: nodot pieredzi šodienas paaudzei, sniegt vērtējumu, kā tikuši izpildīti 1990. gada lēmumi, sniegt esošās situācijas analīzi un ieteikumus šodienas rīcībai.

Konferencē izskatāmās tēmas

1. Latvijā veiktās pašvaldību reformas sekas, ietekme uz stāvokli tautsaimniecībā, kā arī uz drošību Latvijā. Nepieciešamās izmaiņas.

2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izlietojums: Latvijas problēmas.

3. Kopienu un kooperācijas veidošana pagastos un pilsētās. Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu atraisīšana, līdzdalība pārvaldē.

Konferenci vada – Andris Jaunsleinis

Ziņotāji un līdzziņotāji

1400 – 1405 Konferences atklāšana (himna, info: norises kārtība)

1405 – 1415 Uzrunas (Gints Kaminskis, Stefans Rāzna)

I.

1415 – 1425 Māris Pūķis Augstākās Padomes izstrādātā pašvaldību reformas koncepcija (1993)

LU profesors, Pašvaldību savienības padomnieks (1990 Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomes deputāts )

1425 – 1435 Andris Jaunsleinis Administratīvi-teritoriālā reforma – politika vai attīstība?

LPS ex-priekšsēdis, 1990 Liepājas pilsētas padomes priekšsēdētāja vietnieks

1435 – 1445 Māris Niklass Pašvaldību reformas sekas iedzīvotāju dzīvē. Nepieciešamie labojumi. Elektrokopienas. Iniciatīvas grupas “Enerģiju katram” vadītājs. Latviešu Strēlnieku apvienības valdes loceklis

1990 Cēsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks

1445 – 1455 Rihards Bunka Kā iedzīvotāju kopienas var veidot iekšējo drošību ārkārtas gadījumiem,

savstarpēju palīdzību RSU JF lektors, RSU doktorants, Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs

1455 – 1505 Jurijs Vlasovs. Iedzīvotāju kopienu sadarbība pierobežā ar valsts iestādēm LR drošībai

Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis

1505 – 1515 Aleksandrs Kiršteins Pašvaldību reforma: secinājumi

Saeimas deputāts. (1990 – Tautas sapulces dalībnieks, Augstākās padomes deputāts)

1515 – 1525 Andrejs Ķeizars Vēsturiskās atmiņas veidošana. Nevardarbīgā pretošanās līdz 1990.g.

Nacionālās pretošanās kustības muzeja vadītājs (1990 Usmas pagasta padomes deputāts )

1525 – 1535 Eduards Juhņevičs Dievatziņas meklējumi caur cilvēku apziņu. Mediju atbildība.

Reģionālās avīzes Talsu Vēstis bij. galv.redaktors

II.

1535 – 1545 Aleksandrs Lielmežs Pašpārvalde vai centrālā vara.

bij. LR pārstāvis Eiropas Reģionu komitejā (1990 Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs )

1555 – 1605 Māris Tralmaks Rīgas pilsētas attīstība kā galvaspilsēta. Tallinas piemērs, prakse ES

Rīgas pilsētas bij. izpilddirektors, bij. LPS Revīzijas komisijas priekšsēdētājs

III.

[ Kopienu un kooperācijas veidošana pagastos un pilsētās. Iedzīvotāju padomes – solis iniciatīvu atraisīšanai ]

1605 – 1615 Sandra Mihailova Kopienu iniciatīvas. Vadītāja loma komandas veidošanā

(Dr. psych. RSU asoc.profesore)

1615 – 1625 Juris Dzelme Kopienu veidošanas nepieciešamība. To bīstamību novēršana, par kurām runā 13.03.2024. ES regula (Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts)

(Dr.chem. LU ĶFI vadošais pētnieks)

1625 – 1635 Ivars Redisons Pašvaldību organizatoriskā loma tautvaldības nodrošināšanā

(tautas likumdošanas tiesība /64.pants/, tautas nobalsošanu statuss, prezidenta apturēti likumi)

Biedrības Atvērtā pārvaldība padomes priekšsēdētājs. (1990 Siguldas pilsētas padomes priekšsēdētājs )

IV.

1640 – 1645 Konferences rezolūcijas pieņemšana

1645 – 1655 Daiga Mieriņa. Saeimas priekšsēdētājas uzruna.

(bij. Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja, Pierīgas pašvaldību apvienības vadītāja)

1700 – 1710 Apskats-kopsavilkums: iesūtītie jautājumi.

1710 – 1730 Debates

1730 – 1740 Konferences noslēgums

Konferenci rīko:

iniciatīvas grupa “Pašvaldība-90”

(1990. gada Tautas sapulces dalībnieki, LPS dibinātāji)

Iniciatīvas koordinatori

Ivars Redisons, Māris Niklass (LPS Goda biedri)

LPS - Tiešraide Pašvaldību politiķi vecumā līdz 35 gadiem aicināti pieteikties Eiropas Reģionu komitejas (RK) Jauno ievēlēto politiķu (YEP) programmai.

No otra gala.
Agrs rīts. Ļoti agrs. Pieturā gaida bērnudārza darbiniece. Pamazām viņai piebiedrojas pulciņš skolēnu. Salst. Viņi gaida. Gaida. Gaida. Autobuss nenāk. Gaida vēl. Gaida. Salst. Mēģinājumi kaut kur kādu sazvanīt izrādās velti. Pamazām bērneļus savāc draugi, radi, pazīstami. Dažs aiziet mājās, citu aizved uz skolu. Par laimi vienā mašīnā vieta atrodas arī bērnudārza darbiniecei. Ar nokavēšanos tomēr visi kaut kur nonāk.
Kaut kā no otra gala visu esam pasākuši. Izrēķinām, cik maksā skolas uzturēšana un skolotāja iztika, neizrēķinām, cik maksā bērns un viņa labklājība. Likvidējam skolas, bet aizmirstam labiekārtot ceļus un sagādāt drošu satiksmi. Prasām no skolotāja labu darbu, bet nerūpējamies par viņa labklājību. Atstājam novārtā lauku centrus un gribam, lai laukos dzīvotu cilvēki. Saucam atpakaļ aizbraukušos, bet neliekamies zinis par viņiem. Runājam par augstām lietām, aizmirstam zemi, uz kuras stāvam un vietu, no kuras nākam. Domājam par šodienu, aizmirstam domāt par nākotni.
Nāksies visu sākt vēlreiz no gala. Kaut kad.

------------------------------------------------

Esam jauna izdevniecība un šīs ir mūsu pieejamās grāmatas. Uzzināt vairāk/iegādāties grāmatas vari montmasca.lv

Ziņojums

Par notikušo parakstu vākšanu vēlētāju pieprasījumam rīkot tautas nobalsošanu
par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā”


Par atkāpēm no Satversmes 72. un 90. pantiem.

Parakstu vākšanas procesā tika ziņoti šādi gadījumi.

1. Netika norādīts ka parakstīšana notiek saskaņā ar Satversmes 72. pantu. Netika ievērota konstitucionālā procedūra. Rīkotājiem ir pienākums un atbildība paziņot visiem balsstiesīgajiem saprotamā un pieejamā veidā, kad, kur, kādā veidā var parakstīt pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. Vēlēšanas un tautas nobalsošana (parakstu vākšana) ir līdzvērtīgas procedūras. Netika nodrošinātas CVK instrukcijās noteiktās prasības.

2. Salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm, tika pasliktināti pieprasījuma parakstīšanas apstākļi, it īpaši lauku rajonos. Samazināts paraksta vietu skaits.
Formālā pieeja ir pretrunā ar ECT Konvencijas 13. pantu “Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot publiskos dienesta pienākumus.” Laika termiņā, 30 dienas, nepamatoti tika iekļautas vispār svinamās dienas, Ziemassvētki un Jaunais gads. Šajā laikā nestrādāja parakstu vietas LR vēstniecībās, ārvalstīs, izņemot Indiju. Ārvalstīs uzturas ap 200 000 balsstiesīgie. Turklāt daļa Latvijas iedzīvotāji bija devušies Gada nogales atvaļinājumos. Sabiedrībā tika izplatīta maldinoša informācija, ka vietējās vēlēšanu komisijas nepieņem elektroniski parakstītu korespondenci, konkrēti velētāju pieteikumus izbraukt uz vēlētāju adresēm.

3. No esošiem aptuveni 220 vienoto pakalpojumu centriem, parakstīšanās par apturēto likumu notika tikai 21, pārējie aptuveni 200 VPC, apgādāti ar nepieciešamajiem resursiem, stāvēja dīkā. Daļa parakstīšanās punktu bija izvietoti grūti pamanāmās un grūti atrodamās vietās (lielveikalos skolu pagalma telpās, un garderobēs). Tika saņemtas atsauksmes ka darbinieki apkalpoja vāji un neprofesionāli, neatbildēja pat uz elementāriem jautājumiem. Var secināt, ka tika nelietderīgi izmantoti naudas resursi. Lietderīgāk būtu bijis novirzīt naudas resursus vēlētāju informēšanai. (Atkārtoti pievēršam uzmanību – neizmantoti ap 200 vienotie pakalpojumu centri).

4. Nesenās 2020. un 2022. gadu kampaņās par apturētu likumu, tika publicēta vēlēšanu komisiju adrešu kopsavilkuma tabula, kurp nogādāt vēlētāju pieteikumus izbraukumam pie vēlētājiem. Ņemot vērā, iedzīvotāju pārvietošanos svētku laikā pārskatāma kopsavilkuma neesamība uzskatāma par vēlētāju stāvokļa pasliktināšanu.

5. Uz Satversmes 72. panta procedūras laiku (30 dienas), netika apturētas paralēlās CVK reģistrētās, mazākas nozīmes parakstīšanās, kuru termiņš ir 1 gads (parakstīšanās Latvija.lv, u.c.). Medijos bija maldinoša, pretrunīga, nesaprotama informācija. Tas dezinformēja un radīja apjukumu.

6. Vērā ņemams fakts, ka Latvijā 1⁄3 iedzīvotāju nelieto internetu, līdz ar to viņiem nav pieejamas pašvaldību interneta vietnes elektroniskās lapas.

7. Norādām, ka Satversme neparedz ierobežot vēlētāju iespējas saņemt atbalstu, organizējot izbraukumu parakstu vākšanai tikai kampaņas pēdējā dienā.

8. Netika publicēts vēlētāju skaita iedalījums pa novadiem un ārvalstīm.
No apsekotā secināms, tika pārkāpts Satversmes 90. pants “Ikvienam ir tiesības, zināt savas tiesības”. Plakātos netika uzrādīts Satversmes 72. pants. Konkrētā 72. panta neuzrādīšana plakātos un informācijas līdzekļos, norādes trūkums liedza iespēju vēlētājiem pašiem ieskatīties pirmavotos un iegūt patiesu informāciju. Saskatāmas Krimināllikuma 90. panta nodarījuma pazīmes (parakstīšanās kavēšana).

Likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanas gaita (reģistra nr. 416/Lp14) ir vietnē
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=412/Lp14
Likumprojekts nav apspriests Ministru kabinetā. Juridiskā komisija bez vienprātības virzīja projektu komisijā (balsis 6:4) 30.oktobra komisijas sēdē. 9. novembrī likums pieņemts otrā, galīgā lasījumā, ar 52 balsīm, līdz ar to ir apiets Satversmes 75.pants (likuma steidzamība), kurā prasīts kvalificēts 2/3 vairākums (jeb 67 balsis).

Konkrētas informācijas trūkums, kavē vēlētājus pieņemt lēmumu.

Papildu informācija.
Satversmes 5. nodaļā “Likumdošana” noteikts, ka Latvijā ir divi likumdevēji – Saeima (tautas vietnieki) un tauta:

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā
un apmēros.

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. (..)
Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena
desmitā daļa vēlētāju. (..).

Būtība: vēlētāji paraksta pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. Pati tautas nobalsošana ar urnām un balsošanas zīmēm “par” un “pret” notiks vēlāk – tad, ja būs 1/10 vēlētāju to prasījuši.

Iepriekšējo prezidentūru prakse.
Aktīvi Satversmes 72. panta tiesību lietoja prezidenti V.V.Freiberga un V.Zatlers, aicināja vēlētājus iesaistīties lemšanā.
Pašvaldības un CVK atvēra ap 600 parakstu punktus.

CVK izskaidroja procesu secību. Vēlētāji zināja, ka vispirms paraksta pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. (https://www.vestnesis.lv/ta/id/154973). Vēlētāji zināja, ka notiks vēlāk balsošana
ar urnām un balsošanas zīmēm “par” un “pret” – ja parakstīs pieprasījumu 1/10 vēlētāju.
Arhīvā esošos vēlēšanu komisiju lēmumos ir rakstīts, vēlētāji paraksta pieprasījumu sasaukt tautas nobalsošanu (https://www.vestnesis.lv/ta/id/231939). Tas novērš pārpratumus.
Medijos un valsts vietnēs nebija divdomīgu skaidrojumu. Kurus iespējami var uztvert nepareizi, kā mudinājumu daļai vēlētāju nepiedalīties parakstu vākšanā.
Arī prezidents E.Levits 72. panta tiesību apturēt likumu izmantoja divas reizes.
2020.gada janvārī-februārī par apturētu likumu parakstu vietu skaits: 358 (Rīgā – 42).

https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/paveiktais/1160-zinojums-par-notikuso-parakstu-vaksanu-veletaju-pieprasijumam-rikot-tautas-nobalsosanu-par-valsts-prezidenta-aptureto-likumu-grozijumi-notariata-likuma-2023

Ziņojums par notikušo parakstu vākšanu vēlētāju pieprasījumam rīkot tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā” 2023 - Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā - Dialogam starp pilsoņi Ziņojums par notikušo parakstu vākšanu vēlētāju pieprasījumam rīkot tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā” 2023

Biedrības „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” Rezolūcija
biedrībām, sabiedriskām organizācijām,
Saeimai, Centrālai vēlēšanu komisijai

2023. gada 19. decembrī, biedrības desmitgades pasākuma dalībnieki no kuriem vairums balsojuši par valsts Neatkarības atjaunošanu, apsprieduši ierosmes un priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības aktivizācijai, secina:

Valsts pastāvēšanas galvenais kritērijs ir: tautas stāvoklis, labklājība un dzīvotspēja.

Diemžēl, saimnieciskās attīstības rādītāju ziņā Latvija arvien vairāk atpaliek no Baltijas un arī no Centrāleiropas valstīm.

Tautas skaitīšanu dati: 1897. gadā ir 1`318`617 latvieši, 2011.gadā - 1`285`136; bet 2021.gadā - 1`249`647 latvieši. Skaitļi liecina, ka ir jāceļ dzimstība un atbalsts bērniem, jo 2022. gada janvārī uz vienu jaundzimušo ir 2,19 mirušie.

Uzskaitījums arī liecina, ka nav izpildīts valsts uzdevums – nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Saeimā bez pamata bieži lieto izņēmuma procedūru – steidzamību. Tas nozīmē, ka likumprojektu skata tikai divos lasījumos, bez plašas apspriešanas, atstumj prezidentu no iespējas apturēt nekvalitatīvus likumus. Šāda prakse ir pretrunā Satversmes 75.panta jēgai (skat. Valsts prezidenta 11.12.2020. paziņojumu nr.17).

Saeimas sēdēs tiek praktizēts mainīt darba kārtību bez visu deputātu klātbūtnes un bez balsošanas. Deputāti nekonsultējas ar vēlētājiem. Aizmirstot, ka Satversmes 5. pants nosaka- “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem”.

Pirmskara Latvijā iedzīvotājus iegādāties Ķeguma HES akcijas mudināja ap 2 000 biedrību. Tolaik biedrībās sprieda par principu izpildi, dabiskajām tiesībām.

Pirmskara Latvijā bija aizliegts kavēt parakstu vākšanu, kavēt sasaukt tautas nobalsošanu.

Uzskatām par nepieciešamu:

1. aicinām visas biedrības un sabiedriskās organizācijas apspriest tiesību principus, apgūt dabiskās tiesības.

2. veikt auditu Saeimā, noskaidrot faktisko stāvokli procedūru izpildē. Novērst nepareizo praksi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sniegt formālas atbildes uz pilsoņu iesniegumiem.

3. aicinām Centrālo vēlēšanu komisiju novērst šķērsli, kurš kavē vēlētājus sasaukt tautas nobalsošanu apturētam Notariāta likumam, kura tieši paredzēta Satversmē 72.pantā. Tā kā sasaukšana ir veicama īsā 30 dienu termiņā klātienē (parakstu vietas ir atsevišķi: skolās, kultūras namos u.tml.), tad par šķērsli ir kļuvusi uzmanības novēršana uz cita statusa parakstu vākšanām: par trim likumprojektiem (kas virzīti “no apakšas uz augšu”) un lēmumu atlaist Saeimu. Parakstīšanā tie būs ilgi, vienu gadu, un šajā situācijā nevar būt prioritāri.
Atbilstoši Satversmes jēgai, šīs paralēlās cita statusa parakstu vākšanas uz laiku jāaptur, jo maldina un kavē sasaukt tautas nobalsošanu par apturēto Notariāta likumu.

Apstiprināta konferences dalībnieku noslēguma balsojumā. Balsojuma pareizību apliecina: Ivars Redisons, Andrējs Krūmiņš

https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/paveiktais/1152-rezolucija-biedribam-sabiedriskam-organizacijam-saeimai-centralai-velesanu-komisijai

Centrālā vēlēšanu komisija 16. novembrī, lēma rīkot parakstu vākšanu taut-as nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu
no 2023. gada 7. decembra līdz 2024.gada 5. janvārim.

Parakstu vākšana par likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu notiks īpašās parakstu vākšanas vietās, kuras noteiks katra pašvaldības dome savā teritorijā līdz 4. decembrim. Informācija par pašvaldību noteiktajām parakstu vākšanas vietām būs pieejama arī Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē.

No 7.decembra notiks lēmuma parakstīšana sasaukt Tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu - Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā - Dialogam starp pilsoņiem un valdību! No 7.decembra notiks lēmuma parakstīšana sasaukt Tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu

Zināšanai

Ministru kabinets / Government of Latvia
Labklājības ministrija
Ekonomikas ministrija
Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia
Finanšu ministrija
Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrs
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Itālija aizliegs sintētisko pārtiku Itālija aizliegs sintētisko pārtiku, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli, nedēļas nogalē paziņojis Itālijas lauksaimniecības ministrs Frančesko Lolobridžida.

Zināšanai

Ministru Kabinets

Labklājības ministrija

Ekonomikas ministrija

Zemkopības ministrija / Ministry of Agriculture of Latvia

Finanšu ministrija

Itālija aizliegs sintētisko pārtiku

Tādi tie latvieši ir - viena no pirmajām izglītotākajām nācijām modernajā Eiropā, kas devusi lielu pienesumu Eiropas un visas pasaules kultūrai. Latviešiem nav iemesla taisnoties vai slīgt mazvērtības kompleksos.

Latviešiem jau sen un bieži tiek atgādināts, ka tā ir jauna nācija ar ļoti mazu kultūrvēsturisko slāni, kas izveidojies salīdzinoši nesen. Šā apgalvojuma brutālākais piemērs ir stāsts, ka «patiesā un lielā kultūra un apgaismība tika dāvāta 1940.gada 17.jūnijā».

Korektākā veidā, kam diemžēl piekrīt arī daudz latviešu, tiek stāstīts, ka latvieši vēl pavisam nesen bija neizglītota zemnieku tautiņa, kuru nevar salīdzināt ar tādām lielām un senām kultūras nācijām kā franči, krievi, briti un citi. Tā nav taisnība.

Tautas jeb modernās nācijas mūsdienu izpratnē Eiropā sāka veidoties tikai laikā ap 18./19. gadsimtu. Iepriekš lielākoties bija dažādu veidu impērijas, kuras pārvaldīja šauras aristokrātu elites, kuras visai nosacīti bija saistītas ar konkrētās valsts pamatiedzīvotāju tautību. Iedzīvotāju lielākā daļa faktiski nebija iesaistīta ne kultūras, ne valsts pārvaldes lietās. Viņi kalpoja saviem kungiem, klausīja pavēlēm – cītīgi strādāja, rūpējoties par viņu labklājību un vajadzības gadījumā, kad augstie valdnieki kārtējo reizi pārdalīja teritorijas, karoja. Izglītība un kultūra bija aristokrātu privilēģija, un vienkāršajai tautai tika atmestas vien pabiras. Tādēļ līdz šim laikam nevar runāt par izglītotām un lielas kultūras tautām plašākā nozīmē. Tā tas bija visā Eiropā, Krievijā un, protams, arī Latvijā. Pirmās pārmaiņas un ceļš uz moderno nāciju izveidošanos sākās ap 17./18. gadsimtu ar Apgaismības idejām. Tajās īpaši tika uzsvērta cilvēka un pilsoņa tiesību pasludināšana, nostājoties opozīcijā reliģijas doktrīnām un cilvēka pakļautībai. Faktiski ar to sākās process, ko Latvijā mēdz dēvēt par Atmodu. Populāras kļuva cilvēku brīvības un nāciju idejas.

Labāk ar latviešiem runāt latviešu valodā.

Vai latvieši stāvēja malā kā klusi, neizglītoti un pazemīgi kalpi? Nē. Jau 18. gs. pirmajā pusē sākās procesi, kas drīz vien padarīja latviešus par vienu no visizglītotākajām tautām Eiropā. Lielā mērā par to varam būt pateicīgi brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem. Tā ir kustība, kas cēlusies 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā no daudzviet Eiropā par zināmu modes lietu kļuvušā piētisma. Šo ideju pārstāvji centās padarīt luterisko baznīcu pievilcīgāku vienkāršajam ticīgajam un iesaistīt aktīvākā līdzdarbībā pēc iespējas plašāku draudzes locekļu skaitu. Viņi lielu uzmanību veltīja arī jaunās paaudzes tiem laikiem samērā plašai izglītošanai. Viens no spilgtākajiem hernhūtiešu vadoņiem Eiropā Ludvigs Nikolajs fon Cincendorfs saprata, ka vislabākie panākumi būs, ja ar latviešiem runās latviešu valodā. Vēl labāk, ja ar kristīgo ideju sludināšanu un izglītību nodarbosies paši latvieši. Tā 1738. gada 23. augustā Valmiermuižā tiek atvērts skolotāju seminārs, kura uzdevums ir izglītot apdāvinātākos latviešu jauniešus, lai viņi varētu kļūt par zemnieku skolu skolotājiem un dot izglītību zemniekiem, vienlaikus sludinot hernhūtismu jeb brāļu draudžu mācību. Brāļu draudzes un viņu skolotāji ātri vien kļūst populāri, līdz ar viņu idejām Vidzemē un citur strauji izplatās gan draudzes, gan skolas.

Latvieši bija topā salīdzinot ar frančiem, krieviem un citiem.

Tas faktiski liek pamatu latviešiem kā tā laika vienai no izglītotākajām nācijām, ja runājam par tautas vispārējo izglītību. Vēsturnieks Gvido Straube, kurš pētījis hernhūtiešu devumu Latvijā, raksta: «Lai arī to nevar tā eksakti izpētīt, taču vismaz ir nojauta, ka 18. gadsimta otrajā pusē mēs kopā ar igauņiem šajā laikā esam bijuši visizglītotākie, ja ir runa par vienu sociālu kategoriju – tikai par zemniekiem. Vienā kongresā par 18. gadsimtu dzirdēju kādas francūzietes referātu – «Kad sāk runāt franču zemnieks». Šī vēsturniece bija secinājusi, ka vēl 18. gadsimtā franču zemnieks ir analfabēts un tikai 19. gadsimta sākumā parādās tie 30%, kuri, kā viņa teica, var runāt, māk lasīt un rakstīt. Mēs šos trīsdesmit procentus sasniedzām jau 18. gadsimtā. 19. gadsimtā tas procents ir pāri 50, tuvu 60, līdz ar to var teikt, ka 18. un 19. gadsimta mijā jeb apgaismības gadsimta pašās beigās latviešu un igauņu zemnieks, ja ir runa tikai par zemnieku, ir topā.» Cita hernhūtiešu pazinēja Lelde Stumbre raksta, ka lasītpratēju skaits Vidzemes Brāļu draudzes novados 1780.gadā bija apmēram 75%, 1800.gadā vairāk nekā 90%.

Līdzīgas liecības ir arī par citiem Latvijas novadiem. Zināms, ka jau 18.gadsimtā daudziem Zemgales saimniekiem Bībele nebija vienīgā grāmata mājās. Kas tikai vēlreiz apliecina, ka grāmatu lasīšana, interese par izglītību un kultūru jau toreiz bija ļoti izplatīta. Plašs tautas izglītības un zināšanu līmenis vienmēr sev līdzi nes brīvības garu. 1832.gadā, krietnus divdesmit gadus pirms Krišjāņa Valdemāra, Jānis Freimanis no Ozolniekiem dēla kristībās baznīcas grāmatā pats parakstījās kā – «brīvais latvietis». Tas viss kopā nozīmē, ka jau 18./19. gs. mijā latvieši bija viena no visizglītotākajām tautām Eiropā.

Vēl pēc simts gadiem latvieši ir sevi pilnībā apliecinājuši kā labi izglītota tauta. Vēsturnieks Guntars Aušeiks raksta: «19. gs. Latvija noslēdza ar augstu iedzīvotāju lasītprasmes līmeni, kas to līdz ar Igauniju un Somiju krasi izcēla starp pārējiem Krievijas impērijas reģioniem. Saskaņā ar 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 1 929 387 iedzīvotāju. Lasītpratēju īpatsvars par desmit gadiem vecāku iedzīvotāju vidū Vidzemē sasniedza 94,6%, Rīgā – 83,1%, Kurzemē – 88,6%. Pat Latgale ar 50,3% lasītpratēju izrādījās ievērojami apsteigusi kaimiņu Vitebskas un Pleskavas guberņas 14,6%. Tajā laikā pat Pēterburgā bija tikai 71% lasīt un rakstīt pratēju. 1897.gada tautas skaitīšana parādīja tikai kopēju 21% lasīt un rakstīt pratēju Krievijā.»

Turība, izglītība, patriotisms un talanti ... terorā.

Protams, augstais lasīt un rakstīt pratēju procents pats par sevi nepadarīja latviešus par lielas kultūras nāciju. Te atkal jāpiemin hernhūtieši – viņi ļoti aktīvi atbalstīja cītīgu strādāšanu, tiekšanos pēc pārticības un turības. Vēl viens ļoti svarīgs princips bija žūpības noliegšana. Tas nozīmēja, ka latvieši cītīgi strādāja, pamazām kļuva bagātāki un tai pašā laikā nosodīja alkoholismu. Šāds salikums nepalika bez rezultātiem. Drīz vien labākie latviešu jaunieši, pateicoties vecāku darba mīlestībai un turībai, varēja atļauties doties studēt uz labākajām augstskolām. Drīz vien izveidojās latviešu izglītotā elite – pazīstamākos vēsturnieki sauc par jaunlatviešiem. To līderis bija Krišjānis Valdemārs, kurš formulēja trīs pamatprincipus – «turība, izglītība, patriotisms». Tie bija pamatakmeņi, kas faktiski nostiprināja modernas nācijas pamatu, uz kura pie pirmās izdevības tika uzbūvēta neatkarīga un brīva valsts.

20.gadsimta sākumā latvieši Latvijā jau bija aktīva, veiksmīga un ļoti enerģiska tauta, kura sparīgi konkurēja ar veco impērisko tautu – vācu un krievu elitēm. Latvieši sevi bija veiksmīgi apliecinājuši kā uzņēmēji, zinātnieki, arhitekti, mākslinieki un mūziķi.

Vēsturnieks Aivars Stranga norāda arī uz vēl kādu latviešu pazīmi, kas iepriekš nebija manīta. Stranga raksta: «Jūs zināt, ka 1905. gadā latviešu valodā pirmo reizi tulkoja Garlība Merķeļa «Latviešus», kas bija iznākuši 1797. gadā, un piektajā gadā tas skanēja kā izsmiekls un kaut kas nožēlojams, jo Merķelis rakstīja, ka piedzērušais latvietis guļ kā tāds maiss uz ielas, un latvieša raksturojums bija vienkārši pretīgs un atbaidošs. Piektajā gadā latvieši un ebreji pierādīja, ka viņi nav tikai nožēlojami, bet ir pat ļoti moderni un varētu pat teikt ― bīstami, un viņi var jums sagādāt lielas nepatikšanas, teiksim, būdami neaprakstāmi talantīgi terorā, ieroču iegādē.»

Tādi tie latvieši ir.

Daudzi vēlāk, 20. gadsimtā nereti ir aizdomājušies – kādēļ no tik ļoti nelielas tautiņas ir nākuši neproporcionāli daudz pasaules mēroga izcilnieku? Ieskatoties vēsturē, mēs latviešus un cilvēkus no Latvijas redzam gandrīz visur – politikas, mākslas, zinātnes, sporta visaugstākajās līgās. Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka latvieši salīdzinoši ātri kļuva par ļoti izglītotu tautu. Viņi bija spiesti nemitīgi sevi apliecināt, smagi konkurējot ar vecajiem kaklakungiem – vāciešiem un krieviem. Tai pašā laikā cītīgi apguva šo un citu tautu kultūras, pārņēma to labāko. Tam bija vajadzīga unikāla spēja saprast gan Krievijas, gan Eiropas domāšanas veidu.

Ja šodien kāds iedomājas atgādināt, ka latvieši ir viena jauna, maza tautiņa ar plānu kultūras slānīti, tad nav vērts pat strīdēties. Tā vietā var aiziet uz vienu no Eiropas labākajiem teātriem – Jauno Rīgas teātri, apmeklēt Latvijas Nacionālo operu, ieslēgt TV un baudīt, kā Andris Nelsons diriģē Vīnes filharmoniķu Jaungada koncertu, TV kanālā «Mezzo» skatīties, kā Vācijas vissmalkākā publika Berlīnē ar sajūsmu klausās Elīnas Garančas koncertu. Un tie ir tikai daži no neskaitāmiem piemēriem. Protams, šie izcilie talanti nedod mums tiesības lepnībā paaugstināties, bet tas nenozīmē, ka nevaram mēģināt izprast šo fenomenu - kā skaitliski nelielai tautai ir tik ārkārtīgi liels procents ar pasaules līmeņa izcilniekiem. Un, protams, iedvesmoties, mācīties un sekot viņu piemēram, kā sasniegt visaugstākās virsotnes.

Otto Ozols - Martins Barkovskis, meridemokrāts

Laipni aicināti!

No 2023.gada 20.oktobra līdz 2024.gada 19.oktobrim visās pašvaldībās atvērts vēlētājiem parakstīšanai likums - atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu").
Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem, ārvalstīs un internetā - Latvija.lv/pv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju (skaties instrukciju).

https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/aktualitates/1137-balsosana-2023-2024-atcelt-2012-gada-grozijumus-likuma-par-tautas-nobalsosanu-likumu-ierosinasanu-un-eiropas-pilsonu-iniciativu

Latvijas valsts portāls Latvian e-Government portal to serve e-services to citizens