Latvijas kredītņēmēju asociācija

Citāts: "Judins atklāti melo sabiedrībai. Kā var redzēt no Judina norādītajiem aprēķiniem, tad ieguvēji no šiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuru ienākumi ir lielāki par 1000 EUR, bet cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu - un to ir ļoti daudz, varētu būt pat vairāki simti tūkstoši, kuri nav uzturlīdzekļu nemaksātāji, - nonāks vēl lielākās maksāšanas grūtībās."

Pilno raksta versiju lasiet te:
https://pietiek.com/raksti/kad_vienreiz_sadi_meligi_judini_tiks_izmezti_no_saeimas/

Lai nebūtu pat mazāko šaubu, kam kalpo un cik “nemanipulējams” mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, publiskojam šos abus dokumentus, lai tie netiktu “paslaucīti zem tepiķīša” un nejauši neizzustu “vēstures annālēs”.

Īpašu uzmanību vēlamies vērst uz faktu, kas var nejauši paslīdēt garām lasītāju uzmanībai. Proti, ka, ieviešot minētās izmaiņas likumdošanā, pret kurām mēs kā asociācija cīnāmies turpat vai pus gadu, kredītu apjomi samazināsies ļoti nosacīti, jo lauvas tiesu no piedzītajiem līdzekļiem saņems TIESU IZPILDĪTĀJI, nevis tie, kuri šos kredītus ir izsnieguši.

Tāpēc atcerēsimies, lūdzu, ka jau tā nabadzīgie kredītņēmēji kļūs vēl ievērojami nabagāki, lai jau tā turīgie tiesu izpildītāji kļūtu vēl mazliet bagātāki. Un tas viss notiks, pateicoties partijai “Jaunā Vienotība” ar Tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju deputātu Andreju Judinu (JV) un tagad arī Edgaru Rinkēviču (JV) priekšgalā, kas visi šos grozījumus ir “vilkuši”, “stūmuši” vai atbalstījuši, kā to šobrīd dara arī Valsts prezidents.

Cerams, ka nākamajās vēlēšanās par Judinu, Rinkēviču un Lībiņu-Egneri balsos visi tie, kas būs guvuši peļņu un vēl lielākus ienākumus no šī jaunā likuma, bet par viņu pārstāvēto partiju savukārt NEbalsos (vai arī sarakstos svītros šos konkrētos uzvārdus) visi tie, kuri no šī likumprojekta būs cietuši.

Lai jums, kungi un dāmas, taisnīgas nākamās vēlēšanas, jo šis likumprojekts būs tieši tas, ar kuru mēs kā asociācija sāksim JŪSU priekšvēlēšanu kampaņu!

https://jauns.lv/raksts/zinas/610958-vai-paradniekiem-jaizdzivo-ar-275-eiro-menesi-vetra-ap-saeimas-pienemtajiem-grozijumiem-paradu-piedzinas-regulejuma-sasniedz-prezidentu

Vai parādniekiem jāizdzīvo ar 275 eiro mēnesī? "Vētra" ap Saeimas pieņemtajiem grozījumiem parādu piedziņas regulējumā sasniedz prezidentu | Jauns.lv Saeimas deputāti 2024. gada 20. jūnijā nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz samazināt parādniekam saglabājamo minimumu. Latvijas kredītņēmēju asociācija 25. jūnijā atklātā vēstulē aicinājusi Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa li...

https://www.la.lv/nemanami-apstiprinati-grozijumi-turpmak-ari-pensionariem-un-invalidiem-tiesu-izpilditaji-vares-atnemt-lidz-pat-50-no-minimalas-algas

Nekādu atlaižu! Nemanāmi apstiprināti grozījumi – turpmāk arī pensionāriem un invalīdiem tiesu izpildītāji varēs atņemt līdz pat 50% no minimālās algas Latvijas kredītņēmēju asociācija ceļ trauksmi un ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, jo konstatēts, ka īsi pirms Līgo svētkiem deputāti nobalsojuši par grozījumiem Civilprocesa likumā, kam var būt visai sāpīgas sekas tieši uz mazāk turīgajiem valsts iedzīvotāj...

Latvijas Republikas Valsts Prezidentam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
[email protected]

Par Likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 382/Lp14)

2024.gada 20.jūnijā Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14), kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi (382/Lp14) paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275,00 EUR, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/D951765D5CE5ECE9C2258B3B003F90B1?OpenDocument
https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&parentID=d6423085-cfb4-4519-a688-caedefcfd556
Vēršam Jūsu uzmanību, ka starp otro un trešo lasījumu bija tikai 14 dienas, kuru laikā pretēji iepriekšējai praksei Saeimas Juridiskajā komisijā izteikt savus priekšlikumus Latvijas Kredītņēmēju asociācija netika uzaicināta.
Šāda likuma redakcija ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.
2023.gadā arī Latvija piedalījās projektā PEPPI, saistībā ar Patērētāju kreditēšanas direktīvas ieviešanu Latvijā. Projekta ietvaros bija iespēja iepazīties ar citu ES valstu pieredzi saistībā ar parādu piedziņu, un jau pie iepriekšējās Civilprocesa likuma 594.panta redakcijas Latvija negatīvā ziņā atšķīrās no citām ES valstīm, bet šī jaunā Civilprocesa likuma 594.panta redakcija Latviju nostāda pavisam neglaimojošā gaismā.
Projekta dalībnieki pastāstīja par savu valstu praksi veicot parādu piedziņu un visi kā viens apgalvoja, ka pie viņiem attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni, parasti tā ir valstī noteiktā minimālā alga.
Pie kam parādu piedziņa netiek veikta bezgalīgi, bet kādu ierobežotu laika periodu. Īrijā Ņemot vērā parādnieka rīcībā esošos līdzekļus, tiesnesis pieņems lēmumu par maksājumu apjomu. Spriedums ir spēkā 12 gadus, un, kad ir pagājuši 12 gadi kopš datuma, kad tas pasludināts par izpildāmu, nav iespējams celt nekāda veida prasību, pamatojoties uz šo spriedumu. Dažiem izpildu pasākumiem, kurus var piemērot, ir termiņi, kas noteikti Tiesu noteikumos vai tiesību aktos. Piemēram, Augstās tiesas izpildrīkojums ir spēkā vienu gadu pēc tā izdošanas. Pēc tam ir nepieciešams jauns izpildrīkojums. Vēl viens piemērs: lai izdotu Augstās tiesas izpildrīkojumu, kad ir pagājuši vairāk nekā seši gadi kopš izpildāma tiesas rīkojuma izdošanas, ir nepieciešama tiesas atļauja.
Visi projekta dalībnieki apliecināja, ka viņu valstīs tiek veikti pasākumi, lai sniegtu atbalstu personām, kam ir parāda atmaksas grūtības, ļaujot tiem saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Diemžēl Latvijas Saeima, pieņemot grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14), ir izvēlējusies iet pretējā virzienā, kā pārējās ES valstis, un būtiski pasliktināt dzīves līmeni personām, kam ir parādu apmaksas grūtības. Šiem cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsta parādu piedziņa, parasti nekas nepieder, tai skaitā mājoklis, tāpēc viņiem ir papildus izdevumi par mājokļa īri, ko vispār nevar atļauties cilvēki, kuru ienākumi ir 275 eiro mēnesī.
Šie grozījumi, kas uz pusi samazina parādniekam saglabājamo minimumu, attieksies uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, bet šie cilvēki ar šiem grozījumiem tiek pielīdzināti personām, no kurām netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.
Diemžēl 20.jūnijā, nepiesaistot likumprojekta apspriešanā ke Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, ne patērētājus pārstāvošas organizācijas, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā (382/Lp14) un vienīgais veids, kā tos var apturēt ir lūgt Valsts Prezidentu neizsludināt šādus grozījumus Civilprocesa likumā un prasīt Saeimai otrreizēju šī likuma caurlūkošanu, ievērojot citu ES valstu praksi un Patērētāju kreditēšanas direktīvā noteikto valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vārdā aicinām Jūs neizsludināt Civilprocesa likuma grozījumus un aicināt Latvijas Republikas Saeimu pārskatīt Civilprocesa likuma grozījumus.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas
valdes loceklis J.Āboliņš

titania.saeima.lv

https://lvportals.lv/skaidrojumi/364618-kreditligumu-cedesana-ko-tas-nozime-paradniekam-2024?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR1EZ__rhRztOvGN9j3j97NWYh0PR0D-mXliWMFqU4db4_9ixP2lvnO_LEE_aem_ZmFrZWR1bW15MTZieXRlcw

Kredītlīgumu cedēšana. Ko tas nozīmē parādniekam - LV portāls Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jau...

Izrādās, ka jautājums par to, lai “nabadzīgajiem” tiesu izpildītājiem ļautu piedzīt parādus nevis saglabājot minimālo mēnešalgu (kā tas bija iepriekš), bet gan saglabājot vien 50% no parādnieka minimālās algas, ir tik svarīgs Latvijas sabiedrībai, ka burtiski VIENAS DIENAS LAIKĀ tiek noorganizēta Saeimas Juridiskās komisijas sēde. Tā sākās ceturtdien 13. jūnijā plkst. 8.20 (tieši pirms Saeimas sēdes sākuma), lai tikai jautājumu paspētu izskatīt vēl šajā sesijā. Ja Juridiskajai komisijai, kuru vada Vienotības deputāts Judins, šos grozījumus likumā izdosies slepeni iemānīt balsojumā, tad jau pavisam drīz parādu piedzinēji varēs atstāt faktiski bez iztikas līdzekļiem arī tos, kuru minimālo algu līdz šim sargāja likums.

P.S. Paldies Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam un partijas "Jaunā Vienotība" deputātam Judina kungam personīgi no visiem Latvijas kredītņēmējiem par iespēju dažus tiesu izpildītājus padarīt vēl mazliet bagātākus uz to maznodrošināto cilvēku rēķina, kuriem jau tāpat trūkst līdzekļu, lai tiktu galā jau ar esošo kredītu slogu. Mēs visi jums būsim no sirds pateicīgi kļūt vēl mazliet nabagāki un neizsargātāki likuma, parādu piedzinēju, kā arī banku un nebanku kreditētāju priekšā.

_____

Sabiedrībā valda plaši izplatīts mīts, ka no tā dēvēto “ātro kredītu” nastas nav iespējams atbrīvoties ar maksātnespējas procesa palīdzību. Taču tā nav taisnība. Mūsu praksē ir gadījums, kad sieviete, kurai bija veseli 23 ātrie kredīti, veiksmīgi no tiem atbrīvojās tieši ar korekti novadīta maksātnespējas procesa palīdzību. Tādēļ, ja arī jūs nomāc ātro kredītu nasta, aicinām negaidīt kamēr tā kļūs nepanesama, bet savlaicīgi pieteikties uz konsultāciju, lai noskaidrotu, kādas iespējas paredz Latvijas normatīvo akti, lai no šiem kredītiem atbrīvotos likumīgā ceļā.
_____

[..] Latvijas Kredītņēmēju asociācija savukārt pauda, ka optimāli būtu parāda apmaksai novirzīt ne vairāk kā trešdaļu algas, kā tas ir maksātnespējas gadījumos. "No mūsu puses ir vienkāršs piedāvājums – novienkāršot tiem pašiem grāmatvežiem un darbadevējiem, ka virs 350 eiro ir 30%, no kura var šo summu piedzīt," skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. "Tas zināmā mērā vienkāršotu šo piedziņas veidu." [..]

126 000 cilvēku ar 1000 eiro gadā – kas daļu no viņiem motivē slēpties ēnu ekonomikā? Pēta «Aizliegtais paņēmiens» Latvijā ir aptuveni 126 000 cilvēku darbspējas vecumā, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir pavisam zemi ienākumi – mazāk nekā 1000 eiro gadā jeb vidēji 100 eiro mēnesī, kas ir septiņas reizes mazāk par valst...

Tiem, kuri vēl nav paspējuši iegādāties žurnāu "Likums un Taisnība", rakstu par Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) iniciatīvu Saeimā var lasīt arī portālā Jauns.lv elektroniski: “Citās valstīs prakse ir, ka tiesu izpildītāji drīkst piedzīt parādu tikai no tiem ienākumiem, kuri paliek pāri, piemēram, ja cilvēks pierāda, ka viņš īrē dzīvokli. Man šķiet, ka šobrīd mūsu Tieslietu ministrijas priekšlikums būs viens no retajiem visā Eiropas Savienībā – parādu varēs piedzīt no jebkuriem ienākumiem, pat visniecīgākajiem. Kredītņēmēju mūsu valstī ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Mūsu rūpe lielākoties ir par tiem kredītiem, kuri velkas kopš 2008. gada,” stāsta Āboliņš.
_____

Paņem kredītu, mēs tev dāvināsim picu! Kā aizsargāt kredītu ņēmējus no bezcerības un posta Latvijas Kredītņēmēju asociācija Saeimā iesniegusi vēstuli, aicinot deputātus rūpīgi izvērtēt vēlmi kredītmaksājumus turpmāk ieturēt arī no maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – no minimālajām algām un mazajām pensijām.

Šajā žurnāla "Likums un Taisnība" numura rakstā "Paņem kredītu, mēs tev dāvināsim PICU!" lasiet par mūsu iniciatīvu Saeimā rūpīgi izvērtēt vēlmi kredītmaksājumus turpmāk ieturēt arī no maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

_____

Jāatzīst, ka, tiekoties ar Ekonomikas ministru, jutāmies patiešām sadzirdēti. Tādēļ PALDIES Ekonomikas ministrija un personīgi Viktors Valainis par tiešām konstruktīvo sarunu, kā arī Jauns.lv un LA.LV par operatīvo informācijas atspoguļojumu.

Plašāku informāciju par to, kā mums veicās, sarunas gaitā, var uzzināt, lasot rakstus abos minētajos portālos.

Rakstu “Ekonomikas ministrs: Latvijā ir 40 000 alimentu nemaksātāju, kuri jāatgriež legālajā darba tirgū” atradīsiet te: https://www.jauns.lv/raksts/zinas/598329-ekonomikas-ministrs-latvija-ir-40-000-alimentu-nemaksataju-kurus-jaatgriez-legalaja-darba-tirgu

Savukārt rakstu “Nebūs kur sprukt! Varētu tapt jauns likums, kas ļautu mūžīgajiem uzturlīdzekļu parādniekiem atgriezties legālajā nodarbinātībā” var izlasīt te: https://www.la.lv/nebus-kur-sprukt-varetu-tapt-jauns-likums-kas-lautu-muzigajjiem-uzturlidzeklu-paradniekiem-atgriezties-legalaja-nodarbinatiba

Paldies visiem!

Paldies tv3.lv par saturīgo raidījumu un drosmi apspriest šo nu jau gadiem aktuālo tēmu: "Latvijā tikai retajam nav bijis sāpīgas pieredzes ar ātrajiem kredītiem vai neizdevīgām kredītlīnijām, ja ne pašam, tad kādam no radiem vai draugiem. Kāpēc cilvēki iekuļas kredītu jūgā – tā ir alkatība, atkarība vai neprasme apieties ar naudu? Sāpīgas pieredzes ar desmitiem kredītu, kauna sajūta un bezcerība – eksperti dalās padomos, ko ar to visu iesākt."

P.S. Ja arī jums ir radušās problēmas ar kredītu atdošanu, droši zvaniet pa tālruni +371 29141525 vai rakstiet mums uz e-pastu [email protected] (lai pieteiktos uz konsultāciju).

Kredītu atkarība – kāpēc iekuļamies parādos un kā tikt ārā? Latvijā tikai retajam nav bijis sāpīgas pieredzes ar ātrajiem kredītiem vai neizdevīgām kredītlīnijām, ja ne pašam, tad kādam no radiem vai draugiem. Kāpēc cilvēki iekuļas kredītu jūgā – tā ir alkatība, atkarība vai neprasme apieties ar naudu? Sāpīgas pieredzes ar desmitiem...

Līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.

Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.

Pilnu raksta versiju lasiet te: https://jauns.lv/raksts/zinas/591413-saeima-nolemj-atvieglot-iedzivotajiem-hipotekara-kredita-deveju-mainu

https://www.la.lv/parads-nav-bralis-kados-gadijumos-iestajas-paradsaistibu-noilgums

Parāds nav brālis… Kādos gadījumos iestājas parādsaistību noilgums? Kādos gadījumos iestājas parādsaistību noilgums? Vai tas notiek arī tad, ja cilvēks kādu iemeslu dēļ nav ilgstoši saņēmis ziņas par parādu? Jautā Oskars M. “Noilguma tecējums iesākas no brīža, kad ir pagājis attiecīgās saistības izpildes termiņš. Attiecīgi maksājuma sai...

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/591079-vai-alga-kuru-laulibas-laika-sanem-viens-no-laulatajiem-pec-likuma-ir-kopigais-ipasums

Vai alga, kuru laulības laikā saņem viens no laulātajiem, pēc likuma ir kopīgais īpašums? "Vai alga, kuru laulības laikā saņem viens no laulātajiem (sieva), pēc likuma ir kopīgais īpašums?" portālā LVportals.lv jautā Jūlija.

"Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību..."

Pilnu raksta versiju lasiet te: https://jauns.lv/raksts/bizness/591135-bus-vienkarsak-pariet-no-viena-hipotekara-kredita-deveja-pie-cita

https://tiesas.lv/aktualitates/neveiks-piedzinu-no-kompensacijas-hipotekaro-kreditu-nemejiem-12553

Tagad tas ir paziņots/apstiprināts arī oficiāli...

Latvijas finanšu iestāžu peļņa sasniegusi 657,2 miljonus eiro Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar...

Latvijas Kredītņēmēju asociācija pirmssvētku laikā aicina neņemt ātros kredītus dāvanu iegādei. Pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, var būt tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Video: Kredītņēmēju asociācija aicina nepirkt dāvanas uz parāda Video: Kredītņēmēju asociācija aicina nepirkt dāvanas uz parāda

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2023-hipotekaro-kreditu-parkreditesanu-cita-banka-plano-atvieglot-un-padarit-letaku.a535065/

Hipotekāro kredītu pārkreditēšanu citā bankā plāno atvieglot un padarīt lētāku Lai atvieglotu kreditētāja nomaiņu hipotekāro kredītu ņēmējiem, plāno samazināt šī pakalpojuma izmaksas, atcelt reklāmas aizliegumu hipotekārajiem kredītiem un noteikt, ka kredītņēmējam nebūs jāsaņem...

https://www.mkd.gov.lv/lv/jaunums/2024gada-pieaugs-maksatnespejas-procesa-izmaksas

2024.gadā pieaugs maksātnespējas procesa izmaksas saistībā ar minimālās algas palielināšanos Minimālās algas palielināšanās no 2024. gada 1. janvāra no 620 eiro uz 700 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus

“[..] tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Saeimas Juridiskā komisija (turpmāk tekstā JK) mēģina izbīdīt zvērināto tiesu izpildītāju (turpmāk tekstā ZTI) sarakstītas likumu izmaiņas, kas nesīs fantastisku peļņu ZTI (no miljonāriem padarīs par multimiljonāriem), bet radīs sociālo sprādzienu Latvijā, izspiedīs tūkstošiem cilvēku emigrācijā, radīs milzīgus izdevumus valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī palielinās ēnu ekonomiku Latvijā. [..] Vēlamies atgādināt, ka šis skars vismaz 190 000 cilvēku un viņu ģimenes locekļus, [..] kuriem dažādu iemeslu dēļ ir problēmas nomaksāt parādsaistības,” teikts Pretkorupcijas un pretkrāpšanas biedrības “Rītdienai” atklātajā vēstulē, kuru var izlasīt te: https://puaro.lv/politika/biedriba-tieslietu-ministre-censas-izbidit-fantastiskas-pelnas-iespejas-tiesu-izpilditajiem/

Šobrīd Saeimā virza grozījumus Civilprocesa likumā, kurus pieņemot, varēs ieturēt līdzekļus no jebkuriem parādnieku ienākumiem – arī minimālās algas un pensijām. Pret šiem grozījumiem krasi iebilst Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA), kuras vadītājs Jānis Āboliņš aicina, lemjot par parādniekiem un to ienākumiem, pie viena uzsākt arī diskusiju par zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojumu.

“Faktiski tie grozījumi Civilprocesa likumā paredz atcelt līdz šim brīdim esošo ierobežojumu, ka parādniekam pēc ieturējumiem ir jāsaglabā ienākumi valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Tā vietā piedāvā veikt ieturējumus 10% apmērā no jebkuriem parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Attiecīgi, ja šos grozījumus pieņems, tad turpmāk tiesu izpildītājiem maksās pilnīgi visi – neatkarīgi no sava ienākumu līmeņa vai sociālā statusa – maksātāji būs gan pensionāri, gan daudzbērnu ģimenes, gan maznodrošinātie,” esošo situāciju skaidro Jānis Āboliņš.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs ir pārliecināts, ka šādi grozījumi ir sevišķi netaisnīgi, jo Latvijas likumdošana paredz no iekasētajiem līdzekļiem vispirms ieturēt tiesu izpildītāju atlīdzību un tikai pēc tam segt parāda pamatsummu: “Sanāk, ka sociāli visneaizsargātākie cilvēki no saviem jau tā pieticīgajiem ienākumiem, maksās par to, lai tiesu izpildītāji gūtu vienkārši lielāku peļņu!”

Salīdzinājumam Āboliņš min faktus, proti, ka 2022. gadā pelnošāko tiesu izpildītāju ienākumi pa apgabaltiesām un kopā pa visām apgabaltiesām ir šādi: Rīgā – 3 577 723,14 eiro, Vidzemes apgabaltiesā 538 690,46 eiro, Zemgales apgabaltiesā 1 597 449,45 eiro, Latgales apgabaltiesā 1 008 487,84 eiro. Kopā pa apgabaltiesām pelnošākie tiesu izpildītāji (tikai no saimnieciskās darbības bez algām, dividendēm u.c.) 2022. gadā nopelnīja 6 722 350,89 eiro. “Mūsu apkopotie dati liecina, ka 2022. gadā tiesu izpildītāju ienākumi kopumā ir veidojuši gandrīz 10 miljonus eiro, bet atsevišķu tiesu izpildītāju ienākumi veido 7,5 reizes vairāk nekā Augstākās tiesas priekšsēdētāja darba alga. Savukārt Rīgas un Vidzemes apgabaltiesu zvērinātu tiesu izpildītāju gada ienākumi kopā ir lielāki nekā visa Varakļānu novada gada ienākumi,” norāda Āboliņš.

“Ja valstij vajag naudu, tad, iespējams, to vajadzētu meklēt kaut kur citur. Piemēram, mainot tiesu izpildītāju statusu un fiksējot atalgojuma apmērus, nevis mēģinot jau tā nepavisam ne mazturīgos tiesu izpildītājus padarīt vēl bagātākus uz to cilvēku rēķina, kas jau tā, savas sociālās neaizsargātības un dažādu bieži vien ārēju apstākļu spiesti, ir nonākuši finansiālās grūtībās,” savu risinājumu piedāvā Āboliņš.

Latvijas Kredītņēmēju asociācija vērsusies Saeimā, rosinot mīkstināt piedāvāto Civilprocesa likuma 594. panta otrās daļas redakciju ar šādu formulējumu: “(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu. Veicot piedziņu, no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinājamiem maksājumiem piedziņu nedrīkst veikt no līdzekļiem minimālā ienākuma apmērā.”

“Mēs pacentīsimies apturēt šos likuma grozījumus. Taču labi saprotam, ka tagad nav vēlēšanu laiks, kad politiķi būtu īpaši ieinteresēti “krāt punktus” un parādīt savus “labos darbus”. Tāpēc mēs esam iesnieguši grozījumu versiju, kas, mūsuprāt, aizsargās vismaz daļu no sociāli visneaizsargātākajiem un rūpīgi sekosim visiem balsojumiem, kā arī apkoposim datus par tiem. Tas mums ļaus pirms nākamajām vēlēšanām atgādināt cilvēkiem, kuru jau tā niecīgie ienākumi, pateicoties šiem grozījumiem, būs kļuvuši vēl niecīgāki, kuri tad bija tie Saeimas “varoņi”, kam jāpateicas, ka naudiņas palicis vēl mazāk. Lai par viņiem balso tie daži desmiti tiesu izpildītāju, kuri, saprotama lieta, pateicoties tam, kļūs vēl mazliet bagātāki,” asociācijas nostāju skaidro Jānis Āboliņš.

-----
Kontaktpersona - Jānis Āboliņš,
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Tālrunis: +371 29141525, e-pasts: [email protected]
Internets: https://kreditnemejuasociacija.lv

Председатель правления Латвийской ассоциации заемщиков Янис Аболиньш признал, что, хотя с точки зрения бизнеса неправильно, что государство вмешивается в дела банков, в данном случае речь о социальной проблеме, поэтому государство, по его мнению, сделало правильные шаги.

Помогать заемщикам надо, но не всем — ассоциации Бюджетно-финансовая комиссия Сейма одобрила поправки, которые предусматривают снижение на 50% сроком на один год процентных платежей по кредиту, если его остаток н....