Latvijas Avīze

Nebija nekāds noslēpums, ka pašreizējā valdība veidota uz vājiem pamatiem. Tā ir nepieciešamības valdība. Starp citu, jau otrā reize, kad "Vienotības" premjerministra vīrieša sastrādāto jāpārņem un jāstabilizē sievietei. Pirmajā reizē tā bija Laimdota Straujuma, kad Valdis Dombrovskis ar asarām acīs piekrita uzņemties atbildību par Zolitūdes traģēdiju un demisionēt. Tiklab bijušajam premjeram Kariņam, kā tagadējai premjerei Siliņai nav savas skaidras politiskās darbakārtības. Taču šis vairs nav kovida laiks, kad visu valdības publisko komunikāciju var organizēt ap epidemioloģiskās drošības tematu.
Frederiks Ozols

Pacietības kausu pārplūdinās "Air Baltic" un "Rail Baltica"? Ziņas pārāk asi kontrastē ar to, ka nekam citam naudas gan vairs nebūs

Jaunajā mācību gadā Aizkraukles novada sporta skolas audzēkņu vecāku līdzmaksājums dubultosies, ziņo avīze "Staburags".

Dubultojas vecāku maksājumi sporta skolā Jaunajā mācību gadā Aizkraukles novada sporta skolas audzēkņu vecāku līdzmaksājums dubultosies. Iepriekšējo piecu eiro vietā turpmāk noteikta mēneša maksa 10 eiro apmērā. Ar nelielām korekcijām saglabājusies atvieglojumu sistēma, kas attiecas uz noteiktām sabiedrības grupām, ...

Apes pilsētas svētku "Apē sanāk!" ietvaros godināti Apes, Trapenes, Virešu un Gaujienas pagastu jaundzimušie. 🥰

Apē turpina jaundzimušo sveikšanas tradīciju Apes pilsētas svētku "Apē sanāk!" ietvaros godināti Apes, Trapenes, Virešu un Gaujienas pagastu jaundzimušie, vēsta laikraksts "Ziemeļlatvija".

Laikraksts "Dzirkstele" informē, ka jaunais mācību gads ir sācies sešās Gulbenes novada pašvaldības pamatskolās un vienā vidusskolā. Gulbenes vidusskolā mācoties 1109 skolēni, tajā skaitā 115 pirmklasnieki, kuri uzsākuši mācības paralēlklasēs.

Sešas pirmklasnieku paralēlklases Laikraksts "Dzirkstele" informē, ka jaunais mācību gads ir sācies sešās Gulbenes novada pašvaldības pamatskolās un vienā vidusskolā. Gulbenes vidusskolā mācoties 1109 skolēni, tajā skaitā 115 pirmklasnieki, kuri uzsākuši mācības paralēlklasēs.

Alūksnes novadā izbūvētas jaunas pieturvietas.

Jaunas autobusu pieturas skolēniem Alūksnes novada pašvaldība pirms jaunā mācību gada centusies pildīt novada skolēnu vecāku padomju vēlmes par drošu autobusu pieturvietu izbūvi netālu no skolām pilsētā un atsevišķās vietās novadā, ziņo laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas".

Alūksnē izstrādāta bijušās VEF teritorijas attīstības vīzija.

Izstrādāta bijušās VEF teritorijas attīstības vīzija Alūksnes novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu – atbalstīt metu konkursa "Ezera piekrastes attīstība" projektēšanu un autoruzraudzību 931 700 eiro apmērā bijušajā rūpnīcas VEF teritorijā Alūksnē, atļaujot pašvaldības izpilddirektoram slēgt līgumu ar metu konkursa un sarunu p...

Vai Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas uzvarai pār Krievijas agresiju tiešām samazinājies? Šādus apgalvojumus var apšaubīt, taču nepārprotams ir cits sceinājums, kas parādās visos šāda veida pētījumos - ir milzīga atšķirība, ja skatās latviešu valodā un krievu valodā runājošo atbildes. Apgalvojumam "Es gribu, lai Ukraina uzvar karā" firmas "Rait Custom Research Baltic" veiktajā aptaujā piekrītošu atbildi devuši 71% latviešu valodā runājošo respondentu (6% nepiekrīt, 12% grūti pateikt). Toties krieviski runājošo aptaujas dalībnieku vidū aina ir pavisam cita – Ukrainas uzvaru vēlas vien 26% (nevēlas 34%, grūti pateikt 41%).
Cits līdzīgs, bet nedaudz citādi formulēts jautājums – "Atbalstīšu Ukrainu līdz tās uzvarai karā". Latviešu valodā runājošie – 71% atbalsta, 13% neatbalsta, 16% šaubās. Krievu valodā runājošie – 19% atbalsta, 43% neatbalsta, 38% šaubās.
"Palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Latviju no kara." Latviešu valodā runājošie – 71% piekrīt, 15% nepiekrīt, 13% šaubās. Krievu valodā runājošie – 22% piekrīt, 41% nepiekrīt, 27% šaubās.
Atklāti par to gatavs runāt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"): "Nav ko slēpt un izlikties, liela daļa atbalsta Krieviju. Mums jāatzīst, ka mums ir milzīga piektā kolonna. Tas nenozīmē, ka tādi ir visi krievi, bet šī ir kārtējā aptauja, kas par to atgādina."

Aptauja atgādina par "ziloni istabā" Lielākā daļa latviešu vēlas Ukrainas uzvaru karā, Latvijā dzīvojošie krievi – ne

Jautāts par līdzīgu situāciju atkārtošanos, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja ar pretjautājumu: "Pasakiet man – karš Ukrainā ir beidzies? Tad kā mēs varam pateikt, ka nekas tāds nākotnē vairs neatkārtosies?" Irānas uzņēmuma “HESA” izstrādātos dronus pašnāvniekus “Shahed 136” Krievija karā pret Ukrainu aktīvi sāka izmantot 2022. gada beigās, kad sāka izjust kaujas raķešu deficītu. Krievijā to apzīmēšanai izmanto savu nosaukumu – “Geran 2”, papildinot dronus ar savu navigācijas sistēmu un munīciju, tomēr pamatos ir saglabāta Irānas radītā tehnoloģija. Lai gan pēc tehniskā raksturojuma šie droni varot nolidot līdz pat 2000 km, ekspertu vērtējumā reālāks attālums esot zem 1000 km. Ukrainas pretgaisa aizsardzība līdz šim samērā veiksmīgi tikusi galā ar “Shahed” dronu uzbrukumiem, taču problēma ir tā, ka pretdarbība tiem prasa lielus resursus un izmaksā dārgi. Pati Irāna “Shahed” dronus izmantojusi uzbrukumā Izraēlai 2024. gada 13. aprīlī, taču Izraēla tos sekmīgi neitralizēja.

Ļoti nopietns incidents Versijas par Krievijas dronu – apzināti palaists, lai testētu Latvijas spējas, otra – nomaldījies no kursa

Irānis Sadegs Saiahs izcīnīja Parīzes paralimpisko spēļu zeltu, taču par nesportisku un nepieņemamu uzvedību tika diskvalificēts. Saiahs uzvarēja šķēpa mešanā F-41 medicīnas grupā, bet muļķīgo izdarību dēļ mājup devās bešā.

Paralimpiskās drāmas Irānis Sadegs Saiahs izcīnīja Parīzes paralimpisko spēļu zeltu, taču par nesportisku un nepieņemamu uzvedību tika diskvalificēts.

Katru vakaru pulksten 19.00 šajā kanālā pusstundu tiek pārraidītas "LSM+" ziņas krievu valodā. Tas ir vienīgais raidījums, kurā neskan valsts valoda. "Apraides atļauja tiks attiecīgi grozīta, un LTV7 saturs būs tikai valsts valodā," apgalvoja SEPLP pārstāvis Jānis Eglītis.

No nākamā gada ziņas krievu valodā no LTV7 pazudīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aizvadītajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka no 2025. gada 1. janvāra LTV7 saturs tikšot nodrošināts tikai valsts valodā. Šī apņemšanās ir iekļauta grozījumos Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā.

Somijā tapis likumprojekts ar kuru plānots aizliegt visu veidu nekustamā īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem, tomēr arī tad, ja likumu pieņems, cauri likumdošanas sietam kā īpaši izņēmumi izslīdēs vairākas iedzīvotāju grupas, piemēram, desmitiem tūkstošu Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Somijā.

https://lasi.lv/latvija-pasaule/politika/mediju-sapieri-vai-somija-tiesam-nelaus-krieviem-pirkt-ipasumus.19255

Vai Somija tiešām neļaus krieviem pirkt īpašumus? Ziņa, ka Somijā būšot pilnīgs nekustamo īpašumu iegādes aizliegums Krievijas pilsoņiem, izrādās pārspīlējums

Apkopojot viedokļus par to, vai Latvijai ir vajadzīga sava atomelektrostacja, jautājām šīs jomas ekspertam - cik drošas ir jaunās paaudzes kodolenerģijas tehnoloģijas?
…un ir, par ko padomāt…
Atbild kodolfiziķis Agris Auce:
“Mazo modulāro reaktoru dizains virzās uz to, lai nebūtu iespējami lieli negadījumi. Tas nozīmē, ka netiek pieļauta nekontrolēta siltuma izdalīšanās, no kā tas varētu izkust vai tamlīdzīgi. Ja notiktu maksimālais iespējamais kodolnegadījums, tā ārkārtas evakuācijas zona būtu nevis pieci vai divdesmit kilometri, bet tikai viens kilometrs vai pat tikai puskilometrs. Attiecīgi tas viss samazina nepieciešamās drošības un ārkārtas gadījumu plānošanas vajadzības.”

https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/sava-energija-kodolenergija-noskanojums-saeima.18988

Kodolenerģija: noskaņojums Saeimā Vai plāni par kodolenerģijas sektora attīstīšanu būtu jāiekļauj valsts Enerģētikas stratēģijā, kā to savā valstī plāno darīt igauņi?

Likt lielam kuģim strauji apstāties ir neiespējami, pat kursa maiņa var prasīt milzīgu piepūli. Vizuāli uzskatāmi to savulaik parādīja režisors Džeims Kamerons savā filmā "Titāniks" – tajā kuģa komanda jau iztālēm pamana aisbergu un dara visu, ko vien var, lai no tā izvairītos, taču tas neglābj no sadursmes. Ja ar šādu lielu kuģi salīdzina valsts pārvaldes (īpaši tās augšgala) apetīti, tad tur, šķiet, pat īsti nesaprot, kāpēc šobrīd būtu jābremzē. Algas brangas, viss labi sakārtots, lai tās regulāri pieaugtu un ar uzviju kompensētu inflācijas radītās neērtības. Lai gan patiesībā pat uz inflāciju nav jāskatās – galvenais rādītājs, kā zināms, ir vidējā alga, un šī formula ir ļoti izdevīga, jo katru reizi, saņemot algas pielikumu, tu saproti, ka palīdzi celt kopējo vidējās algas līmeni, kas garantēs tev nākamo pielikumu. Lai šo vāveres riteni apturētu, privātajā sektorā algas būtu jāsāk samazināt, bet tas jau tiešām būtu skarbi.

"Nav īsti normāli..." Algas brangas, viss labi sakārtots Likt lielam kuģim strauji apstāties ir neiespējami, pat kursa maiņa var prasīt milzīgu piepūli. Vizuāli uzskatāmi to savulaik parādīja režisors Džeims Kamerons savā filmā "Titāniks" – tajā kuģa komanda jau iztālēm pamana aisbergu un dara visu, ko vien var, lai no tā izvairīto...

Vai piekūni varētu kļūt par nākotnes on-line zvaigznēm, izkonkurējot jūras ērgļus?
300 putnu būru lauka piekūniem uzstādīs elektrības stabos - uz zemsprieguma balstiem. Tajos izvietos arī treilkameras putnu novērošanai.

https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/aizsargajamie-piekuni-majos-elektribas-stabos.18989

Aktuāli Aizsargājamie piekūni mājos elektrības stabos

Ekonomists Guntars Vītols: Vai tad mums nav savas nacionālās aviokompānijas, vai tad visi pūliņi un sāpīgās iemaksas pamatkapitālā nav bijušas saulainās nākotnes vārdā, kad mūsu valstij piederošā kompānija paliktu lielāka, lepnāka, spēcīgāka un vienmēr būtu mūsu nacionālais lepnums? Nē, "Air Baltic" nekad nav bijis mērķis palikt par valstij piederošu aviokompāniju. Šis arguments visos laikos ir bijis tikai lišķīgs politretorikas elements, populisms, lai nomierinātu sabiedrību, kad kārtējo reizi glābjam savu mīļo dārgo, nevis vienkārši subsidējam nerentablu, bet visnotaļ patīkamu transporta veidu. Ja paskatās tālajā 2011. gadā apstiprināto un tikai nedaudz laika gaitā koriģēto biznesa plānu, valsts kontroles zaudēšana vienmēr ir bijis skaidri iezīmēts galamērķis.

Mīts par nacionālo lidsabiedrību "Air Baltic" Valsts kontroles zaudēšana vienmēr ir bijis skaidri iezīmēts galamērķis

Pavisam drīz pēc pilna mēroga karadarbības sākuma dažādu valstu augsta ranga pārstāvji ar milzu pārliecību runāja par to, kā šīs valstis plāno iesaistīties kara posta likvidēšanā Ukrainā. Atceroties to, var vienīgi paust izbrīnu par šo amatpersonu un viņu plašā padomnieku pulka kompetenci un izpratni par reālo situāciju. lielākais militārais konflikts Eiropā pēc Otrā pasaules kara norisinās pilnā sparā bez pazīmēm par drīzu beigšanos. Nav jēgas tērēt laiku, rīkot apspriedes, gatavot kafijas galdus un spriest, kā kopīgi ar ukraiņiem atjaunosim sagrauto. Vismaz tam tagad jābūt saprotamam!
Atis Klimovičs

Katrs rīts ar jaunu kaunu Diez vai liela daļa ierēdņu padomājuši nedaudz dziļāk par jēdzienu "kara seku likvidēšana", daudzos gadījumos tas nav iespējams

Dokumentālā filma "Mariupole", lai cik arī grūti to skatīties, būtu jārāda visur pasaulē, ja vien pasaule ļaunumu nespēs apturēt, tas pakļaus ikvienu. "Pasaule" ir diezgan izplūdis, nekonkrēts jēdziens, ir jādomā katram par savu atbildību arī tad, ja karaklausībai neesam pakļauti, ja vienkārši skatāmies ziņas, piedalāmies sarunās, kad runājam citiem līdzi vai arī klusējam, kad runāt nav aizliegts.
Anda Līce

Kalnu gaiss Kremļa propaganda kļūst aizvien rafinētāka.

Cilvēks ar pārdabiskām spējām.
Vai zināt, kas apvieno trīs valstij savulaik vai pašlaik piederošus uzņēmumus, ar kuriem notiek vai notikušas dažādas dīvainības? Pirmais no tiem ir banka “Citadele”, kas pēc tam, kad valsts bija izņēmusi no šīs bankas visus sliktos kredītus un tā bija atstāta tīra, tika pārdota ārvalstu investoriem par smieklīgu summu – viena gada peļņu, proti, aptuveni desmit reižu lētāk, nekā vajadzētu būt šīs bankas pārdošanas cenai. Otrs ir stratēģiski svarīgais telekomunikāciju uzņēmums “Tet”, kuru, kā publiski izskanējis, šobrīd tiek piedāvāts apvienot ar citu stratēģiski svarīgu telekomunikāciju uzņēmumu “LMT” tādā veidā, ka valsts zaudētu balsu vairākumu abos uzņēmumos, kas tai šobrīd “de facto” pieder, kā kompensāciju saņemot jauku, bet valstij pilnīgi nevajadzīgu celtniecības uzņēmumu. Un trešais ir “Air Baltic”, par kuru jau ilgāku laiku ir zināms, ka tas tiek gatavots privatizācijai, tomēr uzņēmuma darbības rada iespaidu, ka tas dara visu, lai cik vien iespējams pazeminātu savu pārdošanas vērtību. Visus šos trīs uzņēmumus apvieno viens cilvēks, kas vadījis vai vada šo uzņēmumu padomes īpašniekam – valstij – izšķirīgajos momentos, – Klāvs Vasks (attēlā).
Latvijā ir vismaz simt dažādu valsts uzņēmumu padomju un valžu locekļu, kuri saņem valstī augstākās algas, vienlaikus pilnīgi ne par ko neatbildot, nekontrolējot un arī nevadot – to liecina viņu ceļošana no viena uzņēmuma padomes vai valdes uz otru, kurai nav pilnīgi nekādas sasaistes ar uzņēmumu darbības rezultātiem. Taču K. Vasks izceļas pat uz šī fona – viņš vienlaikus ir divu valstij ļoti svarīgu uzņēmumu – “Air Baltic” un “Tet” – padomju vadītājs. Viņa amatpersonas deklarācijā par 2023. gadu norādīts, ka līdztekus augstākminētajiem amatiem viņš strādā arī Izglītības un zinātnes ministrijā par Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli, SIA "MBC Capital" ir valdes loceklis, SIA "EKRA Capital" – valdes priekšsēdētājs, SIA "JE Projekti" – valdes loceklis un SIA "MBC Enerģija" – valdes loceklis. Tāpat viņš ir dalībnieks vai akcionārs trīs komercsabiedrībās, proti, "EKRA Capital", kur viņam pieder kapitāla daļas 1422 eiro vērtībā, AS "Direct Mortgage Capital", kuras akcijas viņam pieder 50 000 eiro vērtībā, un "MBC Capital", kur viņam pieder kapitāla daļas 91 522 eiro vērtībā. Kopumā Vasks savos daudzajos amatos pērn nopelnījis 167 382 eiro un vēl gandrīz otrtik saņēmis dividendēs no tiem uzņēmumiem, kuros ir līdzīpašnieks. Vēl viņš pērn ir pircis un pārdevis vērtspapīrus, pircis automašīnu, pārdevis zemi, izsniedzis aizdevumus – īsi sakot, darbojies vētraini. Un, tā kā nesenajā “Air Baltic” preses konferencē, paziņojot, ka uzņēmuma pamatkapitāls – 571 miljons eiro – ir bezcerīgi zaudēts, šis cilvēks nebūt neizskatījās daudzo amatu un darba slodzes pārmocīts, bet gan tieši otrādi – ziedošs un veselīgi iededzis, tad jādomā, ka viņam atliek arī gana laika, ko veltīt diviem viņam piederošajiem motocikliem un četrvietīgajai 7,5 metrus garajai sporta jahtai "Benetau Platu 25", kas amatpersonas deklarācijā tiek kautrīgi dēvēta par laivu. Tātad universāls cilvēks ar pārdabiskām spējām! Tikai kāds labums no tā valsts uzņēmumiem, kurus viņš pārstāv, un valstij?

Foto: LETA

Krievu drons Latvijā!
Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā ir nokritis krievu bezpilota lidaparāts, ziņo Nacionālie bruņotie spēki. Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpinot veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar NBS pieejamo informāciju, tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas. NBS norādījuši, ka rīkojušies "saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība". No aizsardzības ministra Andra Sprūda ieraksta tviterī var secināt, NBS konstatējusi bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, bet nav iejaukusies, tikai monitorējusi tā kustību un fiksējusi nokrišanas vietu. "Latvijas armija ir papildus pastiprinājusi pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Esam uzsākuši konsultācijas ar sabiedrotajiem un rosināsim kopīgus risinājumus gaisa telpas aizsardzībai," raksta ministrs. Savukārt Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") pie ministra ieraksta ir paudis vēlmi noskaidrot notikušā apstākļus, rakstot: "Man gan nāk ziņa no vietējiem, ka tas iespējams ir bijis melns "Shahed" drons, kas nokritis pie Gaigalavas un vēl rūcis iesprūdis kokā. Video un info esot nosūtījis vietējais iedzīvotājs nevis mūsu pretgaisa sistēma. Drons ir nofilmēts un nofotogrāfēts. Man šķiet, ka tas ir diezgan dziļi Latvijas teritorijā un pretgaisu sistēma nemaz īsti to nav identificējusi."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka šādu incidentu skaits NATO austrumu flangā turpina pieaugt, un tie ir jārisina kolektīvi. Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver, ka šāds incidents nav liels pārsteigums, jo Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi savas hibrīdoperācijas Rietumos, organizējot sabotāžas, ietekmes operācijas, iejaukšanās vēlēšanās.
"Ielaist dronu Latvijas gaisa telpā mācību "Namejs" laikā atbilst šim kursam," uzskata Sārts. "Kā jau esmu teicis, šis gads mums paies Krievijas hibrīdoperāciju zīmē. Jābūt tam gataviem un jāparāda savs spēks," aicina Sārts.

Attēlā: Ukrainas Viņicas apgabalā 2024. gada martā atrastais Krievijas militārais drons.

👍

Apsveicam! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻
Caune Tallinā uzvar desmit kilometru skrējienā
https://lasi.lv/par-svarigo/sports/caune-tallina-uzvar-desmit-kilometru-skrejiena.19289

Latvijā liekā svara un aptaukošanās līmenis – 59,4% no visiem valsts iedzīvotājiem – pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju 53%, ar tendenci pieaugt pēdējo gadu laikā.

Ar plānu pret lieko svaru Sabiedriskajai apspriešanai drīzumā tiks nodots Veselības ministrijas izstrādātais rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam.

Lepojamies!
Apsveicam Rihardu ar vēl vienu zelta medaļu Parīzē! 🥳🥇

Tiesneši Snikus un viņa ilggadīgā partnera "King of the Dance" sniegumu novērtēja ar 82,487% rezultātu. Īpaši augstu novērtējumu izpelnījās dueta mākslinieciskais sniegums.

https://lasi.lv/par-svarigo/sports/vel-viens-zelts-snikus-uzvar-parizes-paraolimpisko-spelu-paraiejades-sacensibas-briva-stila-disciplina.19286

Pirms mēneša Parīzes olimpiskajās spēlēs Latvijas sabiedrību patīkami pārsteidza 25 gadus vecais ventspilnieks Ernests Zēbolds, kurš BMX frīstailā aizvadīja savas līdzšinējās karjeras labākās sacensības.

Zēbolds pārsteidza ne tikai ar izcīnīto astoto vietu, kas bija ceturtais labākais rezultāts Latvijas komandā, bet arī ar savu vienkāršību, pozitīvismu un lielo aizrautību tajā, ko dara. Ernests intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta, ka joprojām bauda uzmanības apliecinājumus no apkārtējiem, taču pēc neliela atelpas brīža ir arī sācis gatavoties nākamajam izaicinājumam – pasaules čempionātam.

Gatavo sapņu braucienu "Jūtos ļoti motivēts, daru to, ko mīlu, un ticu, ka būšu labākais"

Kāpēc Latvijas amatpersonām tik ļoti patīk lietot vārdu "komunikācija"? Pēdējās nedēļās tas skan īpaši bieži, faktiski ikreiz, kad jāmeklē kādas problēmas cēloņi. Un problēmu Latvijā tiešām netrūkst. Spilgtākais brīdis šajā "pie visa vainīga komunikācija" retorikā acīmredzot bija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjeres Evikas Siliņas trešdienas preses konference, kurā abi raidīja niknus zibeņus satiksmes ministra Kaspara Briškena virzienā, bet valdības vadītāja pat solīja vērtēt ministra atbilstību amatam. Par kritēriju ņemšot tieši to, kā Briškens tiks galā ar komunikāciju par "Air Baltic" un "Rail Baltica". Kā tas jātulko? Ja Briškens spēs iestāstīt sabiedrībai, ka viss kārtībā, tad var palikt? Jāvērtē taču būtu, kā ministrs kopumā tiek galā ar nozari. Tajā skaitā, protams, var būt arī komunikācija kā neliela daļa, kurā, starp citu, pati Siliņa nav nekāda čempione, lai neteiktu pretēji, ja teju pēc katras otrās intervijas viņai nākas kaut ko precizēt vai pat vienkārši ņemt vārdus atpakaļ.
Māris Antonevičs

Viss tikai komunikācijas dēļ Trīs versijas par to, kāpēc politiķi tik ļoti pieķērušies šim vārdiņam, it kā tas būtu visu problēmu cēlonis

Jaunums!

Turpmāk reizi mēnesī, svētdienās plkst. 14:10 Kurzemes Radio ēterā klausies Latvijas Avīze žurnālista Māra Antoneviča raidierakstu "Atmaskots".

8. septembrī kopā ar Austrumeiropas ārpolitikas pētniecības centra pētnieku Mārci Balodi apspriedīs, ko mainījusi Kurskas operācija, ko tas dod Ukrainai un kāpēc šoreiz fonā palikušas informatīvā kara cīņas.

Līdz mēneša beigām Latvijā norisinās tradicionālās Dzejas dienas. Katru septembri mūsu valstī norisinās Dzejas dienu pasākumi, kuros publikas priekšā dzejnieki lasa savu dzeju. Pirmo reizi tas notika pirms 58 gadiem, kad 1965. gada 11. septembrī pašreizējā Esplanādē, padomju okupācijas laiku Komunāru parkā, atzīmējot Raiņa 100. dzimšanas dienu, tika atklāts dzejnieka piemineklis. Pasākums bijis savam laikam neparasts un iedvesmojošs, un, lai gan runas teikuši arī partijas funkcionāri, militārpersonas, rūpnīcu jaunatne, dzejnieki saskatījuši savu iespēju uzrunāt Latviju.

Kādas Dzejas dienas ir šogad un vai tās joprojām būtiskas publikai, "Latvijas Avīze" jautāja rakstniekam, žurnālistam, Rakstnieku savienības priekšsēdētājam Arno Jundzem.

Dzejas ģenētiskā nepieciešamība No 5. septembra līdz pat mēneša beigām Latvijā norisinās tradicionālās Dzejas dienas.

Jaunais un inovatīvais nomaina tradicionālo Mazie pārtikas produktu ražotāji pārtikas produktu izstādē "Riga Food 2024" žilbina ar inovāciju un jauniem produktiem. Tradicionālo rupjmaizi pieticīgi demonstrē vien divas ceptuves

Fantastiski! Beidzot uzvara! 🏆
Ostapenko 🇱🇻/Kičenoka 🇺🇦 kļūst par US OPEN čempionēm.
Lielisks duets un skaista uzvara divos setos!
https://lasi.lv/par-svarigo/sports/ostapenko-un-kicenoka-uzvar-asv-atklata-cempionata-dubultspelu-finala.19283