Inese Amanella • Psihoterpijas Privātprakse

Šis jānoklausās ikvienam 💫
Par pāri darīšanu sev, citiem, atbildības uzņemšanās un kā būt maigākiem, iejūtīgākiem pret sevi, citiem un kā piedzīvot attiecības jaunā, patīkamākā kvalitātē 💜

Forums LĪDERE 2021 | Diāna Zande Psiholoģe Diāna Zande Forumā LĪDERE uzsver, ka mēs katra kādreiz esam iedzēlusi ar savu indes zobu un katrai no mums ir savas ēnas puses, kuras dažkārt izlau...

Rūpēm par citu laimi un labsajūtu ir robežas, kuras pārkāpjot mēs darām sev pāri un zaudējam saikni paši ar sevi.

Līdz disertācijas iesniegšanai vēl gads, bet šodien es svinu 🎉 mutisku atzinību par diploma saņemšu kā smilšu terapijas terapeits.

Darbs ar sapņiem un smilšu terapija priekš manis ir mana darba un savā personiskajā ceļa saldie ēdieni! 💜

Es jūtos pagodināta un svētīta, ka manā ceļā bija gudri un viedi skolotāji un viens otram atbalstoši, klātesoši kursa biedri.

Smilšu terapija klātienē būs piejama 2024.gada pirmajā pusē, Latvijā!

Bilde no mana personiskā arhīva (personīgais materiāls).

Ja dzīvo Lielbritānijā, pievienojies mums “Straumēnos” 12. un 13. augustā uz foršu nedēļas nogales pasākumu.
Es stāstīšu par un ap robežām 💫

Vēlies būt pareiza vai sadzirdēta? Iespējams Tev ir nepieciešams iemācīties iemaņas kā strīdēties savādāk

Šodien, mājās kur uzaugu, pārcilāju grāmatu plauktus, un šī ir tikai daļa no grāmatām ko biju iegādājusies kad man bija 20. Mani interesēja veselība, sports, angļu valoda un šeit bildē var redzēt tikai daļu no psiholoģijas tēmas.

Jau tad man interesēja un es meklēju atbildes uz jautājumiem kas ir laime, piepildījums, pietiekami labas un laimīgas attiecības un kā sasniegt to ko es vēlos. Dzīve ir īsa un ir lietas, kas paņemt tik laika cik viņas paņem. Lai puķe izaugtu viņai nepieciešams tik daudz laika cik viņai nepieciešams. Jūtos svētīta un pateicīga, ka tādā vai citādā formā tēma attiecības, psihe, garīgums un sevis patiesā “es” vai dvēseles meklējumi un atklāšana - un viss šis ir bijis mana dzīvē visu laiku.

Reizēm mēs novirzāmies no tā, ko esam saukti vai sūtīti darīt, piedzīvot uz šīs Zemes. Un man liekas, ka mēs atkal un atkal tiekam tādā vai citādā formā griezti darīt to, kas ir mūsu ceļš. Arī tad ja šķietami pilnīgi viss ir sabrucis, esam absolūti pazaudējušies un nekā nav. Nav “pareizā” ceļa, ir tikai Tavējais.

Tas man “netīšām” atkal tika atgādināts kad nedomājot atšķirtu Paulu Koleju grāmatu “Kā aizplūstoša upe.” Skati to bildē.

Ko es vēlos teikt- nekad nav par vēlu un DREAM BIG! 💫

Lai Tev brīnišķīga diena 💫

"-Kur ir Sākums? - man gribējās zināt.

-Sākums ir tur, kur vēl nav Laika, - teica Alise un dziļdomīgi
klusēja.

- Es nesaprotu. Manā pasaulē ir Laiks, bet es neatceros Sākumu. Es droši vien uzreiz nokļuvu Vidū.

-Mūžībai nav Sākuma un nav Beigu. Ir tikai Vidus, - Alise bezkaislīgi paskaidroja.

-Bet cik ilga ir Mūžība? - es nelikos mierā.

-Kā kuro reizi. Dažreiz tā ilgst tikai sekundi, - teica Alise un
paskatījās pulkstenī.

-Bet kāpēc Tev ir pulkstenis, ja Tev nav Laika? - es nerimos.

-Tas tapēc, lai es sev nemitīgi atgādinatu, ka viss vienmēr
ir kustībā un viss, kas ir kustībā, mainās. Piemēram, tagad es esmu
citādāka nekā es biju no rīta. Mainīšanās ir vienīgais, kas notiek pa
īstam, viss pārējais ir aplamas iedomas.

Mūsu sarunu pārtrauca Kaķis, kurš noleca no varavīksnes.

-Kā Tu šeit gadijies? - mazliet sapīcis jautāju.

-Es negadījos, - Kaķis laiski atbildēja un it kā negribīgi
turpināja, - ir lietas, kas negadās, bet vienmēr ir, pat, ja Tu tās neredzi. Arī sapnis vienmēr ir, bet Tu ne vienmēr to redzi. Arī vējš ir vienmēr, bet ne vienmēr tas pūš.

Kaķis pavērās visapkārt, it kā kaut ko meklēdams.

-Tu kaut ko meklē? - es jautāju.

-Nē, es skatos visapkārt un brīnos. Ne visi, kas brīnās, kaut ko
meklē, - vinš teica un nosēdās pozā, kas atgādināja jautājuma zīmi."

No Mārtiņa Rītiņa grāmatas "De Profoundis."

Pētījumi rāda, ka piemēram, 12 % no fiziskajām saslimšanām ir no neizsērota, nepārstrādāta zaudējuma.

💫

Psihoterapijas izglītību ieguvu specializētā mācību centrā, Londonā, Lielbritānijā "Centre for Counseling and Psychotherapy Education, " saīsinājumā-CCPE.

Transformējošas, dziļi dziedējošas un jaudīgas mācības, par kurām priekš sevis personīgi varu teikt- bija dzīve pirms un pēc mācībām.

Mācību programma ir Tranpersonālā- Integrālā ietverot sevī tādus psihoterapijas virzienus kā Kognitīvi Biheiviorālā, Geštalterapija, Eksistentiālā, Psihodinamisikā un Transpersonālā.
Šeit vairāk par mācību iestādi un pašu programmu:
https://ccpe.org.uk/?page_id=45

Mācību programma atbilst un ir akreditēta atbilstoši Liebritānijas psihoterapijas associācijas augtsākajiem standartiem, saskaņā ar UKCP.
Šeit vairāk par organizāciju:
https://www.psychotherapy.org.uk/

Esmu reģistrēta BACP un strādāju saskaņā gan ar BACP, gan UKCP profesionālajiem ētikas kodeksiem.
BACP reģistrācijas numurs: 395064
To var apskatīt šeit:
https://www.bacp.co.uk/search/Register?UserLocation=&q=395064&SortOrder=0

Jūtos svētīta un dziļi pateicīga.
Šī ir mana profesionālā laime un piepildījums ✨💜

Situācija 1:

- Tavs menedžeris
- Tēma: Jaunais projekts

Paldies par šo e-pastu.

Es vēlētos noorganizēt laiku apspriest, kurš no projektiem turpmāk būtu prioritāte. Es nezinu kā es atradīšu laiku jaunajam projektam, ņemot vērā visu citu pie kā es jau šobrīd strādāju.

Paldies.

Situācija 2:

- kolēģis
- Tēma: Tikšanās cetrdien, plkst. 13:00

Paldies, ka noorganizēji šo tikšanos ceturtdien. Diemžēl es šajā laikā netieku.

Vai ______ (piedāvā alternatīvu dienu un laiku) Tev derēs?

Ja nē, tad Tu varētu piedāvāt alternatīvas, izņemtot ceturtdien plkst. 13:00.

Paldies.

Situācija 3:

- Menedžeris
- Maiņas nosegšana

Es neesmu pieejama šajā dienā un laikā. Es ceru, ka Tu atradīsi kādu citu.

Vēlējos piebilst, ka dažu turpmāko mēnešu laikā es neesmu pieejama nosegt papildus darba maiņas.

Paldies.

Situācija 4:

- Darba komanda
- Ārpus darba komandas neformālais pasākums

Čau visiem,

Paldies par ielūgumu, bet nevarēšu jums pievienoties šo piektdien vakarā. Ceru un vēlu, lai Jums visiem lielisks pavadītais laiks.

Situācija 5:

- Menedžeris
- Nākamā 1:1 tikšanās

Es vēlējos noskaidrot, kad mēs drīzumā varētu noorganizēt 1:1 tikšanos?

Es vēlos apspriest manu darba slodzi, un vēlos ieplānot un rezervēt savā kalendārā laiku un dienu priekš šīs sarunas.

Kad Tu esi pieejams?

Paldies.

1. Cik lielā stresā Tu būsi, ja teiksi jā?
2. Cik daudz laika tas aizņems?
3. Vai man ir laiks to darīt?
4. Vai tas ir kaut kas ko es patiešām vēlos darīt?
5. Vai tas mani piepildīs vai iztukšos?

Padalies komentāros, kāds vēl jautājums priekš Tevis ir svarīgs pirms Tu saki jā un piekrīti.

“Pārstāj atļaut citiem veidot Tavu dzīvi.

- Pārstaj atļaut citiem samazināt nozīmi tam, kas ar Tevi ir noticis. Stāvi taisni un pārliecināti, par to kas ir svarīgs un nozīmīgs priekš Tevis un Tavā dzīvē.

- Pārstāt izmantot atvainošanos kā manipulācijas veidu. Kad Tu vai otrs atvainojas, ir jābūt gatavībai mainīties. Atvainošanās nenozīmē, ka ir atļauts turpināt ar to pašu uzvedību.

- Pārstāj piepildīt citu cilvēku sapņus un mērķus. Radi sev unikālu plānu priekš savas dzīves un esi mierā ar to, ka neizskatīsies tieši tā kā citu.

- Pārstāj dod citiem cilvēkiem varu un noteikšanu nolemt, kas notiks tālāk un nākamais toksiskās attiecībās. Izmanto savus vārdus, maini savu uzvedību un uzņemies atbildību par sevi.”

N.Tawwab

Patiesība ir tāda, ka visdrīzāk Tev nebija atļauts bērnībā, būt sev pašam, tas kas Tu esi un šobrīd kā pieaugušais, Tu centies kļūt vairāk par savu patieso es. Tas ir veselīgi, mēģināt saprast un izprast, kas Tu esi, un atdalīties no tā, par ko Tu esi ticis veidots vai kas tika teikts par, kas Tu esi un kam Tev jābūt. Perfekta bērnība neeksistē. Ārpusē izskatās, ka viss ir lieliski un brīnišķigi, bet mēs nekad nezinām, kas notiek aiz aizvērtām durvīm. Ļoti daudziem no mums, vissarežģītākās attiecības ir ar savu ģimeni.

Disfunkcionāla ģimene ir tāda, kur ir verbāla, emocionāla un fiziska vardarbība, haoss un nolaidība ir vispārpieņemamas normas.

Ja Tu uzaugi disfunkcionālā ģimenē, Tu ļoti iespējams domāji, kas šis ir normāli:

-Piedot un aizmirst (bez izmaiņām uzvedībā)

-Turpināt tā it kā nekas nebūtu noticis

-Piesegt/slēpt citus un viņu problēmas

-Noliegt, ka problēma eksistē

-Glabāt noslēpumus, kurus nepieciešams stāstīt

-Izlikties, ka viss ir kārtībā

-Neizpaust savas jūtas

-Atrasties apkārt kaitīgiem cilvēkiem

-Izmantot agresiju, lai dabūtu to ko Tu/citi vēlās

Disfunkcionālā ģimenē šada veida neveselīgas uzvedibas normas tiek paslaucītas zem tepiķa, ignorētas vai pat atbalstītas, atļautas un pieņemtas.

Būt godīgam (vismaz pret sevi) nav nodošana, tā ir drosme. Noliegums ir tas, kas Tevi turpinās iesprostotu pagātnē.

Lietas un aspekti, ko ir grūti pieņemt par ģimenes locekli:

-Ka viņi ir egoistiski un darīs jebko, lai dabūtu to ko vēlās

-Viņi nav labi uzklausītāji

-Viņi veic pārmaiņas, bet tikai īslaicīgas

-Viņi ņem vairāk nekā dod

-Viņi nav perfekti

Ar pareizajiem instrumentiem, mēs varam sadziedēt savas bērnības un ģimenes traumas.

“Pieķeršanās varbūt vienkāršas patikšanas jūtas un arī tāda pieķeršanās - būt pārāk iesaistītam, dažreiz bezcerīgi iepītam.

- pārāk noraizējušies un nobažījusies par kādu problēmu un cilvēku, mūsu garīga enerģija ir piesaistīta;

-pakāpen*ski varam kļūt apsēsti ar cilvēkiem un problēmām mums līdzās un mēģinājumiem to kontrolēt, mūsu garīgā, fiziskā un emocionāla enerģija tiek raidīta uz mūsu apsētibas objektu;

-kļūstot par reaģētājiem, tā vietā, lai patstāvīgi rīkotos un saskaņā ar mūsu pašu gribu;

-mēs kļūstam emocionāli atkarīgi no cilvēkiem, kas ir mums līdzās;

-mēs kļūstam par aprūpētājiem (atbrīvotajiem, iespēju devējiem) cilvēkiem mums līdzās (cieši piesaistot sevi viņu vajadzībai pēc mums).

Kad es viņiem jautāju, ko viņi jūt, viņi man stāsta, ko jūt tie citi cilvēki. Pilna uzmanība ir uz kaut ko tādu vai kaut ko kas nav viņi paši Viņu enerģija tiek izmesta- vienmēr virzīta uz kādu citu. Viņu uzmanība nebija pievērsta sev.

Pat neņemot vērā to, ka tas viss, ko me darām, nepalīdz nevienam.

Mēs pārgriezim zobus, paņemsim jostu un vilksim to ciešāk nekā jebkad agrāk. Mes ticam, ka vienkārši nav iespējams cits veids, kā reaģēt uz šo konkrēto problēmu un cilvēku, kā tikai šajā apsēstības veidā. Bieži vien, kad es iesaku cilvēkiem emocionāli atdalīties no konkrēta cilvēka vai problēmas viņi šausmās novērašas, sakot- ak nē, es nekad to nespētu. Es viņu mīlu pārāk cieši, esmu gatava rūpēties par viņu tik ļoti, ka nespētu viņam to nodarīt. Šī problēma vai cilvēks man ir pārāk svarīgs. Man ir jāpaliek piesaistītam.

Mana atbilde uz šo jautājumu: kurš saka, ka jums tas ir jādara? Mums ir zina-laba zina. Mums tas nav jādara. Ir labāks veids kā to paveikt - es to saucu par emocionālo atdalīšanos. Tā nav vēsa un naidīga attālināšanās, tas nav bezcerīgi pieņemt visu ko dzīve un cilvēki mūsu ceļā mestu, tā nav izvairīšanās no patiesas atbildības .

Tā ir atbrīvošanas vai atdalīšanās no cilvēkiem un problēmām , turpinot tos mīlēt. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka katrs cilvēks ir atbildīgs par sevi un mēs nevaram atrisināt problēmas, kas nav domātas mums, turklāt uztraukšanās nepalīdz. Mēs pieņemam gudrību, nelikt rokas klāt tam, kas nav mūsu atbildība, tā vietā fokusēties uz to, kas ir mūsu atbildība. Mēs ļaujam cilvēkiem būt tiem, kas viņi ir. Mēs dodam viņiem brīvību būt atbildīgiem un pilnveidoties. Tieši tapat kā sev pašiem. Mēs cenšamies saprast, kas ir tas ko mēs varam mainīt un ko nevaram.

Emocionālā atdalīšanās nenozīmē, ka mums nerūp. Tas nozīmē, ka mēs mācāmies mīlet, rūpēties un iesaistīties, nejūkot prātā.

Balva ir vērā ņemama- rāmums, miera sajūta, spēja dot un saņemt mīlestību, bŗīvība dzīvot savu dzīvi bez pārmērīgas vainas sajūtas un atbildības par citiem cilvēkiem. Reizēm tieši mūsu emocionālā atdalīšanās ir tā, kas motivē un atbrīvo cilvēkus mums līdzās, lai viņi sāktu risināt savas problēmas.

Tā pat kā apsēstība uztraukšanās un kontrolēšana kļūst par ieradumu, arī emocionālā atdalīšanās, to praktizējot, var kļūt par ieastu atbildi.

Kas Tev ir nepieciešams, lai parūpētos par sevi?”

M. Bītija

Zane mēģināja pateikt savai mammai kā viņa jūtās, bet viņas jūtas tika noniecinātas, noliegtas vai viņa teica kā viņai justies.
Pēc kāda laika Zane pārstaja dalīties ar mammu savās jūtās un sāka šaubīties par to īstumu un sāka neuzticēties pati savām jūtām.
Zane prātoja: Vai es drīktu skumt par šo? Meklējot aptiprinājumu, viņa jautāja saviem draugiem, vai tas ko viņa jūt ir okey.
Tāpēc, ka Zanes emocionālās robežas tika pārkāptas, viņa vairs nespēja uzticēties un ticēt pati savām jūtām, bez citu cilvēku apstirpinājuma.

Ar veselīgām emocionālām robežām, Tu izpaud savas jūtas un personīgo informāciju citiem pakāpen*ski, nevis visu vienā piegājienā. Tas arī nozīmē to, ka Tu dalies, kad tas ir piemēroti un Tu izvērtē un izvēlies cilvēkus, kuriem Tu uzticēsies.

Kā izskatās pārkāptas emocionālās robežas:

- daloties pārmērīgi
-daloties ar emotionāli vecumam neatbilstošu informāciju ar bērniem
-emocionāla un pārmērīga izgāšana uz citiem
-radīt spiedienu, lai citi dalītos ar informāciju ar kuru viņi nevēlas un/vai nejūtas ērti dalīties
-padarot nesvarīgas otra cilvēka jūtas, piemēram, salīdzinot
-teikt cilvēkiem ko un kā viņiem justies (Tev nevajadzētu skumt par to)
-minimizēt notikušā iespaidu (tas jau nekas nebija)
- radīt spiedienu, lai cilvēks tiek galā ar komplicētām jūtām raiti
-runāt aiz muguras par uzticētām, perosnīgām detaļām par citu dzīvēm un viņu personisko informāciju.

Ko darīt?

1. Jautā cilvēkiem, vai viņi vēlas būt tikai uzklausīti vai arī viņi vēlas saņemt padomus, ietiekumus vai atgriezenisko saiti.
2. Dalies ar savām jūtām ar cilvēkiem, kam Tu uzticies un zini, ka viņi spēs radīt un uzturēt vidi priekš Tavām emocijām.

Nospraužot emocionālās robežas var izklausīties šādi:

1. Man ir atļauts just to ko es jūtu vienalga kāda ir situācija.
2.Es nejūtos ērti šobrīd runāt par šo tēmu.
3. Es nevēlos, lai Tu man saki, kas man būtu jājūt. Manas sajūtas ir svarīgas un vērā ņemamas.
4. Es dzirdu, ka šobrīd Tev dzīvē notiek ļoti daudzas lietas. Es šobrīd nejūtos pietiekami aprīkots Tev palīdzēt. Vai tu esi apsvēris profesionāļa palīzību?
5. Man ir nepieciešams laiks, lai būtu ar savām jūtām. Nestaidzini mani.

N. Tawwab

Cik daudziem no mums ir nepieciešams dzirdēt vienkārši:

Paldies, ka Tu esi. Man ir tāds prieks, ka Tu vienkārši šeit esi, man blakus. Man ir prieks, būt Tev blakus, ka Tu vienkārši šeit esi. Es priecājos, ka Tu esi šai pasaulē.

Iedomājies un sajūti, ka Tu esi pietiekami, tāpēc vienkārši, ka esi.
Ļauj sajust brīvību ko tas nes, piecelties, iet un būt sev pašam. Tam, kas Tu esi.

Pēc daudzu gadu viena konkrēta vai citu cilvēku glābšanas, iespējams ir pienācis laiks sev teikt:”Es pārstāju, man pietiek.”

Tas nav Tavs darbs un uzdevums izglābt citus. Tas nav tas uzdevums salabot vai savest kārtībā citus un viņu dzīvi. Tā ir viņu atbildība, lai viņiem ir labi un kā viņi tur izvēlas nonākt tur, parūpēties par sevi vai nē.

Otram cilvēkam tas nepalīdz, bet gan ir ceļā viņu pašu atbildīgai rīcībai un izvēlei sakārtot un uzņemties atbildību par to, kas ir viņu pašu atbildība, nevis Tava. Tu vari atbalstīt savās iespēju robežās, ja vēlies un tas nav viens un tas pats.

Ja Tev kaut kas nepatīk, dari kaut ko. Tev nav jāpieņem lietas, notikumi un cilvēki, īpaši tad, ja Tev tas nodara ļaunumu un kaitējumu. Bailes no tā, ka kāds vilsies Tevī vai Tu sarūgtināsi citus un viņu gaidas, otrs būs dusmīgs, neapmierināts, vīlies ir viens no biežākajiem iemesliem kāpēc mēs izvairāmies nospraust robežas.

Kāpēc cilvēki neciena Tavas robežas:

- Tu pati sevi neuztver sevi nopietni un par pietiekami svarīgu to ko Tu saki un vēlies

- Tu atvainojies par robežu nospraušanu

- Tu pieļauj pārmerīgi daudz fleksibilitātes

- Tu neskaidri izsakies

- Tu neesi verbāli izteikusi savas robežas (viņas ir Tev tavās domās)

- Tu domā, ka vienreiz nospraužot savas robežas ir pietiekami

- Tu pieņem, ka citi paši izdomās un uzzinās ko Tu vēlies un kas Tev vajadzīgs balstoties uz to kā Tu uzvedies, kad viņi pārkāpj robežas, jeb doma ka citi spēj lasīt Tavas domas un vēlmes

- Tu ļauj Tavu robežu pārkāpšanai tikt paslaucītai zem paklāja un nedari otram zināmu un nesauc pie atbildības kad Tavas robežas ir pārkāptas

Pasīvs: noliedzot un ignorējot savas vajadzības, lai citiem būtu ērti. Šādiem cilvēkiem ir grūtības pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par lēmumiem savā dzīvē. Kaut kā vienmēr iegrozās, ka citi pieņem lēmumus šī cilvēka vietā. Bieži sevi saredz kā situācijas un negodīguma upurus un vienmēr atrod kādu citu ko vainot. Trūkst gribas spēka un ir negatīvs skats uz pasauli, “noliekot” sevi un nespējot pieņemt komplimentus.

Agresīvi: stingri un neelastīgi standarti kā komunicēt ar citiem; pielietojot striktus noteikumus attiecībā uz visiem cilvēkiem. Skaļi un spēcīgi parāda un izdarāda savu viedokli, noniecinot citu domas, vērtības un spējas. Atbild ar uzbrukumu, mērķējot un izmantojot citu jūtīgos punktus.

Pasīvi agresīvi: skaidri nekomunicējot savas robežas citiem; iedomājies un pieņem, ka citiem ir zināmas viņu robežas, bet pēc tam jūtas neapmierināti, ka citi ir pārkāpuši viņu robežu. Turpina savu uzvedību, izliekas nesadzirdējuši citu cilvēki robežas, ignorē.

Manipulējot: galvenais ierocis ir manipulēšana. Zin, kur ir otra cilvēka vainas poga, kuru piespiest un izmantot, lai panāktu to ko vēlās.

Pārliecinošais: tiešs, godīgs, skaidrs
komunikācijas veids. Ciena sevi un cilvēkus sev apkārt, apzinās savas vajadzības un tās komunicē. Pieņem savas dažādās īpašības un ir autentiski savā esībā un komunikācijā. Nebalstās uz citu apstirinājumu un vainošana, manipulācijas nav šo cilvēku arsenālā.

Mēs katrs esam labāko veidu kāds mums bija pieejams, ņemot vērā tā laika apstākļus. Kad mēs ļausim sev tikt prom no jušanās slikti un vainas āķa, mēs varam sākt ieraudzīt izvēles un sākt veikt pārmaiņas mūsu dzīvē.

Nesen domāju, kas ir tas iekšējais draivs, kas mums liek izvēlēties profesionālo nodarbošanos. Mēs visi izmantojam dažāda veida pakalpojumus- ejam pie friziera, zobārsta, labot mašīnas, bet tāpēc mēs nekļūstam par frizieriem, zobārstiem, mehāniķiem.

Mans profesionālais psihoterapijas ceļš radās manā sirdī, caur iekšēju dziļu iekšēju zināšanu, ar katru un caur katru manu šūnu dzima 2009. gadā- vizualizācijas rezultātā manā pirmajā grupas terapijas kursā un personīgo terapiju, bet mācības sāku 2014. gadā.

Šodien, manas privātprakses klients, ah, kā man daudz labāk patīk teikt- dvēsele un cilvēks, nupat absolvēja savu pirmo mācību gadu- pamatkursu savās psihoterapijas mācībās.

Tāds ripple effect.

Šoreiz tā neesmu es kas uzsākt un turpina mācības, šoreiz mainītās lomās.

Emocionāli, īpaši, lepojos un arī mazliet sireāli.
Arī šī ir daļa no mana darba.

🤍💜🤍

Bilde no interneta