Latvijas Sporta muzejs

Šodien dzimšanas dienu svin 2000.gada Sidnejas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs 50 km soļošanā Aigars Fadejevs. Sporta muzejs sirsnīgi sveic gaviļnieku.

Cipuļa četriniekam uzvara, Kalendam pirmā medaļa karjerā Ar lieliskiem rezultātiem turpina priecēt Latvijas četrinieku komandas Eiropas kausa izcīņā bobslejā. Austrijā, Īglsas trasē notiekošajā posmā šodien tika aizvadītas šīs sezonas sestās sacensības četrinieku konkurencē Eiropas kausa ieskaitē, un tajās abas Latvijas komandas izc...

Šodien 85. dzimšanas dienu svin Latvijas izcilā mākslas vingrošanas trenere Baiba Kaimiņa.

Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic jubilāri un vēl stipru veselību.

Foto: no ģimenes arhīva un Vingrošanas federācijas mājas lapas.

B. Kaimiņa dzimusi 1937. gada 7. decembrī Rīgā inteliģentu ģimenē, tēvs – Alfrēds Rogalis – farmaceits, Būmaņa aptiekas pārvaldnieks, māte – Ērika Rogale – skolotāja, beigusi Daiļamatniecības skolu, mātes brālis un krustēvs Hugo Legzdiņš (Latvijas Republikas zemūdenes „Ronis” kapteinis) un krustmāte – H.Legzdiņa kundze Elvīra. Otrs krustēvs – Roberts Legzdiņš, arhitekts (mātes brālis, emigrēja ar Ilzi Legzdiņu uz Zviedriju kopā ar Ilzes k. vecākiem Kārli Skalbi un Lizeti Skalbi) .
B. Kaimiņa mācījās Rīgas 2. vidusskolā, pēc tam LVFKI, kuru beidza 1959. gadā. Bijusi LPSR izlases dalībniece, trenējās pie Emīlijas Krūmiņas un Veronikas Kručānes, PSRS Sporta meistara nosaukumu ieguva 1957. gadā. Pirmā darba vieta ir Jūrmalas Pionieru nams, pēc tam strādājusi Jūrmalas BJSS un BSB ”Daugava” sporta skolā. No 1975. gada līdz 1989. gadam vadīja Latvijas PSR izlasi mākslas vingrošanā. 1990. gadā pēc BSB „Daugava” sporta skolas likvidācijas B. Kaimiņa strādāja no jauna nodibinātajā mākslas vingrošanas sekcijā LSPA Sporta klubā, uz kuru pie B. Kaimiņas trenēties brauca arī klubi no Beļģijas un Vācijas. B. Kaimiņa aktīvi strādāja par treneri līdz 2017. gada jūlijam, tagad ir pensionāre, nodarbojas ar grāmatu lasīšanu un turpina aktīvi sekot mākslas vingrošanai.
1974. gadā PSRS čempionātā B. Kaimiņas audzēknes Līga Kalniņa un Natālija Ķīse izcīnīja PSRS čempionāta zelta medaļas Latvijas izlases sastāvā. Abas audzēknes ir bijušas arī Latvijas čempiones.
1976., 1978. un 1979. gados PSRS čempionātā sudraba medaļas grupu vingrojumos izcīnīja Baibas Kaimiņas audzēknes Liene Kaimiņa, Natālija Andrejeva, Solveiga Lipska, Maruta Ramane, Diana Oiguse, Dzintra Jurgelāne, Liāna Kaktiņa, Daiga Lapiņa. Visas šīs audzēknes ir bijušas Latvijas čempiones absolūtā vērtējumā vai individuālos veidos. 1979. gadā PSRS Tautu Spartakiādē šīs meitenes un Žanna Rodkina izcīnīja Latvijai 5. vietu.
1981.gadā Vissavienības „Trud” izlases sastāvā komandām bronzas medaļas ieguva B. Kaimiņas audzēknes Inga Bomīte, Jeļena Lazarenko, Ingūna Turakova. I. Bomīte ir pieckārtējā Latvijas čempione, J. Lazarenko un I. Turakova ir Latvijas čempiones atsevišķos veidos.
1983. un 1987. gadā Latvijas izlase PSRS Tautu spartakiādē grupu vingrojumos izcīnīja 6. vietu. Nadežda Gromova 1986. gadā izcīnīja 3. vietu PSRS čempionātā un iekļuva PSRS izlasē, ir bijusi pieckārtējā Latvijas čempione.
Baiba Kaimiņa ir sagatavojusi daudz brīnišķīgas mākskas vingrotājas – Dagniju Vitmani, Valentīnu Morozovu, Ļubovu Pučkovu, Inesi Mihailovu, Sandru Eglīti, Antru Berķi, Svetlanu Pesjacku, un daudzas citas, kas tagad strādā par mākslas vingrošanas trenerēm, horeogrāfēm, uzvedumu režisorēm, vingrošanas un aerobikas pasniedzējām Latvijā, ES, ASV, Kanādā.
Baiba Kaimiņa savā treneres karjerā sagatavojusi ap 50 Latvijas PSR čempionēm, gan absolūtā ieskaitē, gan grupu vingrojumos, gan individuālos veidos. Izaudzinājusi ap 100 PSRS Sporta meistarēm.
Baiba Kaimiņa ir bijusi Starptautiskās klases mākslas vingrošanas tiesnese, bijusi daudz sacensību galvenā tiesnese Latvijā un ārzemēs. Apmācījusi strādāt jaunos trenerus, studentus, mākslas vingrošanas tiesnešus. Bijusi konsultante pie grupu vingrojumiem gan Latvijā, gan Beļģijā, Austrijā, Vācijā.
Baiba Kaimiņa ir ļoti atzīta trenere arī šodien gan Berlīnē, gan Briselē, kā arī Maskavā, Tbilisi, Dušanbe, Taškentā, Tallinā, Kauņā, Viļņā un citur.
Baiba Kaimiņa ir saņēmusi LPSR Fiziskās Kultūras un Sporta komitejas apbalvojumus par labu darbu un izcīnītām medaļām, kā arī LPSR Ministru padomes Goda rakstus.
Brīvā Latvijā saņēmusi Atzinības rakstus no Jūrmalas pilsētas, LV Izglītības ministrijas, Beļģijā no Haahtas pilsētas mēra un sporta kluba „Brabant”, Berlīnē no Sporta kluba par labu darbu, sagatavojot 3.vietas ieguvējas Vācijas čempionātā, kā arī Igaunijā un Lietuvā – par labu darbu un mākslas vingrošanas popularizēšanu.
Nopelniem bagātā trenera nosaukumu LPSR nepiešķīra, jo bija radi ārzemēs, kuri aktīvi cīnījās par Latvijas neatkarību. Brīvās Latvijas apbalvojumus nepiešķīra, jo vedot audzēknes uz ārzemēm bija jāraksta VDK atskaites, tāda bija prasība.
Baiba Kaimiņa ir laimīga un priecīga, ka savu mūžu varēja piepildīt ar mākslas vingrošanu un kalpot savai zemei Latvijai. Dievs Svētī Latviju!

Materiālu sagatavoja
Liene Kaimiņa

Šodien dzimšanas dienu svin Alīda Ābola.
1989.gadā Pasaules čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu orientēšanās sportā garajā distancē, kas bija pirmā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa Pasaules čempionāta vēsturē. Arī Pasaules čempionātos veterāniem izcīnījusi medaļas dažādās vecuma grupās. Aktīvi piedalās rogaininga sacensībās, kur dažāda vecuma un dzimuma grupās piecas reizes ir bijusi Pasaules čempione un divas reizes Eiropas čempione.

Sporta muzejs sūta sirsnīgus sveicienus gaviļniecei!

Šajā dienā, 1956.gada 27.novembrī, labojot trīs olimpiskos rekordus, Inese Jaunzeme Melburnā izcīnīja zelta medaļu šķēpmešanā.

foto no www.olimpiade.lv

Sporta muzejā joprojām var iegādāties Latvijas Olimpiskās komitejas izdoto grāmatu. Lieliska dāvana Ziemassvētkos. Lūgums padalīties ar šo ziņu. Grāmatas cena 16 eiro.

Cipuļa četrinieks Eiropas kausa posmā izcīna sudraba medaļas | Sportazinas.com Latvijas pilots Emīls Cipulis kopā ar stūmējiem Dāvi Spriņģi, Lauri Kaufmani un Edgaru Nemmi sestdien Lillehammerē Eiropas kausa sacensībās izcīnīja otro vietu, kamēr Jēkaba Kalendas ekipāža ierindojās astotajā pozīcijā. Cipulis iepriekš uz goda pjedestāla bija kāpis divas rei...

Šodien dzimšanas diena šķēpmetējam Aināram Kovalam. Sirsnīgi sveicam !

Foto: Romāns Kokšarovs

Šodien dzimšanas dienu svin kanoe airētājs Ivans Klementjevs. 1988.g. Seulas vasaras Olimpisko spēļu čempions 1000 metru distancē kanoe vieniniekā, divu sudraba medaļu ieguvējs tajā pašā distancē 1992.g. spēlēs Barselonā un 1996.g. spēlēs Atlantā. Daudzkārtējs pasaules čempions un medaļu ieguvējs.

Sporta muzejs sveic gaviļnieku!

Mums ticis visziļākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks,
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu skaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

(Laimonis Vāczemnieks)

Sporta muzejs novēl jaukus svētkus!

Kristapa Veilanda-Šulca portrets

1988. gada 17. septembrī Latvijas presē tika publicēts Aicinājums atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), ko parakstīja sabiedrībā pazīstami treneri, rakstnieki, žurnālisti, esošie un bijušie sportisti. Savukārt 1988. gada 19. novembrī Daugavas Centrālajā sporta namā risinājās LOK atjaunošanas republikāniskā fizkultūras un sporta aktīva konference, kurā 483 pārstāvji no Latvijas sporta organizācijām kopsapulcē pieņēma rezolūciju par LOK darbības atjaunošanu.

Starp apjomīgā Latvijas Olimpiskās komitejas dāvinājuma priekšmetu klāsta Latvijas Sporta muzejam atrodams kāds eksponāts, kas ir cieši saistīts ar šo vēsturisko brīdi. Tas ir slavenā latviešu spēkavīra Kristapa Veilanda-Šulca portrets, kuru darinājis gleznotājs Jānis Anmanis. Savulaik, pirms 34 gadiem, 1988. gada 19. novembrī gleznas dāvināšana Latvijas Olimpiskai komitejai tās atjaunošanas konferencē izvērtās par lielu notikumu. Gleznu pasniedza pats mākslinieks J. Anmanis, skanot ilgiem aplausiem zālē.

Glezna tapusi 1988. gadā mākslinieka darbnīcā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā. Tā ir lielizmēra glezna, pusportrets. Centrālajā daļā ovāls, uz tumši brūna fona attēlots K. Veilands-Šulcs ar īsu matu griezumu un nelielām ūsām. Sportistam ap kaklu medaļa, viņš tērpies cīkstoņa tērpā jeb triko, pie kura piespraustas godalgas, ap vidukli plata cīkstoņa josta ar metāla rotājumiem. Zem ovāla puslokā uzraksts “K. Veilands-Šulcs – seškārtējs pasaules čempionātu uzvarētājs”. Augšmalā vidū gadskaitlis “1923”, tieši zem gadskaitļa lejupvērsts pakavs. Gleznas stūros augšpusē attēloti latviešu ornamenti: Dieva zīme un auseklītis, bet apakšējos stūros – lauku istabas iekšskats un neliela klētiņa mēnesnīcā. Kā pastāstīja mākslinieks J. Anmanis, ideja radās kopā ar laikraksta “Sports” redaktoru Andreju Kausu, kurš sagādājis pāris Kristapa Veilanda-Šulca fotogrāfijas, pēc kuru motīviem glezna tapusi.

Par pašu sportistu Kristapu Veilandu-Šulcu jāsaka – leģenda. No tiem laikiem, kad smagatlētika un cīkstoņi vēl piederēja cirka ļaudīm un par viņiem jūsmoja gan tā laika slavenības, aristokrāti, gan arī fabriku strādnieki... Savu pirmo lielo apbalvojumu viņš izcīnīja 1906. gada 14. maijā. Avīžu leģendas vēsta, ka starp balvām bijusi arī kāda 17. gs. darināta ādas josta ar dārgakmeņu un sudraba rotājumiem, kas sākotnēji gatavota Polijas karalim, taču pāris gadsimtus vēlāk, 1907. gadā kļuvusi par pasaules čempionāta balvu un nonākusi pie stiprinieka. 20. gs. 30., 40. gados K. Veilands-Šulcs pilnībā pievēršas cirkam, kur strādā arī kā administrators. Dzīvodams PSRS, apbraukājis dažādus šīs valsts nostūrus, 20. gs. 40. gados kļuva par Krievijas pilsētas Sverdlovskas cirka direktoru. Nodzīvojis garu mūžu, devies aizsaulē 101 gada vecumā, paliekot cilvēku atmiņās un nostāstos par spēkavīru zemi Latviju.

Latvijas izlase turpina lieliski! 🔥 Pārpildītu tribīņu priekšā izcīnām uzvaru pret sīksto Lielbritānijas izlasi 79:63. 🏀🇱🇻 Latvijas izlasē ar 15 gūtiem punktiem izcēlās Rihards Lomažs. Noslēdzošās FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēles februārī.

Daiļslidotājs Vasiļjevs Šefīldā "Grand Prix" sacensībās izcīna otro vietu Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs sestdien Šefīldā, Lielbritānijā, startējot savās sezonas otrajās "Grand Prix" sacensībās, izcīnīja otro vietu.

Šodien dzimšanas dienu svin radio žurnālists Gunārs Jākobsons. Sporta muzejs sūta sirsnīgus sveicienus gaviļniekam.

Foto: Aigars Hibneris

Oficiāli: Latvija nodrošina ceļazīmi uz 2023. gada FIBA Basketball World Cup!!! 🇱🇻

Šodien Sporta muzejā viesojās un ekspozīcijas apskatījās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 1.kursa studenti no Ukrainas.

Sporta žurnālists Guntis Keisels šodien svin dzimšanas dienu. Sirsnīgi sveicam gaviļnieku !

foto no www.basket.lv