Laura Liberte, privātprakse psiholoģijā un psihoterapijā

Nedēļa Latvijas zīmē🇱🇻

Kauties ar sevi
ir reizēm
kā zarainu malku skaldīt,
bet neskaldīt pamēģini:
būs iekšā blēdis -
un ne jau nu apskatīties,
bet - valdīt.

Un nav ko dzīt jokus,
pat ja tev dod
divas dzīves.
Lai būtu ko skaldīt,
pat retus kokus
cirst
brīv.

Ne mežā, bet sevī.
Tā darbošanās
nav salda -
reizēm pieskaidrojies tik pilns
kā ar putekļiem rija.
Bet sevī skaldīties,
tas ir - atomu skaldīt,
lai tiktu pie atoma
enerģijas.

Ojārs Vācietis, Skaldīšana.

Par psihoterapijas procesu.

Indivīda agrīnajām attiecībām ir liela ietekme gan uz vispārējo attīstību, gan to, kādas attiecības viņš dzīves laikā veido ar pasauli. Tanī pat laikā, šī agrīnā pieredze, nebūt nav pilnībā noteicoša un izšķirīga cilvēka eksistencei pieaugušā vecumā.
Agrīno attiecību modeļu un traumatiskās pieredzes izpēte drošos apstākļos, ļauj klientam iegūt jaunu attiecību pieredzi un to izmēģināt dzīvē, tā atklājot savas personības līdz šim neizmantotās iespējas, kas var kalpot pilnvērtīgai sevis pašrealizācijai dzīvē.

Bailes ir nepieciešama un nozīmīga dzīves pieredze.🫣
Pirmo baiļu pieredzi mēs gūstam pasakās - citu stāstītās un mums priekšā lasītās. 🧙😱
Kura bija (un varbūt vēl joprojām ir) jūs visbiedējošākā pasaka?📚

The Importance of Being Scared: Polish Nobel Laureate Wisława Szymborska on Fairy Tales and the Necessity of Fear “Andersen had the courage to write stories with unhappy endings. He didn’t believe that you should try to be good because it pays … but because evil stems from intellectual and emotiona…

Pētnieks: Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Līdz ar rudeni, klāt arī ikgadējais Austrumeiropas Eksistenciālās terapijas asociācijas žurnāls EXISTENTIA (2023/16).🍂

Par iespēju iegādāties, droši var sazināties ar mani.

Lielisks raksts par komunikācijas spēku.

(...) research shows that deep conversations feel less awkward and lead to more connectedness and happiness than people predict.

Conversations are powerful. Here are ways to embrace the awkward and deepen relationships. Psychologists are studying how high-quality discussions can improve our mood, deepen our relationships, and resolve conflicts.

Cāļus skaitā rudenī un, līdzīgi cāļu skaitīšanai, rudeņos man par tradīciju kļuvis doties uz kolēģes Ginta Ratniece Junga analītiskajā teorijā balstītajiem un veidotajiem semināriem.
Šogad Gintas vadībā seminarā "Dzīvot saskaņā ar Patību” turpinājām pētīt Patību un tās atspīdošo gaismu savās dzīvēs.
Trīs dienas šķiet pavisam īss laika nogrieznis, tanī pat laikā, jūtos kā vēlreiz piedzīvojusi, ja ne pusi, tad ceturdaļu savas dzīves.
Šeit seminārā, laika un pārdzīvojuma pieredzes dinamika iespējama, pateicoties empātijai, iejūtībai, izpratnei un līdzcietībai, kas piemīt Gintai un kas sajūtama ik brīdi no seminārā esošo dalībnieku puses.
Rumī vārdiem sakot:
"Ja vientulīgs reiz izmisumā krīti,
Kā saule spožs tu drauga ēnā spīdi."
Un šajās semināra dienās saules bija daudz un arī Patības atspīdošās gaismas pietiekoši, lai pietiktu līdz nākamajam rudenim.
Paldies visiem par klātesamību un kopīgo piedzīvojumu!🙏✨️

Uzsākot terapiju, kā arī pēc ilgāka pārtraukuma terapijā ir būtiski izvirzīt un apzināt tās grūtības un problēmjautājumus, kas tieši šobrīd visvairāk ir dzīvi traucējoši.📝

Ar ko sākt?

✴️Pirmkārt, mēģināt saprast - kas ir veicinājis šo grūtību parādīšanos - vai tie ir citi cilvēki, es pats, mani iekšējie konflikti, nejaušības, liktenis?

✴️Otrkārt, izsvērt kādā mērā katrs no iepriekš nosauktajiem ir ne tikai izraisījis esošās grūtības, bet arī ietekmē to pastāvēšanu tagad.

Paplašināt pētāmās tēmas horizontu var ar papildinošiem jautājumiem, kuri, pieļauju, ka noteikti ir pazīstami tiem, kas kādreiz ir saskārušies vai šobrīd atrodas savas personīgās psihoterapijas procesā, bet ja vēl nē, tad ar daļu no tiem var iepazīties J.Rubeņa apkopotajā un piedāvātajā Pārdomu vingrinājumā grāmatā "Starp divām bezgalībām".

Šeit mazam ieskatam pāris no tiem:

🔸️Kas īsti notiek manā dzīvē?
🔸️Ko es patiešām vēlos?
🔸️Kā man dzīvē visvairāk trūkst?
🔸️Kur es šobrīd atrodos savas dzīves ceļā?
🔸️Kas man būtu jādara mazāk? Kas vairāk?
🔸️No kā es mēdzu izvairīties?
🔸️Ko man vajadzētu uzdrošināties sevī pamainīt?

Mēdz būt, ka atbildes atnāk ātri un pavisam viegli. Bieži vien, pat pārāk viegli. To var novērot arī terapijā. Tomēr tālāka šo atbilžu izpēte mēdz atklāt, ka ātrās atbildes ir bijušas un ir tikai pašapmāns, kas ļāvis izslēgt no dienas kārtības jau ilgstoši pastāvošās problēmas un attālinājis no to mērķtiecīgas risināšanas.

No pieredzes varu sacīt, ja esat sākuši šo jautājumu un sevis izzināšanas ceļu, dodiet sev laiku un esiet saudzīgi pret sevi.

Lai mums visiem kopā izdodas!🦋

Ko dara terapeits būdams atvaļinājumā?🏖Visu to pašu ko viņa klienti. Tiekās ar draugiem, iet pārgājienos, sauļojas, dauzās kopā ar četrkājainiem draudziņiem, guļ vairāk kā jebkad, gatavo daudz un garšīgi, šad tad iedzer vīnu, apmeklē izstādes, klausās koncertus, skatās mākoņos, runā muļkības un nedara neko, bet pauzēs starp to visu, papildina personīgo bibliotēku gan ar jau zināmām (dažām sen lasītām) grāmatām, gan jaunizdotām grāmatām.📚
Vislielākais prieks un paldies par latviski tulkoto Martina Heidegera darbu izlasi "Pieci raksti par patiesību un "humānismu". Ļoti ceru, ka kādu dienu latviski būs lasāms arī M.Heidegera darbs "Esamība un laiks".🙏

Dārgie draugi, augustā gluži atvaļinājumā neejam, taču runājam par to, cik svarīga atpūta un atvaļinājumi 😎🏖 Brīvpieejā! 🎁

🎧 https://gintaruna.substack.com/p/atvalinajums
🎧 https://open.spotify.com/episode/2tjWaazX9py8JclVFTpg9g?si=DXLNVyjQTAyJskbrrHjQ6Q

Jautājums “Kurp eju?” pēdējos gados ir bijis personīgi aktuāls tekstilmāksliniecei Lienītei Slišānei, kura savos darbos runā par sava pusaugu dēla traģisko bojāeju un adīšanas terapeitiskajā procesā pievēršas savām sērām. Autore atzīst, ka viņa, veidojot darbus meditatīvā adīšanas tehnikā un izvēršot šo tēmu Latvijas Mākslas akadēmijas studiju maģistra darbā, palīdzējusi sev labāk saprast savas izjūtas – guvusi gan mierinājumu, gan drosmi nosaukt savus pārdzīvojumus īstajos vārdos. Šajā gadījumā mākslinieciskā prakse ietver arī autora pašizziņas un emocionālo stāvokļu pētniecības procesu, kas notiek radīšanas (adīšanas) laikā, pierādot mākslas iespējas psihiskās veselības laukā.

Lauras Brokānes intervija ar tekstilmākslinieci Lienīti Slišāni.

Adīt, adīt un adīt Saruna ar tekstilmākslinieci Lienīti Slišāni

DR. JĀŅA GAIĻA PSIHOANALĪTISKAIS VASARAS SEMINĀRS. MĀTES UN MEITAS.

Šovakar viena no atziņām, ko paņēmu sev pēc Parīzē praktizējošā lakāniskās orientācijas psihoanalītiķa, psiholoģijas zinātņu doktora Jāņa Gaiļa semināra ir sekojoša -

Lai cik rūpīgas vai bezrūpīgas būtu bijušas mātes, pieaugušā vecumā cilvēkam (ar terapijas palīdzību vai bez) ir iespējams izmainīt dzīvi un saprast:

1) Kas ir tas, ko mēs izbaudām;
2) Kas ir tas, kas mums patīk;
3) Kas ir tas, ko mēs gribam.

Tam vienmēr mums ir dots:

BRĪDIS, lai to pamanītu,
LAIKS, lai apjēgtu un saprastu, kas ir pamanīts un
DARBĪBA, lai liktu lietā to, kas ir saprasts.

Un visam pāri klātesoša mūsu bezgalīgā mīlestība.

Paldies, Jānis Gailis! Tas bija vērtīgi.

Kad jūs pēdējo reizi kādam uzrakstījāt vai no kāda saņēmāt vēstuli? 📬
Vai atceraties ar kādam jūtām jūs to lasījāt vai pats rakstījāt?
Neatceros vairs kur un kādā sakarā, bet man prātā ir palicis kāda cilvēka teiktais, ka ikviena vēstule ir jāuzlūko kā mīlestības vēstule.💌 Tā ir gan kā aicinājums satuvināties, gan iespēja atklāt ilgi sevī glabātās mīlestības jūtas.
Kā jums tas izklausās?
Psihoterapeita profesionalajā darbā mīlestības fenomens ir viens no emocionāli piesātinātākajiem sarunu tematiem psihoterapijas sesiju laikā.
Sarunas par mīlestību atklāj universālu emociju un pārdzīvojuma spektru, ko katrs cilvēks pārdzīvo tikai viņam unikālā veidā. Un bailes atklāt savas milestības jūtas ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem.
Atklātība paredz pārmaiņas - tās var atbilst gan mūsu labākajām, gan baisākajām fantāzijām. Un šādos atklātības brīžos mēs cilvēcīgi baidāmies no atteikuma. No tā, ka sevī ilgi lolotā mīlestība tiks atraidīta.
Drošāk ir mīlēt distancēti, domās un savas jūtas neatklājot. Tas nodrošina un rada kaut vai iluzoru piederības sajūtu izvēlētajam mīlas objektam, tanī pat laikā ilgtermiņā noved stagnācijā. Stagnācija savukārt par savu klātbūtni atgādina ar epizodisku trauksmi, nomāktību, skumjām un smagākos gadījumos somatiskām reakcijām.❤️‍🩹
Esmu piedzīvojusi savām acīm, kā darbībā nepārvērsta mīlestība cilvēku nogurdina un sagrauj. Bet arī mīlestība tāpat kā "būšana" ir darbība.
Cilvēka iekšējā intence un vajadzība izrauties no stagnācijas mēdz būt tik spēcīga, ka vienmēr pastāv iespēja, ka kādu dienu tā ar nepārvaramu varu pārraus visas prātā uzceltās robežas un radīs haosu.
Haosu, kurā neizbēgamas ir pārmaiņas, bet kas izved no stagnācijas. Haosu, kas ļauj ieraudzīt realitāti, kurā atklātība mīlestību pārvērš darbības vārdā, ja ne pret savu izraudzīto mīlestības objektu (ja jūtas nav abpusējas), tad vismaz pret sevi.❤️
Neatklāt savas jūtas nozīmē attālināties un agri vai vēlu attapties izolācijā un stagnācijā.
Kā būt?
Varbūt tieši šodien ir īstais brīdis uzdrīkstēties un uzrakstīt kādu vēstuli 📝

🔹️If it is not possible to converge closer, people disperse further. /Kafka F./

Laiks atpūtai un jaunu apvāršņu iepazīšanai.
Tiekamies 12.septembrī!🍂

Tikai vērojot un analizējot savu uzvedību, jūs varat noskaidrot, kam patiesi ticat (nevis domājat, ka ticat). Bez refleksijas jūs nevarat to zināt, jo esat pārāk sarežģīts, lai sevi izprastu.
(Pītersons Dž.)

Pat daudzi mediķi nenovērtē, ka alerģijām un depresijai ir būtiska saistība, uzsver psihiatre Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi, uzskata Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.

Ilgtermiņā pieķerties ilūzijām ir daudz bīstamāk nekā skatīties faktiem tieši sejā.
/Boms D./

Attēlā: Perfekts pašiņš (2017, Laura Veļa)

Lai spoži mirdz Jāņugunis un skaņi skan līgo dziesmas!
Priecīgus Jāņus!🌾🌿🔥

Lieliska ziņa eksistenciālās filozofijas un psihoterapijas cienītājiem.
Ja vēl neesat tikuši pie sava Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācijas žurnāla "Existentia" eksemplāra, tad šobrīd žurnāls pieejams un lasāms elektroniski.
Žurnālā publicēti raksti gan krievu, gan angļu valodās.📚
Saite uz žurnālu komentārā zem ieraksta.⬇️

The Healing Power of Gardens: Oliver Sacks on the Psychological and Physiological Consolations of Nature “In forty years of medical practice, I have found only two types of non-pharmaceutical ‘therapy’ to be vitally important for patients with chronic neurological diseases: music and…

Vardarbības upuri ir ļoti, ļoti vientuļi.

Vardarbīgā kontrolē parasti ietverti vairāki vardarbības veidi, un, kā skaidro psiholoģe, tās galvenais mērķis ir, iebiedējot, manipulējot un darot pāri dažādos veidos, gūt varu pār otru cilvēku, kaitēt viņam, sodīt vai iebiedēt.

Lai ierobežotu partnera rīcības brīvību, attiecībās novērojama arī finansiālā vardarbība, kas izpaužas dažādos veidos. Kā pilnīga kontrole pār otra ienākumiem, liekot atskaitīties par katru iztērēto centu. Aizliegums strādāt un pelnīt savu naudu, vai – gluži pretēji – varmāka pats nestrādā, bet visu partnera peļņu tērē savām vajadzībām.
Izplatīts vardarbības veids ir kredītu ņemšana uz otra vārda vai arī kredītu ņemšana, liekot otram par to maksāt.

Statistika liecina, ka cilvēkam vajag piecas līdz septiņas reizes, lai aizietu no vardarbīgām attiecībām. Bailes no nezināmā, bažas par iztikas nodrošināšanu sev un bērniem, draudi zaudēt bērnus – iemesli atgriezties ir daudz un dažādi. Tāpēc uzticības personas atbalsts brīdī, kad cilvēks ir nolēmis izrauties no vardarbīgām attiecībām, ir ļoti svarīgs, sākot ar emocionālu klātbūtni un vienkāršu sarunu līdz praktiskai palīdzībai ar pajumti, transportu vai informāciju, kas nepieciešama pagaidu aizsardzības nokārtošanai tiesā. /Santa Ozoliņa, klīniskā psiholoģe/

Sievieti pārliecina, ka viņa nekam neder. Saruna ar psiholoģi Kāpēc ir svarīgi nenovērsties, pat ja palīdzību noraida?

Stājas spēkā izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā - Centrs Dardedze Šobrīd spēkā stājas vairākas, mūsuprāt, būtiskas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Kas jauns likumā lietotajos terminos (1. pants): Vēl nesen sabiedrībā valdīja mīti: dzimumnoziegums – tātad izvarošana, pāridarītājs – tātad svešs vīrietis, vardarbība – t....

❗️Informācija saistībā ar Saeimas lēmumu❗️

Pēc Latvijas hokeja izlases iekļūšanas Pasaules čempionātā hokejā bronzas laureātu godā Saeima īsi pirms pusnakts 28. maijā lēmusi noteikt 29. maiju par Svētku dienu.🏒🇱🇻

Pirmdien 29.maijā prakse būs ATVĒRTA un plānotais pieraksts PALIEK SPĒKĀ. 👥️

Nedaudz humora brīvdienām un dzīvei. Turpinām lasīt romānus, skatīties filmas un dzīvot.💃🕺

Bookish Literature for book lovers. ❤️

Mentālas veselības pamats ir fiziskā pašsajūta. Seno romiešu dzejnieka Juvenāla vārdiem sakot - Mens sana in corpore sano.*☘️

*Veselā miesā, vesels gars.

Want to boost your mental health? Take a walk Even moderate amounts of exercise can help ward off depression.

Svinam, novērtējam un pateicamies! 🇱🇻☀️🙏

Ar snaudošu asistentu Zoom aizkadrā attālināti novadīta 6h nodarbība Latvijas Psihologu biedrības Kompetences centra mācību programmā "Psiholoģiskās konsultēšanas pamatprasmes."

Paldies, LPB un Sandrai Feldmanei, par organizāciju un tehnisko atbalstu!

Prieks par kuplo dalībnieku skaitu, ieinteresētību, jautājumiem un koleģiālu kopā būšanu!
Guvu patiesu gandarījumu šodien vadot un noslēdzot pirmo apmācību kursa daļu "Psiholoģiskās konsultēšanas pamatprincipi".

Vēlu skaistu un interesantu mācību turpinājumu!📚

Priecīgas Lieldienas!🌿

(...)Bet Naomi vienkārši piecēlās kājās un pateica: Es izvēlos neiesaistīties šādās situācijās, jo tās liek man ļoti slikti justies. Un es piekrītu: jā, mēs to varam, mēs varam vienkārši nepiekrist situācijām, kuras atstāj tik graujošu briesmīgu iespaidu uz mūsu noskaņojumu un pašvērtību – uz turpmākajām trim vai četrām dienām.
Es cenšos to realizēt arī pats savā dzīvē. Mums ir dota šāda izvēle. Taču mēs domājam, ka mums tas viss ir jāpacieš, mēs nesaprotam, ka mums ir līdzekļi un spēja pašiem izvēlēties situācijas, kurās piedalāmies. Mēs varam būvēt paši savu vidi savā pasaulē, tādu, kurā mēs jūtamies labāk un laimīgāk. Mums nav jāpērk kaut kādi produkti, kurus nevēlamies ēst nakts vidū – tāpēc, ka mums ir diēta. Mēs tos varam vienkārši nepirkt – mēs veidojam ap sevi vidi, kas palīdz sasniegt savus mērķus, mēs to būvējam tieši ar šādu nolūku. Tādi cilvēki ir veiksmīgi un laimīgi. Viņi iekārto savu pasauli tā, lai tas, kā viņi vēlas dzīvot, kļūtu par labu paradumu un par to vispār nevajadzētu domāt. Viņi nedomā: Man tagad jāvingro, man tagad jāpievēršas diētai, man tagad jādara šis vai tas – viņi izveido sev tādu paradumu. Un tieši tie parasti ir cilvēki, kuri sasniedz savus mērķus un dzīvo laimīgāk nekā mēs pārējie.

Fragments no intervijas ar Džonu Bārdžu (John Bargh) sociālo un kognitīvo psihologu un Jeila Universitātes profesoru.

Mums pieder mūsu bezapziņas procesi Intervija ar sociālo psihologu Džonu Bārdžu, Jeila Universitātes psiholoģijas profesoru

Humanistinės ir egzistencinės psichologijos institutas kviečia psichologus (taip pat studijuojančius magistrantūroje), gydytojus (taip pat studijuojančius rezidentūroje) ir socialinius darbuotojus, besidominčius psichologiniu konsultavimu ir psichoterapija, studijuoti tarptautinės mokymo programos “Egzistencinė terapija” pradinio lygio 44-oje grupėje. Tai pirmasis etapas, siekiant įgyti psichoterapeuto kvalifikaciją. Kurso apimtis – 614 val. Pradinio lygio programa realizuojama per 2 metus seminarų forma (6 seminarai, kurie trunka 12-14 dienų). Visi jie vyksta Birštone. Mokymasis susideda iš paskaitų, seminarų, intensyvios grupinės psichoterapijos patirties, asmeninės terapijos, praktinių individualaus konsultavimo (psichoterapijos) darbo užsiėmimų bei savarankiškų studijų. Smulkiau apie programą www.hepi.lt Kurso kaina – 3820 Eur (be asmeninės individualiosios terapijos ir individualių supervizijų kainos; dėl jų apmokėjimo tariamasi su terapeutu/supervizoriumi). Prieš pirmąjį seminarą reikia apmokėti dalį šios sumos – 900 Eur (likusi mokesčio dalis apmokama dalimis prieš 2-jį, 3-jį, 4-jį ir 5-jį seminarus). Darbas vyks rusų kalba. Įvadinė atrankos sesija vyks 2024 m. sausio 27 – 30 d. ZOOM platformoje.
Pirmasis seminaras vyks 2024 m. vasario 29 – kovo 15 d. Birštone.
Paraiškas priimame iki 2024 m. sausio 10 d. Joje prašome nurodyti: vardą ir pavardę, gimimo datą, išsilavinimą (nurodant įgytą specialybę), profesiją, darbovietę ir pareigas, adresą (pašto ir elektroninį). Paraiška priimama kartu su 300 Eur registracijos mokesčiu, kuriuo apmokamas dalyvavimas 2 dienų trukmės terapinio formato atrankos grupėje. Mokestį galima apmokėti pervedimu į banko sąskaitą (SEB bankas, sąskaita Nr. LT347044090100714439). Paraiškas prašome siųsti elektroniniu adresu: [email protected]

DR. JĀŅA GAIĻA PSIHOANALĪTISKAIS SEMINĀRS. TRAUMA. FANTĀZIJA. BAUDA.

Kad ārā putenis un sniega vērpetēs brīžiem pazūd robeža starp zemi un debesīm, ir lieliski atrasties LNB konferenču zālē un būt starp jomas profesionāļiem Parīzē praktizējošā lakāniskās orientācijas psihoanalītiķa, psiholoģijas zinātņu doktora Jāņa Gaiļa seminārā "Trauma, Fantāzija. Bauda."

Ja šodien dabā bija iespēja ne tikai novērot, bet arī fiziski izjust dažādus fenomenus zem atklātām debesīm, tad seminārā Dr.Jāņa Gaiļa izklāstītā tēma deva iespēju papildināt zināšanas par dažādiem fenomeniem "zem atklātām debesīm" (Ž.Lakāns), kurus kā speciālisti varam novērot un pamanīt ne tikai klientu, bet arī savā dzīvē.

Paldies, Jānis Gailis! Tas bija vērtīgi.

Šīs brīvdienas veltīju mācībām, apmeklējot semināru "Ķermeniskais fokuss traumas pārstrādē", kur pieredzējušās un lieliskās pasniedzējas, POA psihoterapijas speciālistes Intas Poudžiunas vadībā guvu plašāku ieskatu darbā ar ķermeni.
Mācībās no jauna guvu apstiprinājumu tam, ko varu novērot ikdienā darbā ar klientiem, ka ne tikai fiziskās, bet arī dzīves laikā piedzīvotās psiholoģiskās traumas mūsu ķermenī atstāj paliekošas sekas. Mēdz būt, ka pašiem nemanot "pārakmeņojamies" un turpinām dzīvot ar traumas nospiedumu ķermenī.
Pēc pārdzīvotas traumas, psihiskie procesi nodrošina mums dažādas aizsardzības, kas kādu noteiktu laika sprīdi ir un var būt palīdzošas, lai izdzīvotu. Šajos kritiskajos dzīves pārdzīvojumos mēs starp sevi un savu ķermeni noslēdzam dažādus kontraktus.
Viens no tādiem ir "JA...., TAD..." (piem.: "Ja es neizrādīšu iniciatīvu, tad mani nesodīs.").
Tomēr jāņem vērā, ka cilvēka psiholoģiskās aizsardzības ir tik stipras, ka reizēm, pat gadiem ejot, tās neļauj sajust un apzināties ne tikai traumas atstātos nospiedumus, kas agri vai vēlu manifestējas mūsu attieksmē, uzvedībā, izturēšanās veidā, komunikācijā, ķermeņa kustībās vai sliktākajā gadījumā - slimībā, bet arī brīdi, kad noslēgtos kontraktus iespējams un pat nepieciešams pārskatīt. Pretējā gadījumā mēs liedzam sev iespēju mainīties un bloķējam to enerģijas plūsmu, kurai jāļauj izpausties mums piemītošajā vitalitātē. Pirmais un galvenais uzdevums psihoterapijas procesā ir atrast un apzināties šos kontraktus, bet pēc tam tos kopīgi ar terapeita atbalstu pārskatīt un izmainīt.

Paldies kolēģiem par kopā būšanu un iespēju mācīties!

Karl Jaspers: the forgotten father of existentialism | Aeon Essays Sartre gets much of the credit for existentialism. Karl Jaspers not only preceded him, but offered a way out of despair

Pavasara un rudens tuvošanās parasti ir laiks, kad pieaug pieprasījums pēc kognitīvo spēju izpētēm, jo tas saistīts gan ar skolas izvēli, gan atbalsta pasākumu piemērošanu macību un pārbaudes darbu procesā, gan bērna piemērotības noteikšanu uzsākt skolas gaitas vai nē.
Pirmsskolas un skolas vecuma bērnus un pusaudžus diagnosticēju kopš 2008.gada un šo gadu laikā esmu saskārusies ar dažādu bērnu un vecāku pieredzi, ko viņi guvuši izglītības iestādēs ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās.
Pieredzes mēdz būt dažādas un to ietekme uz bērnu mācību sasniegumiem arī mēdz būt visai dažāda, un tā atspoguļojas ne tikai bērna mācību sasniegumos, bet arī pašapziņā.
Šodien vēlos izcelt pamatskolu Brīvā Māras skola "Brīvā Māras skola" un tās idejas autori un dibinātaju Ingu Mīderi ar kuru sadarbojamies jau 10 gadus un visu šo gadu laikā man ir bijusi dota iespēja sekot līdzi Māras skolas bērnu izglītības procesā gūtajiem sasniegumiem, kuri viennozīmīgi atspoguļo to, ka skolā ieviestā pieeja un pedagogu ieguldījums ilgtermiņā sniedz rezultātu, tādējādi veicinot ne tikai to, ka paaugstinās bērnu mācību sasniegumi, bet bērni skolu apmeklē ar prieku. Māras skolas izglītības process paredz individuālu pieeju katram bērnam atbilstoši viņa kognitīvo spēju līmenim, kas katru gadu tiek piemērots un pārskatīts, balstoties kognitīvo spēju izpētes rezultātos un psihologa atzinumā sniegtajās rekomendācijās, kuras ņem vērā arī vecāki. Un rezultāti neizpaliek. Arī bērnu pašvērtējums uzlabojas un man vienmēr prieku sagādā redzēt to, kā bērns, kurš iepriekš guvis, jāsaka, reizēm pat visai traumatisku pieredzi kādā izglītības iestādē, pēc pavadīta gada Māras skolā ir burtiski "atplaucis" un atnāk pie manis jau ar pavisam citu pašapziņu un pārliecību par sevi.
Mācoties Māras skolā, bērni iegūst pārliecību, ka viņi var un viņiem sanāk. Arī vecākiem gandarījums neizpaliek. Bērnu prieks un pārliecība par saviem spēkiem, kuru redzu bērnu acīs un viņu uzvedībā, man šodien ļauj izteikt vislielāko apbrīnu pedagogiem, kas ikdienā ir iesaistīti mācību procesā un paldies vecākiem, kas ir līdzdalīgi visā.
"Brīvas Māras skolas" pieeja un tās pedagogu ieguldījums bērnu izglītošanā, gadu no gada apstiprina to, cik būtiski ir ņemt vērā katra bērna individuālās vajadzības un nodrošināt bērnam emocionāli un pedagoģiski drošu vidi.
Arī šogad rezultāti un sasniegtā dinamika mani un vecākus priecē.
Lai vairāk mums būtu šādu skolu un pedagogu! Vairāk priecīgu un pašapzinīgu bērnu un pusaudžu!

https://marasskola.lv/par-mums/





Foto tapis un publicēts ar pusaudža un vecāka piekrišanu.

Put a man in the wrong atmosphere and nothing will function as it should. He will seem unhealthy in every part. Put him back into his proper element and everything will blossom and look healthy. ~Ludwig Wittgenstein

(Book: Culture and Value https://amzn.to/3QkfP3e)

(Art: Photograph by Laurence Winram)

Existential therapy focuses on the search for deeper meaning in the client’s life, understanding that each person’s experience of the world and their place in it varies. Typically, this opens up the client to explore the concepts of free will, self-determination, society, love, responsibility, fear and faith.
An existential psychotherapist helps the client compare how they want to live their life to how they are currently living, says Dr. Schneider, and fully explores “that which is attempting to break through and liberate the client and that which blocks the client from breaking through and transforming.” Ideally, existential therapy results in clients choosing to live their life “more in accord with what deeply matters to them.”
If, for example, a client expresses fear of illness and death, the therapist could help them understand that no one lives forever and that they should focus instead on making meaning in their life while they can. A therapist may encourage acting out scenarios of difficult choices or ask a client what is keeping them from living the life they want.

What Is Humanistic Therapy? What Is Humanistic Therapy?